Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisijas paziņojums presei

Valsts atbalsts: Komisija pagarina bankām piemērojamos noteikumus saistībā ar krīzi

Briselē, 1. decembrī. Eiropas Komisija ir atjauninājusi un pagarinājusi pagaidu valsts atbalsta kontroles noteikumu kopumu, uz kuru pamata izvērtē valsts atbalstu finanšu iestādēm krīzes apstākļos. Galvenie noteikumi paskaidro, kā nodrošināt, ka attiecīgā valsts ir saņēmusi pienācīgu atlīdzību, ja dalībvalstis – kā tas aizvien lielākā mērā paredzams nākotnē — nolemj rekapitalizēt savas bankas ar tādiem instrumentiem kā parastās akcijas, kurām atlīdzība nav noteikta iepriekš. Tika panākta arī vienošanās par jaunu metodi attiecībā uz garantiju atlīdzināšanu bankas finansēšanas vajadzībām — , kas līdz šim veido lielāko daļu atbalsta — , lai nodrošinātu, ka banku veiktās maksas drīzāk atspoguļo risku, ko tās savstarpēji uzņēmušās, nevis risku, kas saistīts ar attiecīgo dalībvalsti vai tirgu kopumā. Šie noteikumi būs spēkā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams tirgus apstākļu dēļ.

Eiropas Komisija 2008.-2009. gadā pieņēma īpašus valsts atbalsta noteikumus, lai finanšu stabilitātes nolūka dalībvalstis krīzes laikā varētu atbalstīt savu banku sistēmu, neizraisot pārmērīgus konkurences kropļojumus Eiropas Savienības vienotajā tirgū. Noteikumi, kas piemērojami saistībā ar krīzi, ir pierādījuši savu vērtību, nodrošinot, ka bankas veic pārstrukturēšanu, kad to darbības modelī ir vajadzīgas pārmaiņas, lai nodrošinātu to ilgtermiņa dzīvotspēju, piemēram, ja tās ir ļoti atkarīgas no riskantiem darījumiem. Nodrošinot arī to, ka ieinteresētās personas un hibrīda kapitāla turētāji uzņemas izmaksu sloga taisnīgu daļu, Komisija beigās samazināja summu, kas no nodokļu maksātāju naudas bija jāizmanto atbalsta sniegšanai bankām.

"Spriedzes saasināšanās valstu parādu tirgos ir no jauna pakļāvusi spiedienam Savienības bankas, tādējādi pamatojot saistībā ar krīzi piemērojamo noteikumu pagarināšanu, jo īpaši, lai palīdzētu ieviest noteikumu kopumu, ko oktobrī pieņēma Eiropadome, lai atjaunotu uzticību un turpinātu vajadzīgo pārstrukturēšanu šajā nozarē," sacīja par konkurences politiku atbildīgais Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Hoakins Almunja. Viņš piebilda: "Mēs arī turpmāk pieprasīsim veikt pārstrukturēšanu un sakārtot banku bilances, kad tas nepieciešams, lai izrautos no apburtā loka starp valstu parādu krīzi un vāju finanšu nozari. Piemērojot šos noteikumus, Komisija pilnībā ņems vērā elementus, kas norāda uz to, ka bankas ilgtermiņā var būt dzīvotspējīgas, neveicot to būtisku pārstrukturēšanu."

Ar Komisijas pieņemto paziņojumu par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu no 2012. gada 1. janvāra atbalsta pasākumiem banku labā saistībā ar krīzi tiek pagarināta darbība četriem paziņojumiem, kuros ir izvirzīti nosacījumi saderībai ar Līguma noteikumiem par valsts atbalstu, kas piešķirts finansēšanas garantiju, rekapitalizācijas un aktīvu glābšanas veidā, kā arī tiek saglabātas saistībā ar pārstrukturēšanu vai dzīvotspējas plānu izvirzītās prasības (paziņojums par pārstrukturēšanu).

Komisija vajadzības gadījumā arī turpmāk sniegs ātru pagaidu apstiprinājumu, lai saglabātu finanšu stabilitāti ar nosacījumu, ka intervences pasākumu noteikumi atbilst sniegtajām norādēm.

Papildu informācija

Spriedzes saasināšanās valstu parādu tirgos kopš vasaras ir atkal pakļāvušas spiedienam ES banku nozari, radot nepieciešamību pagarināt ārkārtas noteikumus saistībā ar krīzi, tostarp atvieglot "banku pasākumu" īstenošanu, ko ES valstu un valdību vadītāji pieņēma oktobrī. Šo pasākumu mērķis ir atjaunot uzticību banku nozarē, sniedzot garantijas vidēja termiņa finansējumam un izveidojot pagaidu rezervi ar 9 % kapitāla koeficientu, kas veido augstākās kvalitātes kapitālu, pēc tam, kad ir ņemta vērā valstu parādsaistību tirgus vērtība.

Ņemot vērā regulējuma grozījumus un mainīgos tirgus apstākļus, Komisija paredz, ka nākotnē valsts kapitāla iepludināšana biežāk varētu notikt tādu akciju veidā, kam ir mainīga atlīdzība. Tā kā par šādām akcijām atlīdzību izmaksā dividenžu un kapitāla pieauguma veidā, kas pēc definīcijas ir nav droši ienākumi, tiek sniegtas norādes attiecībā uz tirgus balstītu novērtējumu izmantošanu, lai sniegtu pietiekamu garantiju par pienācīgu atlīdzinājumu attiecīgajai valstij. Akcijas jāparaksta valstij, saņemot pienācīgu atlaidi attiecībā pret akciju kursu, atkarībā no kapitāla iepludināšanas apmēra salīdzinājumā ar bankas esošo kapitālu un to, vai šīs akcijas ir ar balsstiesībām. Lai pielāgotos apstākļiem, kuros bankas var nespēj īstermiņā maksāt norunāto atlīdzību, hibrīda kapitāla instrumentiem jāietver alternatīvas segšanas kārtība ar kuponiem, lai ļautu ar akcijām samaksāt tos kuponus, kurus nevar samaksāt ar naudu.

Komisija ir arī pārskatījusi norādes par maksām, kas bankām jāmaksā par garantijām, lai nodrošinātu, ka atbalsts tiek ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam un atspoguļotu risku, kāds tiek radīts valstu finansēm. Pārskatītā metode paredz, ka minimālās maksas, kas jāpiemēro gadījumos, kad garantijas tiek piešķirtas valsts mērogā. Jaunie noteikumi attiecas uz garantijām, kas sedz parādu ar termiņu no viena līdz pieciem gadiem (septiņiem gadiem — obligāciju gadījumā). Noteikumi attiecībā uz īsākiem termiņiem paliek nemainīgi.

Pārstrukturēšanas plāni

Komisija arī turpmāk lūgs dalībvalstīm iesniegt pārstrukturēšanas plānu (vai atjaunināt iepriekš apstiprināto plānu) attiecībā uz visām bankām, kuras no valsts vai ES resursiem saņem valsts atbalstu rekapitalizācijas veidā vai kā pasākumus saistībā ar samazinātas vērtības aktīviem neatkarīgi no atbalsta apmēra vai sniegšanas iemesla. Komisija noteiks, vai pārstrukturēšana ir vajadzīga, veicot banku ilgtermiņa dzīvotspējas proporcionālu novērtējumu, kurā pilnībā ņemti vērā visi attiecīgie apstākļi: vai kapitāla nepietiekamība ir galvenokārt saistīta ar uzticības krīzi attiecībā uz valsts parādiem, vai valsts kapitāla iepludināšana ir ierobežota līdz summai, kas vajadzīga, lai segtu zaudējumus, kas bankām, kuras savādāk ir dzīvotspējīgas, rodas no EEZ dalībvalstu obligāciju tirgus cenām, un vai analīze parāda, ka attiecīgā banka, iegādājoties valsts parādu, neuzņēmās pārak lielu risku.

Bankām, kuras nav saņēmušas valsts atbalstu rekapitalizācijas veidā vai kā pasākumus saistībā ar samazinātas vērtības aktīviem, bet kuras saņem valsts garantētu finansējumu, pārstrukturēšanas plāni nav jāiesniedz. Vienīgi bankām, kuras parādu segšanai izmanto daudz valsts garantiju, arī turpmāk būs pienākums Komisijai iesniegt dzīvotspējas izvērtējumus.

Pamatinformācija

Pasākumi saistībā ar krīzi pirmo reizi tika pieņemti 2008.-2009. gadā, kad pēc Lehman Brothers sabrukuma sākās finanšu krīze. Šie pasākumi ietver banku jomas paziņojumu, rekapitalizācijas paziņojumu, paziņojumu par samazinātas vērtības aktīviem un paziņojumu par pārstrukturizēšanu. Šie īpašie noteikumi tika ieviesti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, kas paredz, ka Komisija drīkst apstiprināt valsts atbalstu, lai novērstu nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā.

Noteikumi iepriekš, 2010. gada jūlijā, tika divas reizes atjaunināti, kad tika palielinātas garantijas maksas, lai labāk atspoguļotu atbalsta saņēmēju riska profilu un izvairītos no pārāk lielas atkarības no instrumenta, kas ietver augstu iespējamo risku valsts finansēm. 2010. gada decembrī šos pasākumus pagarināja par vienu gadu, un galvenais grozījums bija tas, ka visām bankām, kuras saņem atbalstu rekapitalizācijas vai aktīvu glābšanas veidā, tika noteikta prasība iesniegt pārstrukturēšanas plānu neatkarīgi no atbalsta apjoma (skatīt IP/10/1636).

Pārskats par izmeklēšanām, kāds šobrīd tiek veiktas attiecībā uz individuālām valsts atbalsta lietām, kā arī lēmumiem, kas pieņemti kopš krīzes sākuma, pieejams MEMO/11/858.

Paziņojuma pilns teksts ir pieejams:

http://ec.europa.eu/competition/state_aid/legislation/temporary.html

Kontaktpersonas:

Amelia Torres (+32 2 295 46 29)

Maria Madrid Pina (+32 2 295 45 30)


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website