Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisijas paziņojums presei

Valsts atbalsts: rezultāti liecina, ka ar krīzi nesaistītais atbalsts kļūst mērķtiecīgāks un tā apjoms samazinās

Brisele, 2011. gada 1. decembris. Eiropas Komisijas rudenī apkopotie rezultāti par valsts atbalstu liecina, ka laikposmā no 2008. gada oktobra līdz 2010. gada 31. decembrim finanšu nozarei sniegtais valsts atbalsts, ko reāli izmantojušas bankas, bija apmēram 1600 miljardi eiro (13 % no IKP). Lielākā daļa (74 %) bija valsts garantijas starpbanku finansējumam (sīkākus datus skatīt turpmāk). Šodien Komisija pagarināja termiņu valsts atbalsta režīmam, kas paredzēts bankām krīzes apstākļos, turklāt tā precizēja noteikumus par atlīdzību par rekapitalziāciju un pārskatīja noteikumus par maksu par starpbanku finansēšanas garantijām, lai nodrošinātu, ka valsts saņem atbilstošu atlīdzību (skatīt IP/11/1488).

Atbalsts reālajai ekonomikai, kas sniegts, pamatojoties uz pagaidu noteikumiem krīzes situācijām, 2010. gadā samazinājās līdz 11,7 miljardiem eiro, kas ir kritums par gandrīz 50 % salīdzinājumā ar 2009. gadu, tādējādi atspoguļojot pasākumu lēno izmantošanu un budžeta ierobežojumus lielākajā daļā ES dalībvalstu. Tāpēc Komisija neierosina pagarināt pagaidu shēmas termiņu, jo šajā situācijā vienlīdz piemēroti ir arī parastie atbalsta noteikumi, piemēram, par riska kapitāla ieguldījumu veicināšanu, energoefektivitātes uzlabošanu vai atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Joprojām ir spēkā noteikumi par īstermiņa eksporta kredītu apdrošināšanu, lai mazinātu tirgus nepilnības, un noteikumi par vienreizējo subsīdiju 500 tūkstošu eiro apmērā vienam uzņēmumam jau 2010. gadā tika aizvietoti ar parastajiem de minimis noteikumiem.

Savukārt ar krīzi nesaistītais atbalsts 2010. gadā bija 73,8 miljardu eiro apmērā (0,6 % no IKP), un uzmanība arvien vairāk tika pievērsta tādiem konkurenci mazāk kropļojošiem horizontālajiem mērķiem kā atbalsts izpētei, inovācijai un vides aizsardzībai un riska kapitāla nodrošināšana MVU. Rezultātu apkopojums arī liecina, ka, pateicoties Komisijas rīcībai un, iespējams, spiedienam uz dalībvalstīm, lai tās koriģētu valsts finanses, dalībvalstis daudz ātrāk atguva nelikumīgi piešķirto atbalstu, un 2011. gada jūnija beigās atgūtā atbalsta apjoms sasniedza 82 % jeb 12 miljardus eiro.

„Galvenais nosacījums, lai pārtrauktu finanšu nozares atkarību no valsts, ir atrisināt valsts parāda krīzi. Mūsu veiktā analīze liecina, ka, pateicoties valsts atbalsta kontroles mehānismam, tika sasniegts atbalsta mērķis, proti, aizsargāt ekonomikas un finanšu stabilitāti, līdz šim neradot būtiskus konkurences un vienotā tirgus traucējumus. Esmu apņēmies atgriezties pie parastajiem noteikumiem, tiklīdz to ļaus tirgus apstākļi, un nodrošināt, ka bankām un reālajai ekonomikai piešķirtais atbalsts tiek novirzīts izaugsmes un nodarbinātības palielināšanai", teica par konkurences politiku atbildīgais Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Hoakins Almunja.

Atbalsts bankām

Laikposmā no 2008. gada līdz 2010. gada 31. decembrim finanšu iestāžu atbalstam reāli tika izmantoti 1608 miljardi eiro.

Tas ietvēra banku likviditātes atbalsta pasākumus:

  • valsts garantijas banku finansējumam un citus (īstermiņa) likviditātes atbalsta pasākumus (1199 miljardi eiro jeb 10 % no IKP),

  • kā arī pasākumus, lai atbalstītu banku maksātspēju, rekapitalizāciju un samazinātas vērtības aktīvu problēmas risināšanu (409 miljardi eiro jeb 3 % no IKP).

Trīs dalībvalstis, proti, Īrija (25 %), Apvienotā Karaliste (18 %) un Vācija (15 %), saņēma gandrīz 60 % no kopējā izmantotā atbalsta.

Atbalsts reālajai ekonomikai – pagaidu shēma

Lai mazinātu stingrāku kreditēšanas nosacījumu ietekmi, dalībvalstis piešķīra arī atbalstu reālajai ekonomikai saskaņā ar pagaidu shēmu, ko Komisija pieņēma 2008. gada beigās. Galvenais izmantotais atbalsta pasākums bija vienreizējā subsīdija līdz 500 tūkstošiem eiro vienam uzņēmumam, ko pārtrauca 2010. gadā. Daudz tika izmantoti arī tādi pasākumi kā subsidēti aizdevumu procenti vai garantijas, samazinātas procentu likmes par videi labvēlīgiem ieguldījumiem un riska kapitāla atbalsts.

Laikposmā no 2008. gada decembra līdz 2011. gada 1. oktobrim dalībvalstis saskaņā ar pagaidu shēmu apstiprināja 82,9 miljardus eiro. Kopējā izmantotā summa 2009. gadā bija 21 miljards eiro, savukārt 2010. gadā šī summa bija tikai 11,7 miljardi eiro. Tas liecina, ka tirgus finansējums bija pieejams, bet tikai līdz noteiktam līmenim.

Ar krīzi nesaistītā atbalsta ilgtermiņa tendences

Ar krīzi nesaistītais atbalsts bija 73,7 miljardu eiro jeb 0,6 % no IKP apmērā. Rūpniecības un pakalpojumu atbalsts sasniedza 61 miljardu eiro jeb 0,5 % no IKP, no kuriem 85 % bija paredzēti vispārējas nozīmes horizontālo mērķu īstenošanai. Komisija secināja, ka lielāka uzmanība ir pievērsta reģionālās attīstības, izpētes un vides aizsardzības atbalstam. Šādi pasākumi mazāk traucē konkurencei un palīdz īstenot ES 2020. gada stratēģiskos mērķus saistībā ar gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi.

Rezultātus ir devušas arī reformas, kas veiktas saskaņā ar Valsts atbalsta rīcības plānu 2005.-2008. gadam (skatīt IP/05/680). Gandrīz 90 % no kopējā atbalsta tiek piešķirti grupu atbrīvojumu vai shēmu veidā (skatīt IP/06/1765 un IP/08/1110). Pēc Komisijas apstiprinājuma saņemšanas šādi vispārēji pasākumi ļauj dalībvalstīm piešķirt atbalstu atsevišķiem uzņēmumiem bez turpmākām Komisijas pārbaudēm, kas palielina dalībvalstu rīcības brīvību un samazina administratīvo slogu, savukārt atbilstības kritēriji nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū. Tikai 11,5 % no kopējā atbalsta tiek izvērtēti atsevišķi.

Turklāt rezultāti liecina, ka 2011. gada jūnija beigās saņēmēji bija piešķīrējām valstīm atmaksājuši gandrīz 82 % jeb 12 miljardus eiro no nelikumīgā un neatbilstošā atbalsta kopējās summas. Tas ir ievērojams uzlabojums salīdzinājumā ar 2004. gada beigām, kad tika atgūti tikai 25 %.

Rezultātu apkopojums, tostarp pielikumi, statistika un rādītāji par visām dalībvalstīm, ir pieejami šādā tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/comm/competition/state_aid/studies_reports/studies_reports.html

Kontaktpersonas :

Amelia Torres (+32 2 295 46 29)

Maria Madrid Pina (+32 2 295 45 30)


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website