Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisijas paziņojums presei

Jūrlietu politika: jauna izaugsmes un nodarbinātības stratēģija Atlantijas okeāna reģionam

Briselē, 2011. gada 25. novembrī. Pirmdien, 28. novembrī, Lisabonā jūrlietu un zivsaimniecības komisāre Marija Damanaki iepazīstinās ar jaunu jūrlietu stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai Atlantijas okeāna reģionā, ko tik tikko pieņēmusi Eiropas Komisija. Stratēģijā apzinātas reģionam raksturīgās problēmas un iespējas un norādītas uzsāktās iniciatīvas, kas var veicināt izaugsmi un darbvietu radīšanu. Stratēģiju paredzēts īstenot ar rīcības plānu, ko pieņems 2013. gadā. Komisija aicina ieinteresētās aprindas palīdzēt izstrādāt konkrētus projektus, kuri varētu saņemt ES finansējumu. Komisija veicinās minētā rīcības plāna izstrādi, organizējot vairākus darbseminārus un diskusiju grupas, kas būs atvērtas plašam dalībnieku lokam, proti, izveidojot “Atlantijas forumu”. Jaunā stratēģija tiek izstrādāta saskaņā ar ES integrēto jūrlietu politiku, un tā līdzinās stratēģijām, kas izstrādātas Baltijas jūras, Arktikas un Vidusjūras reģionam. Komisijas locekle M. Damanaki ar stratēģiju iepazīstinās 28.–29. novembrī Atlantijas jautājumiem veltītā augsta līmeņa konferencē un ieinteresēto aprindu tikšanās dienā, kurā notiks pirmās diskusijas.

Jūrlietu un zivsaimniecības komisāres Marijas Damanaki komentārs: “Eiropai steidzami vajadzīgi jauni un tālredzīgi pasākumi, lai virzītu pārdomātu, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi jaunā “jūras ekonomikā” ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Jaunām jūras nozarēm ir visas iespējas kļūt par vienu no pīlāriem, uz kuriem balstās izaugsmes un nodarbinātības stratēģija “Eiropa 2020”. Sadarbības platforma, kuru piedāvā integrētā jūrlietu politika, var palīdzēt Atlantijas reģionam kļūt par jūrlietu izcilības reģionu, kas bauda starptautisku slavu.”

Komisija aicina visas ieinteresētās aprindas — valsts, reģionālās un vietējās iestādes, nozari, pilsonisko sabiedrību un ideju laboratorijas — ieguldīt savu pieredzi un idejas rīcības plāna izstrādē, darbojoties “Atlantijas forumā”. Tā ietvaros tiks organizēti vairāki darbsemināri, kuru uzmanības lokā būs stratēģijā izklāstītās problēmas un iespējas, un tiešsaistes diskusiju forums. Forums sāks darboties 2012. gadā un tiks slēgts 2013. gadā pēc tā izmantošanas rīcības plāna izstrādē. Stratēģijā nav paredzēts papildu finansējums tā īstenošanai: darbības tiks atbalstītas no esošo un jaunveidojamo ES fondu līdzekļiem.

Milzu potenciāls jūras nozaru izaugsmei

Atlantijas okeānam piemīt liels vēja, viļņu un plūdmaiņu enerģijas ražošanas potenciāls. Lēš, ka līdz 2020. gadam apmēram 20 % no Eiropas jūras vēja ģeneratoru uzstādītās jaudas varētu atrasties Atlantijas reģionā. Derīgo izrakteņu ieguve jūrā varētu palīdzēt apmierināt ES pieprasījumu pēc izejvielām. Jūras akvakultūra ir daudzsološa nozare, un viena trešdaļa ES zvejas flotes nozvejoto zivju tiek izkrauta Atlantijas ostās.

Taču lielākā daļa šo iespēju vēl ir bērna autiņos, un tām jāpalīdz izaugt par pastāvīgām nozarēm. Tam vajadzīga publiskā sektora iestāžu un citu reģiona ieinteresēto aprindu iesaistīšanās, un ES var palīdzēt nodrošināt transnacionālas sinerģijas. Daudz jau tiek darīts, taču uzsāktās darbības jāracionalizē un jāpastiprina, efektīvi izmantojot esošos un jaunveidojamos ES fondus.

Piemēram, jūras telpiskā plānošana, var rosināt akvakultūras izaugsmi, jo tā dod investoriem lielāku tiesisko noteiktību un novērš konfliktus, kas saistīti ar jūras telpas izmantošanu. Zināšanas par jūru un Eiropas jūras novērojumu un datu tīkls (EMODNET) var nodrošināt pamatotu lēmumu pieņemšanai vajadzīgos datus par jūras vidi. Jūras uzraudzības labāka integrēšana var palīdzēt ātrāk reaģēt uz apdraudējumiem un ārkārtējās situācijās — no dabas katastrofām līdz pirātu uzbrukumiem —, padarot Atlantijas okeānu drošāku.

Tomēr jaunas nozares nevar attīstīties bez prasmīgām darbarokām. Būtu jāatbalsta akadēmisko aprindu un jūras nozaru kopas un jāsniedz strādniekiem vajadzīgā palīdzība un pārkvalificēšanās iespējas, lai viņi varētu pārorientēties no lejupslīdošām nozarēm, piemēram, zvejniecības, uz jaunām jomām. Attiecībā uz tūrismu jānorāda, ka Atlantijas reģionam ir ko piedāvāt atpūtniekiem. Tā kultūra, virtuve un dabas skaistums ir vērtības, ko varētu izmantot vēl vairāk.

Pamatinformācija

Stratēģija aptver piecu ES dalībvalstu (Apvienotās Karalistes, Francijas, Īrijas, Portugāles un Spānijas un to aizjūras teritoriju, proti, Azoru salu, Kanāriju salu, Francijas Gviānas, Gvadelupas, Madeiras, Martinikas, Senbartelmī un Senmartēnas) piekrasti, teritoriālos ūdeņus un jurisdikcijā esošos ūdeņus, kā arī starptautiskos ūdeņus. Stratēģija neattiecas uz Ziemeļjūru un Ziemeļu Ledus okeānu, kuram izstrādāta atsevišķa stratēģija.

Atlantijas stratēģijas izstrāde sasaucas ar ES integrēto jūrlietu politiku, kuras mērķis ir koordinēt visas ES politikas jomas, kas ietver jūrlietu aspektu, lai nodrošinātu vides ilgtspēju un dzīves apstākļu kvalitāti piekrastes reģionos, vienlaikus sekmējot jūras nozaru izaugsmes potenciālu. Jau ir pieņemtas Baltijas jūras, Ziemeļu Ledus okeāna un Vidusjūras stratēģijas.

Vairāk informācijas

Integrētās jūrlietu politikas lapas par Atlantijas okeānu

Lisabonas konference par Atlantijas jautājumiem

Kontaktpersonas:

Oliver Drewes (+32 2 299 24 21)

Lone Mikkelsen (+32 2 296 05 67)


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site