Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisijas paziņojums presei

Ikgadējās algu korekcijas rezultātā ES ierēdņu pirktspēja samazinās par 1,8 %

Briselē, 2011. gada 24. novembrī – Laikā, kad dzīves dārdzības līmenis Beļģijā ir pieaudzis par 3,6 % un Beļģijas ierēdņu alga korekcijas rezultātā palielinās par 3,6 %, ES ierēdņu pirktspēja samazinās par 1,8 %, piemērojot formulu, pēc kuras aprēķina ES ierēdņu ikgadējo algas korekciju.

Šī formula (tā dēvētā ,,metode”) atspoguļo valstu civildienesta ierēdņu pirktspējas attīstību – pieaugumu vai samazinājumu – astoņu dalībvalstu grupā (Apvienotajā Karalistē, Vācijā, Francijā, Itālijā, Nīderlandē, Spānijā, Beļģijā un Luksemburgā, kuru kopējais IKP ir 76 % no Eiropas Savienības IKP). Citiem vārdiem sakot, formulas pamatā ir politiski lēmumi, kurus pieņēmušas šo dalībvalstu valdības.

Kaut arī starp attiecīgajām valstīm pastāvēja lielas atšķirības, valstu civildienesta ierēdņu pirktspējas kopējās izmaiņas šo dalībvalstu grupā šogad ir -1,8 %. Tāpēc tieši tāds pats samazinājums ir ierosināts attiecībā uz ES ierēdņiem – neatkarīgi no tā, kur Eiropas Savienībā viņi strādā un kādā ES iestādē vai aģentūrā viņi ir nodarbināti. Tad šo samazinājumu koriģētu, piemērojot tajā valstī konstatētās dzīves dārdzības kritēriju, kurā ierēdnis strādā.

Lielā inflācija Beļģijā (3,6 %) nozīmē, ka Briselē strādājošo ES ierēdņu algas nominālā korekcija būtu 1,7 % (salīdzinājumā ar 3,6 % Beļģijas ierēdņu gadījumā). Vācijā strādājošo ES ierēdņu alga korekcijas rezultātā palielinātos par 0,6 % (salīdzinājumā ar 1,3 % Vācijas ierēdņu gadījumā, kuri gada beigās saņems arī papildu paaugstinājumu līdz 2,4 %), Nīderlandē strādājošo ES ierēdņu alga pieaugtu par 0,4 % (2 % Nīderlandes ierēdņu gadījumā) un Francijā strādājošo ES ierēdņu alga – par 1,9 % (2 % Francijas ierēdņu gadījumā).

Daudzi ES ierēdņi, kuri strādā citās dalībvalstīs, saskartos ar nominālu algas samazinājumu, piemēram, Prāgā (-2,7 %), Ļubļanā (-2,2 %), Sofijā (-1,7 %), Atēnās (-1,1 %) un Romā (-0,1 %).

Dalībvalstis 4. novembrī lūdza Komisiju piemērot izņēmuma klauzulu, kas ļauj pārtraukt metodes piemērošanu, ja ir izpildīti stingri juridiskie kritēriji (kurus ar metodi nevar novērtēt) saistībā ar ,,būtisku un pēkš ņu ekonomiskās un sociālās situācijas pasliktināšanos”. 10. novembrī publicēta analīze, kuras pamatā ir Eiropas ekonomikas prognoze 2011. gada rudenī, liecināja, ka šie nosacījumi nav izpildīti un ka ar ierosināto pirktspējas samazinājumu (-1,8 %) pilnībā ir ņemta vērā mainījusies situācija, kas skar valstu civildienesta ierēdņus. Tagad priekšlikums atrodas Padomē, kurai tas jāpieņem līdz gada beigām.

Tomēr tas neizslēdz strukturālas reformas Eiropas civildienestā. Tāpēc Komisija arī ierosina par 5 % samazināt darbinieku skaitu visās iestādēs un aģentūrās, pagarināt minimālo nedēļas darba ilgumu līdz 40 stundām, neveicot kompensējošas algu korekcijas, palielināt normālo pensionēšanās vecumu no 63 līdz 65 gadiem, būtiski ierobežot priekšlaicīgas pensionēšanās noteikumus, kā arī ieviest ar karjeru saistītus pasākumus, piemēram, ievērojami samazināt algas noteiktos amatos.

Tas atbilst pasākumiem, kas attiecībā uz valstu civildienestiem jau ir īstenoti vai tiek apspriesti, un radītu būtiskus ietaupījumus vairāk nekā 1 miljarda eiro apmērā nākamās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros un ilgtermiņā – 1 miljarda eiro apmērā katru gadu. Turklāt, lai ņemtu vērā nesenos finanšu satricinājumus un pašreizējos centienus panākt ietaupījumus valstu pārvaldēs un samazināt valstu budžetus, Komisija ir nolēmusi ne tikai saglabāt īpašu nodokli, kura piemērošanas termiņš beidzas 2013. gadā, bet arī palielināt šo solidaritātes nodevu (ko piemēro papildus ienākuma nodoklim) no 5,5 % līdz 6 %.

Šīs ierosinātās strukturālās reformas aptver arī metodes izmaiņas. Ja priekšlikumi tiks pieņemti, metode tiktu vienkāršota un tās piemērošanas laikposms tiktu pagarināts līdz desmit gadiem. Dalībvalstu grupas pārstāvība tiktu paplašināta, lai aptvertu visas dalībvalstis. Apsverot ikgadējo korekciju, jauna izņēmuma klauzula ļautu pienācīgi reaģēt uz ekonomikas krīzi.

Kontaktpersona:

Antonio Gravili (+32 2 295 43 17)


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website