Navigation path

Left navigation

Additional tools

Jauna rīcība izaugsmei, pārvaldībai un stabilitātei

European Commission - IP/11/1381   23/11/2011

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

Eiropas Komisijas paziņojums presei

Jauna rīcība izaugsmei, pārvaldībai un stabilitātei

Brisele, 2011. gada 23. novembris. Eiropas Komisija pastiprina savus centienus ekonomikas atjaunotnei, risinot trīs savstarpēji saistītas problēmas, ar ko saskaras ES un eirozona jo īpaši: daudzpusīga, tomēr kopumā pieticīga izaugsme un nodarbinātības rādītāji; nepietiekami koordinēta budžeta politika bez vajadzīgās disciplīnas un nestabili valstu parāda tirgi, kam trūkst likviditātes. Pakete sastāv no četriem elementiem: 2012. gada izaugsmes pētījuma, kurā noteiktas ekonomikas prioritātes nākamajam gadam; divām regulām, lai pastiprinātu ekonomikas un budžeta uzraudzību eirozonā; un Zaļās grāmatas par stabilitātes obligācijām.

Paskaidrojumā par paketes pieņemšanu priekšsēdētājs Barrozu teica: "Lai atsāktos izaugsme, dalībvalstīm jābūt gatavām rīkoties vērienīgāk, ja tās vēlas izpildīt savas saistības strukturālo reformu jomā, kā arī panākt ciešāku integrāciju eirozonā." Viņš turpināja: "Šīs paketes galvenie mērķi – ekonomikas izaugsme, finanšu stabilitāte, budžeta disciplīna – ir savstarpēji saistīti. Mums jātiecas sasniegt visus šos mērķus kopā, ja mēs vēlamies pārvarēt šābrīža ārkārtas situāciju un būt Eiropā, kurā solidaritāte ir līdzsvarota ar pastiprinātu atbildību."

2012. gada izaugsmes pētījuma galvenā atziņa ir tāda, ka, ņemot vērā nelabvēlīgo ekonomisko un sociālo situāciju [skatīt IP/11/1331], ir jāpieliek lielākas pūles, lai Eiropā turpinātos izaugsme un tiktu radītas darbavietas. Pētījumā ES un dalībvalstis tiek aicinātas pievērst galveno uzmanību piecām prioritātēm: īstenot diferencētu un izaugsmi veicinošu fiskālo konsolidāciju; atjaunot normālu aizdevumu situāciju ekonomikā; veicināt izaugsmi un konkurētspēju; risināt bezdarba problēmas un novērst krīzes sociālās sekas un modernizēt valsts pārvaldi. Gada izaugsmes pētījumā ir iekļauts saraksts ar jau izteiktiem vai vēl ierosināmiem priekšlikumiem, kuru mērķis ir atbalstīt izaugsmi, un Komisija vēlas, lai ES likumdevēji tos pieņem paātrināti.

Abu ierosināto regulu par pastiprinātu uzraudzību eirozonā pamatā ir jau panāktās vienošanās sešu tiesību aktu kopumā par ekonomikas pārvaldību ("sešnieks"), kas stāsies spēkā decembra vidū. Ņemot vērā eirozonas valstu padziļināto savstarpējo atkarību, kas īpaši skaidri izpaudās pašreizējā krīzes situācijā, Komisija ierosina pastiprināt budžeta procesu koordinēšanu un uzraudzību visās eirozonas dalībvalstīs un jo īpaši tajās, kurās ir pārmērīgs valsts budžeta deficīts, kurās ir vai kurām draud finanšu nestabilitāte, vai kuras tiek atbalstītas no finansiālās palīdzības programmas.

Visbeidzot, ar Zaļo grāmatu par stabilitātes obligācijām Komisija strukturēti turpina virzīt svarīgās pārrunas par kopīgu obligāciju izlaišanu eirozonā. Ierosinot trīs veidus šādām stabilitātes obligācijām un sniedzot sīki izklāstītu analīzi par to finansiālo un juridisko ietekmi, Komisija piešķir šīm pārrunām ietvaru, kā arī nosaka konkrētus termiņus turpmākajām darbībām.

Pamatinformācija

2012. gada izaugsmes pētījumā (GIP) tiek noteikti pasākumi, ko Komisija uzskata par ES prioritātēm nākamajos 12 mēnešos attiecībā uz budžeta politiku un strukturālajām reformām. 2012. gada GIP ir sākuma punkts otrajam Eiropas ekonomiskās pārvaldības semestrim. Tas tiek iesniegts tagad, nevis janvārī, lai nodrošinātu to, ka dalībvalstu un ES iestāžu rīcībā ir pietiekami daudz laika tā izskatīšanai. Paredzams, ka Eiropadome 9. decembrī pieņems to zināšanai, bet GIP ir Komisijas darba kārtības prioritāte, gatavojoties Eiropadomes pavasara sanāksmei 2012. gada 1.-2. martā. Valsts reformu programmām (attiecībā uz strukturālajām reformām) un stabilitātes vai konverģences programmām (attiecībā uz budžeta politiku), ko dalībvalstis iesniegs pavasarī, un jaunajiem vai atjauninātajiem konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem, kurus Komisija iesniegs jūnijā, vajadzētu saskanēt ar tām politikas prioritātēm, kas noteiktas GIP. Pirmo reizi jaunie uzraudzības rīki, par kuriem panākta vienošanās t.s. "sešniekā", tiks izmantoti Eiropas semestra ietvaros.

Ierosinātajā regulā par budžeta politikas uzraudzības pastiprināšanu eirozonas dalībvalstīs paredzēts, ka šīm dalībvalstīm katru gadu vienlaikus būtu jāiesniedz to budžeta projekts un ka Komisijai būtu tiesības tos izvērtēt un vajadzības gadījumā sniegt par tiem atzinumu. Komisija varētu pieprasīt, lai šie projekti tiek pārstrādāti, ja tā uzskatītu, ka tie būtiski neatbilst Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajiem politiskajiem pienākumiem. Iepriekš minētie pasākumi tiktu veikti atklāti, lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību. Regulā arī ierosināts eirozonas valstīm, kurās tiek īstenota pārmērīga valsts budžeta deficīta novēršanas procedūra, noteikt stingrākas uzraudzības un ziņošanas prasības, ko piemērotu nepārtraukti visa budžeta cikla laikā. Tāpat eirozonas dalībvalstīm būtu jāizveido neatkarīgas fiskālās padomes un jāsagatavo budžets, pamatojoties uz neatkarīgām prognozēm.

Ierosinātā regula par ekonomikas un fiskālās uzraudzības pastiprināšanu eirozonas dalībvalstīs, kurās ir vai kurām draud finanšu nestabilitāte, nodrošinātu to, ka šo dalībvalstu uzraudzība saskaņā ar finansiālās palīdzības programmu, vai to dalībvalstu uzraudzība, kurām draud finanšu nestabilitāte, ir vienkārša un tajā tiek ievērotas skaidras procedūras, un tā ir nostiprināta ES tiesību aktos. Komisija varētu lemt par to, vai dalībvalstij, kas saskaras ar ārkārtīgi lielām grūtībām saistībā ar finanšu stabilitāti, ir nepieciešama pastiprināta uzraudzība. Padome varētu pieņemt ieteikumu šādām dalībvalstīm finansiālās palīdzības lūgšanai.

Zaļajā grāmatā par stabilitātes obligācijām tiek analizētas iespējamās priekšrocības un problēmas saistībā ar trim risinājumiem kopīgu obligāciju izlaišanai eirozonā. Dokumentā ir izklāstīta ietekme, kāda katram no šiem risinājumiem varētu būt uz dalībvalstu finansēšanas izmaksām, Eiropas finansiālo integrāciju, finanšu tirgu stabilitāti un ES finanšu tirgu globālo pievilcību. Tāpat tajā tiek apskatīti bezrūpīgas rīcības riski, ko rada katrs risinājums, kā arī tā ietekme no Līguma izmaiņu viedokļa. Daži uzskata stabilitātes obligācijas par potenciāli ļoti efektīvu ilgtermiņa risinājumu, lai novērstu valstu parāda krīzi, savukārt citus māc šaubas par to, ka šīs obligācijas varētu likvidēt tirgus stimulus fiskālai disciplīnai un veicināt bezrūpīgas rīcības risku. Komisija skaidri norāda, ka ikviena darbība stabilitātes obligāciju ieviešanā būtu iespējama un vēlama tikai, vienlaikus pastiprinot budžeta disciplīnu. Šādas pastiprināšanas apmēram ir jābūt samērīgam ar izvēlētā risinājuma mērķi.

Plašāka informācija:

Priekšsēdētāja Barrozu tīmekļa vietne

MEMO/11/820 Eiropas Komisijas Zaļā grāmata "Stabilitātes obligāciju ieviešanas iespējamība"

MEMO/11/821 2012. gada izaugsmes pētījums: bieži uzdotie jautājumi

MEMO/11/822 Ekonomikas pārvaldība: Komisija ierosina divas jaunas regulas, lai turpmāk pastiprinātu eirozonas budžeta uzraudzību

Kontaktpersonas:

Pia Ahrenkilde Hansen (+32 2 295 30 70)

Olivier Bailly (+32 2 296 87 17)

Amadeu Altafaj Tardio (+32 2 295 26 58)

Simon O'Connor (+32 2 296 73 59)


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website