Navigation path

Left navigation

Additional tools

Vājās sekmes matemātikā un dabaszinībās Eiropā vēl aizvien ir problēma, kas jārisina

European Commission - IP/11/1358   16/11/2011

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

Eiropas Komisijas paziņojums presei

Vājās sekmes matemātikā un dabaszinībās Eiropā vēl aizvien ir problēma, kas jārisina

Brisele, 2011. gada 16. novembris. Saskaņā ar diviem ziņojumiem, kurus šodien publiskoja Eiropas Komisija, politikas veidotājiem jādara vairāk, lai palīdzētu skolām risināt jautājumu saistībā ar vājām sekmēm matemātikā un dabaszinībās . Ziņojumā par matemātiku konstatēts, ka tikai piecas Eiropas valstis (Apvienotā Karaliste, Itālija, Īrija, Nīderlande un Norvēģija) ir izvirzījušas nacionālos mērķus sekmju uzlabošanai, bet vairākumā ES dalībvalstu ir izstrādātas vadlīnijas, kā risināt grūtības šajā jomā. Ziņojums par dabaszinībām liecina, ka nevienai dalībvalstij nav konkrētu politisko risinājumu valsts līmenī, kā palīdzēt bērniem ar vājām sekmēm, bet piecas valstis (Bulgārija, Francija, Polija, Spānija un Vācija) ir ieviesušas programmas, lai risinātu vājo sekmju jautājumu kopumā. Ziņojumos secināts, ka, lai arī ir daudz izdarīts, lai atjauninātu matemātikas un dabaszinību mācību programmas, skolotāji, kuri atbild par pārmaiņu ieviešanu, vēl arvien netiek pietiekami atbalstīti.

Izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes komisāre Andrula Vasiliu: „Eiropā jāuzlabo sniegums izglītības jomā. Gan matemātikai, gan dabaszinībām ir ārkārtīgi svarīga nozīme mūsdienu mācību programmās, lai ne tikai apmierinātu darba tirgus vajadzības, bet arī stiprinātu pilsonisko aktivitāti, sociālo iekļautību un personisko izaugsmi. Šie pētījumi liecina, ka, neraugoties uz gūtajiem panākumiem, mums vēl ir tāls ceļš ejams. Mums arī jārisina dzimumu līdzsvara jautājums un jāsekmē meiteņu ieinteresētība par dabaszinībām un matemātiku. Ir laiks pielikt lielākas pūles, lai atbalstītu skolotājus un palīdzētu bērniem, kuriem grūti klājas mācībās.”

Abos ziņojumos sniegta salīdzinošā analīze par matemātikas un dabaszinību pasniegšanas paņēmieniem, dodot pienesumu diskusijai Eiropas un valstu līmenī par standartu uzlabošanu.

Raizējoties par sekmēm, izglītības ministri 2009. gadā pieņēma ES mēroga mērķa vērtību — līdz desmitgades beigām jāpanāk, lai par 15 % samazinātos to piecpadsmitgadīgo jauniešu skaits, kuriem ir nepietiekamas matemātikas, dabaszinību un lasīšanas prasmes. No 18 ES dalībvalstīm ar salīdzināmiem datiem Somijai, Igaunijai un Nīderlandei ir labākie panākumi, bet sliktākie rezultāti ir Bulgārijai un Rumānijai (sk. IP/11/488 ).

Pamatinformācija

Matemātika

Izglītības ministri ir noteikuši matemātiskās prasmes kā vienu no svarīgākajām kompetencēm personiskai izaugsmei, pilsoniskai aktivitātei, sociālai iekļautībai un piemērotībai darba tirgum zināšanu sabiedrībā.

Dažādi faktori ietekmē to, kā māca un apgūst matemātiku. Starptautiskās aptaujas liecina, ka skolēnu sekmes ir atkarīgas no ģimenes, pasniegšanas kvalitātes un izglītības sistēm as struktūras un organizācijas.

Ziņojumā par matemātikas nodarbībām (pirmais, kas izstrādāts Komisijai) konstatēts, ka lielākā daļa Eiropas valstu ir pieņēmušas uz rezultātiem balstītu pieeju, saskaņā ar kuru uzsvaru liek uz skolēnu praktiskajām iemaņām. Satura apjoms matemātikas mācību programmās ir samazināts, vienlaikus pievēršot lielāku uzmanību problēmrisinājumiem un matemātikas pielietojumam. Šī pieeja labāk atbilst skolēnu vajadzībām, jo skaidri parāda, kā var pielietot matemātiku reālajā pasaulē.

Tomēr joprojām ir neatrisināts jautājums saistībā ar vajadzīgā atbalsta sniegšanu skolotājiem — atbilde meklējama tālākizglītībā. Turklāt ir jāsniedz lielāks atbalsts un norādījumi atšķirīgu skolēnu grupu apmācībai.

Dabaszinības

Tikai astoņās valstīs (Apvienotajā Karalistē, Austrijā, Francijā, Īrijā, Nīderlandē, Norvēģijā, Spānijā un Vācijā) ir tādas vispārējās stratēģijas dabaszinību apguves veicināšanai, kurās apvienoti mācību plāni, mācīšanas metodes un skolotāju tālākizglītība. Valstīs, kurās šādu stratēģiju nav, galvenokārt ir atsevišķas programmas un projekti, piemēram, skolu partnerības un dabaszinību centri.

Turklāt lielākā d aļa Eiropas valstu, sākot no pamatskolas, atbalsta inovatīvus mācīšanas paņēmienus dabaszinībās, piemēram, problēmrisinājumu nodarbības. Vairākums valstu iesaka arī iesaistīt studējošos diskusijās par vides jautājumiem un demonstrēt dabaszinību praktisko pielietojumu ikdienas dzīvē.

Lai arī tas ir pozitīvi, nevienā Eiropas valstī nav konkrētu politisko risinājumu valsts līmenī, lai palīdzētu bērniem ar vājām sekmēm. Tā vietā atbalsts neatkarīgi no priekšmeta ir ietverts vispārējos pasākumos skolēniem ar mācīšanās grūtībām. Šie pasākumi ietver diferencēto pasniegšanu, individuālo pasniegšanu, mācīšanos no klasesbiedriem, nodarbības ar privātskolotājiem un iedalījumu pēc spējām.

Eurydice

Pētījumus veica tīkls Eurydice , un tajos koncentrējās uz mācību programmu reformām, mācīšanas un novērtēšanas metodēm. Šajos pētījumos aplūko vājo sekmju jautājuma risinājumus un motivācijas paaugstināšanas iespējas, piemēram, izmantojot praktiskā pielietojuma paņēmienu un skolotāju tālākizglītību. Katrs no šiem tematiem tiek aplūkots saistībā ar akadēmiskajiem pētījumiem, starptautisko izglītības aptauju jaunākajiem rezultātiem un valstu nacionālās politikas un programmu padziļinātas analīzes piemēriem.

Tīkls Eurydice sniedz informāciju un analītiskus apskatus par Eiropas izglītības sistēmām un politiku. Tīklā darbojas 37 nacionālās nodaļas visās 33 valstīs, kuras piedalās ES Mūžizglītības programmā (ES dalībvalstis, Horvātija, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Šveice un Turcija). Tīkla darbību koordinē un vada ES Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra Briselē, kas nodrošina dažādu informācijas resursu pieejamību internetā.

Plašāka informācija

Ziņojumu pilnais teksts angliski: Mathematics Education in Europe; Common Challenges and National Policies un Science Education in Europe: National Policies, Practices and Research . Drukāti pētījumi angļu valodā būs pieejami no 2011. gada decembra, franču un vācu valodā nedaudz vēlāk.

Eiropas Komisija: Izglītība un apmācība

PIELIKUMS. Fakti un skaitļi

Matemātika

1. Piecpadsmitgadīgo skolēnu proporcija ar vājām sekmēm matemātikā, 2009. gads

Avots: ESAO, PISA 2009 datubāze.

Grafikā norādītie 15 % ir ES mērķa vērtība, kas jāsasniedz līdz 2020. gadam.

2. Prasmes un iemaņas matemātikas mācību programmās un/vai citas matemātikas vadlīnijas, pamatizglītība ( ISCED 1 un 2), 2010./2011. mācību gads

UK ( 1 ) = UK-ENG/WLS/NIR

3. Valsts līmeņa vadlīnijas vājo sekmju jautājuma risināšanai matemātikā,
pamatizglītība ( ISCED 1 un 2), 2010./2011. mācību gads

Dabaszinības

1. Piecpadsmitgadīgo skolēnu proporcija ar vājām sekmēm dabaszinībās, 2009. gads

Avots: ESAO, PISA 2009 datubāze

Grafikā norādītie 15 % ir ES mērķa vērtība, kas jāsasniedz līdz 2020. gadam.

2. Valsts dabaszinību centri vai tamlīdzīgas iestādes, kuras veicina dabaszinību izglītību, 2010./2011. mācību gads

3. Atbalsts skolēniem dabaszinību priekšmetos: pamatizglītība ( ISCED 1 un 2), 2010./2011. mācību gads

UK ( 1 ) = UK-ENG/WLS/NIR

Grafiku avots: Eurydice

Kontaktpersonas

Dennis Abbott (+32 2 295 92 58)

Dina Avraam (+32 2 295 96 67)


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website