Navigation path

Left navigation

Additional tools

Ziņojums liecina par Bulgārijas un Rumānijas darba ņēmēju mobilitātes kopumā pozitīvo ietekmi uz ES ekonomiku

European Commission - IP/11/1336   11/11/2011

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

Eiropas Komisijas paziņojums presei

Ziņojums liecina par Bulgārijas un Rumānijas darba ņēmēju mobilitātes kopumā pozitīvo ietekmi uz ES ekonomiku

Brisele, 2011. gada 11. novembris. Jaunajā ziņojumā, ko šodien publicējusi Eiropas Komisija, ir izcelta Bulgārijas un Rumānijas (ES-2) mobilo darba ņēmēju kopumā pozitīvā ietekme uz ekonomiku uzņēmējās valstīs. Šie darba ņēmēji ir uzlabojuši prasmju kopumu, kā arī aizpildījuši brīvās darba vietas nozarēs un profesijās, kurās trūka darbaspēka, piemēram, būvniecībā, kā arī mājsaimniecību un ēdināšanas pakalpojumu nozarē. Aplēses liecina arī par Rumānijas un Bulgārijas darba ņēmēju pārvietošanās brīvības pozitīvo ietekmi uz ES IKP ilgtermiņā, jo tas ir palielinājies par aptuveni 0,3 % ES-27 valstīs (ES-15 pieaugums ir 0,4 %). Kā liecina pētījumi, tas nav būtiski ietekmējis ne bezdarba līmeni, ne vietējo darba ņēmēju atalgojumu uzņēmējās valstīs. Pētījumi par ES-15 valstīm rāda, ka atalgojums vidēji ir tikai par 0,28 % zemāks nekā tad, ja ES-2 valstu mobilitāte nenorisinātos. Ziņojumā arī uzsvērts, ka nav pierādījumu par to, ka ES pilsoņi, kas nesen pārcēlušies uz citu ES valsti, neproporcionāli izmantotu pabalstus, un ka nesenā darbaspēka pieplūduma ietekme uz valstu publiskajām finansēm ir minimāla vai pozitīva.

ES nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības komisārs Lāslo Andors konferencē Vīnē, runājot ar žurnālistiem, uzsvēra mobilitātes pozitīvos aspektus: “Pārcelšanās uz citu valsti rada jaunas iespējas un dod ekonomisku labumu gan uzņēmējai valstij, gan ES kopumā. Mēs redzam, ka ģeogrāfiskā mobilitāte lielā mērā ir atkarīga no tendencēm ekonomikā un no darba vietu pieejamības.” Komisārs pauda savu vēlmi atcelt visus ierobežojumus darba tirgū, piebilstot: “Darba ņēmēju pārvietošanās brīvības ierobežošana Eiropā nav risinājums augstā bezdarba līmeņa problēmai. Mums ir jāpieliek visas pūles, lai radītu jaunas darba iespējas”.

Pēcpievienošanās mobilitātei varētu būt bijušas ekonomiskās un sociālās izmaksas gan uzņēmējās valstīs, gan izcelsmes valstīs, kurās samazinās produktivitāte. Kaut arī, ierobežojot darbaspēka mobilitāti, šīs izmaksas, iespējams, var īslaicīgi samazināt, Komisija tomēr uzskata, ka ilgtermiņā nelīdzsvarotība darba tirgū ir jārisina ar konkrētiem politiskiem pasākumiem. Ir pierādīts, ka pārejas pasākumiem ir bijusi tikai neliela ietekme uz mobilitātes sadalījumu ES un ka darba ņēmēju plūsmas vairāk ir atkarīgas no tādiem faktoriem kā darbaspēka pieprasījums un valodu prasmes. Kā liecina 2004. gada paplašināšanās pieredze, darba ņēmēju pārvietošanās brīvības ierobežošanai var būt arī negatīva ietekme, piemēram, nedeklarētās nodarbinātības pieaugums.

Bulgāri un rumāņi galvenokārt dodas uz Itāliju un Spāniju, un saskaņā ar apkopotajiem datiem 2010. gada beigās ES-25 dzīvojošo bulgāru un rumāņu skaits salīdzinājumā ar 2006. gadu bija palielinājies divas reizes (līdz 2,9 milj.). Vienlaikus relatīvā izteiksmē ES-2 valstu valstspiederīgie, kas dzīvo kādā ES-25 dalībvalstī, veido tikai 0,6 % no kopējā ES-25 valstu iedzīvotāju skaita. Kiprā šis īpatsvars ir lielāks (4,1 %), kam seko Spānija (2,2 %) un Itālija (1,8 %). Turklāt ES-2 nodarbinātības līmenis (63 %) ir tuvu vidējam līmenim ES-25 (65 %). Tomēr ekonomiskās lejupslīdes ietekmē nesen iebraukušajiem ES-2 valstspiederīgajiem darbu atrast ir grūtāk: 2010. gadā bez darba bija aptuveni 16 %, bet 2007. gadā — 9 %. Ir skaidrs, ka no ES-2 nesen iebraukušie cilvēki nav būtiski ietekmējuši darba tirgus krīzi, kas ir finanšu un ekonomikas krīzes, kā arī darba tirgus strukturālo problēmu tiešs rezultāts.

Komisijas ziņojums būs kā pamats, kuru Padome izmantos, lai izvērtētu to, kā pagaidu pasākumi saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas darba ņēmēju pārvietošanās brīvību ir darbojušies praksē.

Priekšvēsture

2005. gada pievienošanās akts ļauj ES-25 dalībvalstīm uz laiku ierobežot Bulgārijas un Rumānijas darba ņēmēju piekļuvi savam darba tirgum, lai tās varētu sagatavoties neierobežotai darbaspēka mobilitātei ES. Kopējais septiņu gadu pārejas periods ir sadalīts trīs atsevišķos posmos.

Pirmie divi gadi — Bulgārijas un Rumānijas darba ņēmēju piekļuvi dalībvalstu darba tirgum nosaka pārējo dalībvalstu tiesību akti.

Turpmākie trīs gadi — dalībvalstis savus valsts pasākumus var pagarināt, pirms pirmā posma beigām par to ziņojot Komisijai, un, ja tas netiek darīts, tiek piemēroti ES tiesību akti, kas nodrošina darba ņēmēju brīvu pārvietošanos.

Pēdējie divi gadi — dalībvalstis, kuras attiecīgos valsts pasākumus saglabā otrā posma beigās, ja pastāv nopietni darba tirgus traucējumi vai to rašanās iespēja, iepriekš paziņojot Komisijai, var turpināt īstenot minētos pasākumus līdz septiņu gadu perioda beigām pēc pievienošanās dienas.

Šajā septiņu gadu periodā dalībvalstis, izmantojot drošības klauzulu, var atjaunot ierobežojumus, ja pastāv nopietni darba tirgus traucējumi vai to rašanās iespēja.

Minētais pārejas pasākumu otrais posms beigsies 2011. gada decembrī. Šobrīd Bulgārijas un Rumānijas darba ņēmēju piekļuvi darba tirgum joprojām ierobežo desmit dalībvalstis (Beļģija, Vācija, Īrija, Francija, Itālija, Malta, Nīderlande, Austrija, Luksemburga un Apvienotā Karaliste). Šīs valstis var saglabāt ierobežojumus pēc 2011. gada 31. decembra tikai tad, ja tās Komisijai līdz 2011. gada 31. decembrim paziņo par nopietniem darba tirgus traucējumiem (vai to rašanās iespēju). Darba ņēmējiem no Rumānijas tika noteikti piekļuves ierobežojumi Spānijas darba tirgum pēc tam, kad Eiropas Komisija apstiprināja Spānijas prasību ierobežot Rumānijas darba ņēmēju piekļuvi Spānijas darba tirgum līdz 2012. gada 31. decembrim, pamatojoties uz būtiskiem traucējumiem savā darba tirgū. (IP/11/960)

Pārejas režīms neatgriezeniski beigsies 2013. gada 31. decembrī.

Saite uz EK Ziņojumu par pārejas režīma piemērošanu attiecībā uz Bulgārijas un Rumānijas darba ņēmēju pārvietošanās brīvību:

http://ec.europa.eu/social/BlobServlet?docId=7204&langId=en

Plašāka informācija:

http://ec.europa.eu/social/free-movement-of-workers

Skatīt arī MEMO/11/773

Contacts :

Cristina Arigho (+32 2 298 53 99)

Maria Javorova (+32 2 299 89 03)


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website