Navigation path

Left navigation

Additional tools

Enerģētika. Komisija nosaka jaunus drošības standartus naftas un gāzes ieguves darbībām atklātā jūrā

European Commission - IP/11/1260   27/10/2011

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

Eiropas Komisijas paziņojums presei

Enerģētika. Komisija nosaka jaunus drošības standartus naftas un gāzes ieguves darbībām atklātā jūrā

Brisele, 27. oktobris. Joprojām nepieņemami augsta ir liela nelaimes gadījuma iespēja naftas un gāzes ieguves iekārtās Eiropas ūdeņos. Ar stingru drošības režīmu šādas nelaimes risku ir iespējams samazināt līdz absolūtam minimumam. Ja laikus tiks ieviests reaģēšanas plāns ārkārtas situācijām, būs iespējams ievērojami samazināt kaitējumu videi un piekrastes ekonomikai. Tāpēc Eiropas Komisija šodien ir ierosinājusi jaunu tiesību aktu, kas nodrošinās, ka Eiropas naftas un gāzes ieguve atklātā jūrā visās ES vietās ievēros pasaulē visaugstākos drošības, veselības un vides standartus.

Par enerģētiku atbildīgais Komisijas loceklis Ginters Etingers saka: "Mūsdienās lielāko daļu naftas un gāzes Eiropā iegūst atklātā jūrā, bieži vien skarbos ģeogrāfiskos un ģeoloģiskos apstākļos. Ņemot vērā pieaugošo enerģijas pieprasījumu, mums būs vajadzīga visa nafta un gāze, kas atrodama mūsu jūras dzīlēs. Taču mums ir jānovērš tādi nelaimes gadījumi kā Deepwater Horizon avārija Meksikas līcī. Nozares labākās prakses nodrošināšana visās darbībās atklātā jūrā ir neapstrīdama nepieciešamība. Šodien iesniegtais priekšlikums ir izšķirīgs solis darbību uzlabošanai atklātā jūrā, kas domāts mūsu pilsoņu un mūsu vides labumam."

Par vidi atbildīgais Komisijas loceklis Janezs Potočniks saka tā: "No pērn notikušās Deepwater Horizon avārijas esam guvuši mācību. Šodien ierosinātā regula mums palīdzēs nākotnē tamlīdzīgas krīzes novērst visos jūras ūdeņos, kas ietilpst ES dalībvalstu jurisdikcijā. Šis drošības uzlabojums ir patīkams jaunums videi un arī uzņēmējiem, kas tagad varēs izvērst savu darbību paredzama regulējuma ietvaros. Agrāk notikušās avārijas visādā ziņā liecina, ka profilakse ir labāka nekā ārstēšana."

Jaunajā regulas projektā ietverti skaidri noteikumi, kas aptver visu izpētes un ieguves darbību ciklu no konstruēšanas līdz naftas vai gāzes iekārtas demontēšanai. Eiropas naftas un gāzes ieguves nozare būs dalībvalstu pārvaldes iestāžu kontrolē, un tai būs regulāri jāizvērtē un jāuzlabo drošības standarti darbībām atklātā jūrā. Šī jaunā pieeja ļaus izveidot Eiropas mēroga riska novērtējumu, kas tiks nepārtraukti pilnveidots, ņemot vērā jaunas tehnoloģijas, jaunu pieredzi un jaunus riskus. Tajā ieviestas prasības efektīvai lielu avāriju novēršanai un reaģēšanai to gadījumos.

  • Licencēšana. Dalībvalstu licencēšanas iestādēm būs jānodrošina, ka ES ūdeņos meklēt naftas un gāzes iegulas un tās izmantot tiek atļauts tikai komersantiem, kuriem ir pietiekamas tehniskās un finansiālās jaudas, lai tie varētu kontrolēt darbības atklātā jūrā un vides aizsardzību.

  • Neatkarīgi pārbaudītāji. Komersanta iesniegtie tehniskie risinājumi, kas ir būtiski iekārtas drošībai, ir jāpārbauda neatkarīgai trešajai personai — pirms iekārtas nodošanas ekspluatācijā un regulāri ekspluatācijas laikā.

  • Obligātā ārkārtas darbību plānošana. Uzņēmumiem pirms izpētes vai ieguves būs jāsagatavo ziņojums par savas iekārtas lielākajiem draudiem drošībai, ietverot tajā riska novērtējumu un reaģēšanas plānu ārkārtas situācijām. Šie ziņojumi būs jāiesniedz valsts iestādēm, kuras tad attiecīgā gadījumā varēs dot jāvārdu.

  • Inspekcijas. Neatkarīgas dalībvalstu kompetentās iestādes, kas atbild par iekārtu drošību, pārbaudīs noteikumus par urbjtorņu un platformu un tajās veicamo darbību drošību, vides aizsardzību un gatavību rīcībai. Ja komersants neievēros minimālos standartus, kompetentās iestādes veiks piespiešanas darbības un/vai uzliks sodus; sliktākajā gadījumā komersantiem, ja tie neizpildīs prasības, būs jāizbeidz urbšanas vai pārstrādes darbības.

  • Pārredzamība. Pilsoņu rīcībā tiks nodota salīdzināma informācija par nozares darbības standartiem un valstu kompetento iestāžu veiktajiem pasākumiem. Tās to publicēs savās interneta vietnēs.

  • Rīcība avārijas gadījumā. Balstoties uz urbjtorņa vai platformas riska novērtējumu, uzņēmumi sagatavos plānus rīcībai ārkārtas gadījumos un sagadās sev resursus izmantošanai nepieciešamības gadījumā. Dalībvalstis savukārt balstīsies uz šiem plāniem, sastādot valsts plānu rīcībai ārkārtas gadījumā. Nozare un valsts iestādes regulāri testēs šos plānus.

  • Atbildība. Naftas un gāzes sabiedrības būs pilnībā atbildīgas par ekoloģisko kaitējumu aizsargātajām jūras organismu sugām un dabiskajām dzīvotnēm. Attiecībā uz kaitējumu ūdeņiem tiks paplašināta ģeogrāfiskā zona, aptverot visus ES jūras ūdeņus, ieskaitot ekskluzīvo ekonomikas zonu (līdz apmēram 370 km no krasta) un kontinentālo šelfu, kas ir piekrastes dalībvalsts jurisdikcijā. Attiecībā uz kaitējumu ūdeņiem pašreizējais ES ekoloģiskās atbildības tiesiskais regulējums ir ierobežots ar teritoriālajiem ūdeņiem (apmēram 22 km no krasta).

  • Starptautiskā sadarbība. Eiropas Komisija kopā ar partneriem citās pasaules daļās veicinās pašu augstāko drošības standartu iedzīvināšanu visā pasaulē.

  • ES varas iestāžu grupa. Dalībvalstu inspektori, kas kontrolē darbības atklātā jūrā, sadarbosies, lai nodrošinātu efektīvu labākās prakses apmaiņu un veicinātu drošības standartu izstrādi un pilnveidi.

Vispārīga informācija

Nafta un gāze tiek iegūta no zemūdens zemes dzīlēm jau no XX gs. 70. gadiem. Pašlaik Eiropas Savienībā un Norvēģijā vairāk nekā 90 % no naftas un vairāk nekā 60 % no dabasgāzes tiek iegūts atklātā jūrā. Eiropas ūdeņos darbojas vairāk nekā 1000 naftas un gāzes ieguves iekārtu. Lai gan lielākā daļa ieguves norit Ziemeļjūras reģionā un lielākā daļa naftas nāk no Apvienotās Karalistes un Norvēģijas, interese palielinās visos ES piekrastes apgabalos un licences naftas un gāzes ieguvei atklātā jūrā ir izdevušas 13 dalībvalstis (Apvienotā Karaliste, Nīderlande, Dānija, Vācija, Īrija, Itālija, Spānija, Grieķija, Rumānija, Bulgārija, Polija, Malta un Kipra).

Ieguvi atklātā jūrā regulē atšķirīgi dalībvalstu vides, veselības un drošības standarti. Šobrīd ES tiesību akti neaptver visus aspektus, kas ir svarīgi naftas un gāzes ieguvē atklātā jūrā, un dažādu dalībvalstu tiesību akti ir visai atšķirīgi. Lai gan pēc avārijām Ziemeļjūrā 80. gados dažas dalībvalstis ir centušās savu sistēmu reformēt, Eiropas Savienībā joprojām pastāv nopietnu avāriju risks. Pagātnes notikumi liecina, ka pēdējos 30 gados visā pasaulē ieguves iekārtās jūrā ir notikušas vismaz 14 smagas avārijas — kā noplūdes no urbumiem un platformas bojāeja —, un 5 no tām ir notikušas pēdējos 10 gados. Lielas avārijas iespējamās sekas ir ārkārtējas. Tās var būt cilvēku dzīvības zaudējums, plašs kaitējums videi un netiešs kaitējums cilvēkiem, kuri iegūst iztiku piekrastē un jūrā. Finansiālā izteiksmē, kā redzējām, tāda apmēra atgadījums kā Meksikas līcī var izraisīt 30 miljardu eiro lielu kaitējumu.

Saistībā ar šo likumdošanas priekšlikumu Komisija virza arī priekšlikumu Eiropas Savienībai pievienoties Barselonas Konvencijas protokolam, kas aizsargā Vidusjūru no piesārņojuma, ko izraisa izpētes un ekspluatācijas darbības atklātā jūrā (sk. IP/11/1261

Plašākai informācijai:

http://ec.europa.eu/energy/oil/offshore/standards_en.htm

MEMO/11/740

Kontaktpersonas:

Marlene Holzner (+32 2 296 01 96)

Nicole Bockstaller (+32 2 295 25 89)

Joseph Hennon (+32 2 29 53593)

Monica Westerén (+32 2 2991830)


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website