Navigation path

Left navigation

Additional tools

IP/11/121

Briselē, 2011. gada 2. februārī

Komisija atzinīgi novērtē ierēdņu veiksmīgo pieņemšanu darbā no tām dalībvalstīm, kuras ES pievienojās 2004. gadā

Pārejas perioda beigās (31.12.2010.) Eiropas Komisija ir pārsniegusi savus mērķus, lai pieņemtu darbā personālu no tām 10 dalībvalstīm, kuras ES pievienojās 2004. gadā. Nobeiguma ziņojums liecina, ka laikposmā no 2004. gada 1. maija līdz 2010. gada beigām Komisija pieņēma darbā 4004 ierēdņus un pagaidu darbiniekus no Čehijas, Kipras, Igaunijas, Ungārijas, Latvijas, Lietuvas, Maltas, Polijas, Slovākijas un Slovēnijas, krietni pārsniedzot iepriekš noteikto vērienīgo mērķi – 3508 darbinieki. Arī attiecībā uz personālu augstākajā vadības līmenī Komisija ir pārsniegusi izvirzīto mērķi, proti, pieņemt darbā vismaz vienu darbinieku no katras minētās dalībvalsts ģenerāldirektora vai ģenerāldirektora vietnieka amatā. Tikpat veiksmīgi tika pieņemti darbā arī direktori un nodaļu vadītāji. Darbinieku no ES-10 dalībvalstīm pieņemšana darbā pozitīvi ietekmēja arī dzimumu līdzsvaru Komisijā, proti, 2010. gada beigās šajā iestādē bija vairāk sieviešu nekā vīriešu un sieviešu-vadītāju skaits bija lielāks nekā pirms 2004. gada paplašināšanās. Veiksmīgi turpinās arī pārejas periods ierēdņu no Bulgārijas un Rumānijas pieņemšanai darbā; tas ilgs līdz 2011. gada beigām.

„Esmu gandarīts, ka darbā pieņemšana pēc nesenās paplašināšanās ir bijis liels panākums,” teica Komisijas priekšsēdētāja vietnieks iestāžu attiecību un administratīvajos jautājumos Marošs Šefčovičs. „Liela skaita jauno darbinieku no dažādām valstīm atlase un integrēšana ir liels izaicinājums jebkurai organizācijai. Mēs esam ne tikai pārsnieguši mūsu mērķus, bet arī ieguvuši lieliskus un mērķtiecīgus kolēģus, kā arī palīdzējuši tiem integrēties šajā organizācijā; tas, savukārt, Komisijai ir devis jaunu spēku.”

Pēc vislielākās paplašināšanās 2004. gadā tika panākta vienošanās par noteikumiem, lai pārejas periodā, kas beidzās 2010. gada 31. decembrī, prioritārā kārtībā pieņemtu darbā darbiniekus no jaunajām dalībvalstīm. Līdzīga kārtība līdz šā gada beigām attiecas arī uz Bulgāriju un Rumāniju.

Komisija bija apņēmusies pieņemt darbā apmēram 3500 darbinieku no ES-10 dalībvalstīm, kas veido gandrīz 16 % no visām pirmspievienošanās perioda amata vietām. Mērķi saistībā ar vadītāju pieņemšanu darbā bija balstīti uz vadītāju amata vietu proporcionālu pieaugumu. Turklāt Komisija plānoja pieņemt darbā vismaz vienu ģenerāldirektoru vai ģenerāldirektora vietnieku no katras ES-10 dalībvalsts.

Kopējais ES-10 mērķis attiecībā uz AD pakāpes (administratori) un AST pakāpes (asistenti) darbiniekiem tika sasniegts 2008. gada oktobrī, t.i., vairāk nekā divus gadus pirms plānotā termiņa. Turklāt 2010. gada beigās darbā pieņemto pastāvīgo ierēdņu un pagaidu darbinieku skaits sasniedza 4004. Apmēram 62 % no minētajiem amatiem bija AD pakāpē (universitāšu beidzēji). Turklāt 2010. gada beigās Komisijā strādāja 595 līgumdarbinieki un 144 valstu norīkotie eksperti no ES-10 dalībvalstīm. Vismaz viens darbinieks no katras ES-10 dalībvalsts ieņēma ģenerāldirektora vai ģenerāldirektora vietnieka amatu, un divi no trim minētajiem darbiniekiem bija iecelti visaugstākā līmeņa amatā. Darbā tika pieņemti apmēram 42 direktori/galvenie padomnieki un 189 nodaļu vadītāji.

Darbinieku no jaunajām dalībvalstīm darbā pieņemšanas politika palēnināja darbinieku no ES-15 dalībvalstīm pieņemšanu darbā; tomēr šajā laikposmā tika saglabāts darbā pieņemšanas saprātīgs temps, kas nozīmē, ka ir ievērots proporcionāls ģeogrāfiskais sadalījums.

Turklāt 2004. gada paplašināšanās pozitīvi ietekmēja dzimumu līdzsvaru Komisijā. Vairāk nekā divas trešdaļas no darbā pieņemtajiem ES-10 dalībvalstu darbiniekiem bija sievietes. Pirms paplašināšanās Komisijā strādāja 46,6 % sieviešu, savukārt 2010. gada beigās šis rādītājs palielinājās līdz 52,1 %. Turklāt pieauga arī sieviešu skaits Komisijas vadītāju amata vietās. Paplašināšanās arī nedaudz samazināja Komisijas darbinieku vidējā vecuma rādītāju.

Pieņemot darbā tik lielu skaitu cilvēku ārpus iestādes, bija nepieciešams liels ieguldījums no Eiropas Personāla atlases biroja (starpiestāžu struktūra, kas atbildīga par personāla atlasi visām ES iestādēm) puses, kā arī no Komisijas dienestiem, kuri īstenoja vairākus jaunus pasākumus, lai palīdzētu integrēt jaunos darbiniekus un viņu ģimenes.

No 10 jaunajām dalībvalstīm darbā pieņemtie 4000 darbinieki atbilst 16 % no Komisijas ierēdņu un pagaidu darbinieku skaita. Viņu integrēšana noritēja veiksmīgi, un netika novēroti nekādi lieli kavējumi, turklāt šis process netraucēja pieņemt darbā personālu no citām 15 dalībvalstīm. Iepriekš minētais fakts un pašreiz notiekošā ierēdņu no Bulgārijas un Rumānijas pieņemšana darbā nozīmē to, ka Komisija 2011. gadā ir īstena Eiropas iestāde. Salīdzinot ar iepriekšējām paplašināšanās reizēm 2004. gada paplašināšanās, ņemot vērā tās apmērus, Komisijai bija liels panākums. Iegūtā pieredze būs noderīga turpmākajos paplašināšanās procesos un jauno darbinieku integrēšanā, sniedzot priekšrocības kolēģiem no visām dalībvalstīm.

Lūdzam skatīt tīmekļa vietni:

http://ec.europa.eu/civil_service/index_lv.htm

http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/sefcovic/headlines/news/2011/02/eu_10_recruitment_en.htm


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website