Navigation path

Left navigation

Additional tools

Konkurētspējīga rūpniecība — ekonomikas augšupejas priekšnoteikums

European Commission - IP/11/1192   14/10/2011

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

Eiropas Komisijas paziņojums presei

Konkurētspējīga rūpniecība — ekonomikas augšupejas priekšnoteikums

Brisele, 2011. gada 14. oktobris. Eiropas Komisija šodien izplatīja paziņojumu “Rūpniecības politika — konkurētspējas veicināšana”, kurā jo īpaši analizēta dalībvalstu rūpniecības konkurētspēja.

ES ekonomikas atveseļošanās notiek salīdzinoši lēni, un situācija joprojām nav stabila. Par to liecina aizvien pieaugošs pesimisms attiecībā uz Eiropas ekonomisko situāciju. Turklāt pastāv vairāki situāciju apdraudoši riska faktori, kas saistīti ar finanšu tirgiem, pieaugošajām energoresursu un izejvielu cenām un ar nepieciešamību konsolidēt budžetu. Tomēr Eiropas rūpniecība ir labā formā, un tā var palīdzēt Eiropas ekonomikai nonākt atpakaļ pie izaugsmes.

Starp dalībvalstīm ir būtiskas atšķirības — darbaspēka vidējais ražīgums apstrādes rūpniecībā veido gandrīz 125 % no bruto pievienotās vērtības uz vienu nodarbināto personu Īrijā, bet mazāk par 20 % Bulgārijā. Vācijā 80 % no visiem uzņēmumiem ir novatoriski, Latvijā tikai 25 %. Uzņēmējiem visdraudzīgākie noteikumi ir Somijā, bet visnedraudzīgākie — Itālijā. Tāpēc šodienas paziņojumā dalībvalstis rosinātas nekavējoties īstenot politiku, lai tuvinātu savu konkurētspējas līmeni tam, kas atbilst dalībai eirozonā un iekšējā tirgū.

Šim nolūkam dalībvalstīm ir vajadzīga noturīga un koordinēta rūpniecības un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) politika. Komisija ir gatava sekmēt un uzraudzīt strukturālus uzlabojumus, jo Eiropas ekonomikai ir steidzami jānonāk atpakaļ pie izaugsmes.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Antonio Tajāni, kura atbildības joma ir rūpniecība un uzņēmējdarbība, sacīja: Eiropas rūpniecība ir labā stāvoklī, un tā ir gatava konkurencei. Tomēr palēninoties ekonomikas atgūšanās ātrumam, mums vajadzētu noteikt, ka politiskajā dienaskārtībā vissvarīgākie ir izaugsmes un konkurētspējas jautājumi. Vajadzīgas strukturālas reformas, kas atbrīvotu galveno ekonomikas atgūšanās virzītāju —mūsu uzņēmēju — potenciālu.”

Šodienas paziņojumam ir pievienots 2011. gada ziņojums par Eiropas konkurētspēju un 2011. gada ziņojums par dalībvalstu konkurētspējas rādītājiem un politiku. Plašāka informācija —

Industrial Competitiveness: "An Industrial Policy for the Globalisation Era"

Galvenās rīcības jomas

Ļoti svarīgi ir uzlabot Eiropas rūpniecības konkurētspēju pasaulē, jo apstrādes rūpniecības uzņēmumi nodrošina 75 % no ES eksporta un šajos uzņēmumos norisinās 80 % no rūpniecības pētniecības un attīstības. Paziņojumā norādītas šādas jomas, kurās jāpanāk ievērojams progress ES rūpniecības konkurētspējas uzlabošanā, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus:

1) veicināt strukturālas izmaiņas ekonomikā, lai varētu virzīties uz inovatīvām un uz zināšanām balstītām nozarēm, kurās ir lielāks ražīguma pieaugums un kuras mazāk ietekmējusi globālā konkurence (piemēram, ekoloģijas nozares, elektrisko un optisko iekārtu ražošanas nozare);

2) veicināt inovācijas rūpniecībā, jo īpaši apvienojot pieticīgus resursus, samazinot inovāciju atbalsta sistēmu sadrumstalotību un pētniecības projektos veltot vairāk uzmanības tirgus vajadzībām. Līdz 2015. gadam ir sagaidāms galveno pamattehnoloģiju (piemēram, nanotehnoloģiju, progresīvo materiālu, industriālās biotehnoloģijas) tirgu pieaugums par apmēram 50 %, tādējādi radot tūkstošiem jaunu darbavietu ar lielu pievienoto vērtību;

3) veicināt ilgtspēju un resursu lietderīgu izmantošanu, jo īpaši sekmējot inovācijas un tīrāku tehnoloģiju izmantošanu, nodrošinot taisnīgu piekļuvi un neizkropļotas cenas izejmateriāliem un energoresursiem un turpinot darbu pie enerģijas sadales tīklu uzlabošanas un savstarpējas savienošanas;

4) uzlabot uzņēmējdarbības vidi, jo īpaši samazinot administratīvo slogu uzņēmumiem un sekmējot konkurenci to pakalpojumu sniedzēju vidū, kuri izmanto platjoslas, enerģijas un transporta infrastruktūras;

5) izmantot vienotā tirgus sniegtās priekšrocības, atbalstot inovatīvus pakalpojumus un pilnībā īstenojot vienotā tirgus tiesību aktus, jo īpaši pakalpojumu direktīvu. Pilnībā īstenojot pakalpojumu direktīvu, Eiropas līmenī varētu sasniegt gandrīz 140 miljardus eiro ekonomiskā ieguvuma, kas nozīmē izaugsmes potenciālu 1,5 % apjomā no IKP;

6) atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus, jo īpaši sekmējot to piekļuvi finansējumam, atvieglinot to starptautisko darbību un piekļuvi tirgiem un nodrošinot, ka valsts pārvaldes iestādes samazina maksājumu termiņus.

Ziņojumu galvenie secinājumi

  • Darba ražīgums (uz vienu nodarbināto personu apstrādes rūpniecībā) — Īrijā, Nīderlandē, Austrijā, Somijā, Beļģijā, Luksemburgā un Zviedrijā darba ražīgums ir virs ES vidējā, bet Slovākijā, Polijā, Slovēnijā, Kiprā, Ungārijā, Čehijas Republikā, Portugālē, Igaunijā, Lietuvā, Rumānijā, Latvijā un Bulgārijā tas ir zem vidējā ES darba ražīguma līmeņa.

  • ES ir mazāk jaunu novatorisku uzņēmumu — salīdzinot ar ASV un Japānu, ES uzņēmumiem ir sliktāki pētījumu un inovāciju rādītāji. Īpaši liela daļa uzņēmumu ir novatoriski Luksemburgā, Vācijā, Beļģijā un Portugālē, turpretim ļoti maz tādu ir Ungārijā, Polijā, Latvijā un Lietuvā.

  • Rūpniecība aizvien vairāk ir cieši saistīta ar pakalpojumiem — rūpniecībā aizvien biežāk tieši un netieši izmanto zināšanu ietilpīgos uzņēmējdarbības pakalpojumus, tie veido līdz 9 % no ES–12 un 18 % no ES–15 eksporta.

  • ES rūpniecībā uzlabojas izejvielu lietderīgu izmantošana — tajā aizvien vairāk izmanto pārstrādātus un inovatīvus aizvietotājmateriālus, tomēr piekļuve par pieejamām cenām ar enerģiju nesaistītām izejvielām ir būtiski svarīga vairāku tādu ES apstrādes rūpniecības nozaru konkurētspējai, kurās intensīvi izmanto izejvielas.

  • Rūpniecības efektivitāte — vairākās jomās ES ir vadībā, parasti tā apsteidz ASV un ir jau gandrīz panākusi Japānu. Tomēr Eiropas Savienībā ir būtiskas veiktspējas atšķirības starp dalībvalstīm un starp rūpniecības nozarēm.

  • Uzņēmējiem draudzīgs regulējums — to valstu grupā, kurās uzņēmumiem ir vismazākais administratīvais slogs, ir Luksemburga, Somija, Igaunija, Kipra, Dānija un Zviedrija, bet visvairāk sūdzību nāk no uzņēmumiem Beļģijā, Portugālē, Grieķijā, Ungārijā un Itālijā. Sīkākai informācijai skatīt MEMO/11/702.

Pamatinformācija

Saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020” Komisija 2010. gadā sāka jaunu rūpniecības politiku1, kurā uzsvērtas darbības, kas nepieciešamas, lai uzlabotu Eiropas pievilcību kā investīciju un ražošanas vietai, un noteikta Komisijas apņemšanās regulāri uzraudzīt dalībvalstu konkurētspējas politiku.

Ikgadējais ziņojums par Eiropas konkurētspēju un ziņojums par dalībvalstu konkurētspējas rādītājiem un politiku palīdzēs novērtēt dalībvalstis plašākā, proti, “Eiropas pusgada” un “Eiropa 2020” kontekstā.

Plašāka informācija

Paziņojums “Rūpniecības politika — konkurētspējas veicināšana”

“Ziņojums par Eiropas konkurētspēju (2011)”

“Ziņojums par dalībvalstu konkurētspējas rādītājiem un politiku (2011)”

MEMO/11/701“Rūpniecības politika — konkurētspējas veicināšana”

MEMO/11/702 “Pārskats par konkurētspēju 27 dalībvalstīs”

Rūpniecības konkurētspēja: “Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā”

http://ec.europa.eu/enterprise/policies/industrial-competitiveness/industrial-policy/index_en.htm

“Eiropa 2020” un “Eiropas pusgads”

http://ec.europa.eu/europe2020/index_en.htm

Kontaktpersonas:

Carlo Corazza +32 2 295 17 52

Andrea Maresi +32 2 299 04 03

1 :

Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam. Prioritāte konkurētspējai un ilgtspējai, COM(2010) 614.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website