Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisijas paziņojums presei

Eiropas Komisija iesaka pāriet uz nākamo posmu ceļā uz valstu pievienošanos ES

Brisele, 2011. gada 12. oktobris. Šodien Eiropas Komisija ieteica uzsākt pievienošanās sarunas ar Melnkalni un piešķirt ES kandidātvalsts statusu Serbijai. Vairākos ikgadējos ziņojumos Komisija ir ziņojusi par progresu, ko ceļā uz pievienošanos ES pēdējo gadu laikā ir panākušas Rietumbalkānu valstis, Turcija un Islande.

Iesniedzot ikgadējo paplašināšanās paketi, komisārs Štefans File teica: „Šodien pieņemtie ieteikumi attiecībā uz Melnkalni un Serbiju liecina, ka paplašināšanās process stimulē vietējās reformas un palīdz izveidot stabilāku un pārtikušāku Eiropu. Šajā sarežģītajā laikā paplašināšanās process, kam ir pārmaiņas veicinošs potenciāls, sniedz lielas cerības gan Eiropas Savienības dalībvalstīm, gan paplašināšanās valstīm.”

Šajā gadā, kad tika noslēgtas pievienošanās sarunas ar Horvātiju, tika panākts progress arī citās Rietumbalkānu valstīs. Divu atlikušo Starptautiskā Kara noziegumu tribunāla bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) apsūdzēto personu arests novērsa lielāko šķērsli Serbijas virzībai uz Eiropas Savienību un bija nozīmīgs solis ceļā uz izlīgumu šajā reģionā. Starp Belgradu un Prištinu izveidotais dialogs ir devis pirmos rezultātus, un ir nepieciešams turpināt tā risināšanu konstruktīvā veidā. Melnkalne ir pastiprinājusi centienus reformu jomā, pamatojoties uz Eiropas Savienības noteiktajām prioritātēm. Eiropas Komisija apstiprināja arī savu iepriekšējo ieteikumu uzsākt pievienošanās sarunas ar bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku. Turklāt vēl divu Rietumbalkānu valstu, proti, Albānijas un Bosnijas un Hercegovinas, pilsoņiem 2010. gada decembrī tika piešķirtas tiesības bez vīzām ieceļot Šengenas zonā.

Tomēr laba pārvaldība, tiesiskums, administratīvā spēja, bezdarbs un ekonomikas reformas joprojām ir nopietnas problēmas šajā reģionā. Vēl aizvien grūtības sagādā reģionālā sadarbība. Vairākās valstīs svarīgu reformu īstenošana aizkavējās; bieži vien šo kavējumu iemesls bija iekšējie politiskie notikumi un konflikti. Ir ziņots par vairākiem satraucošiem notikumiem saistībā ar vārda brīvību plašsaziņas līdzekļos. Atšķirīgie viedokļi par Kosovas statusu1 joprojām negatīvi ietekmē gan pašu Kosovu, gan visu Rietumbalkānu reģionu.

Pagājušā gada gaitā Islandes pievienošanās procesā tika panākts liels progress, un pievienošanās sarunas tiek turpinātas. Komisija cer, ka pievienošanās sarunas sekmīgi virzīsies uz priekšu, un tā ir pārliecināta, ka tādi svarīgi jautājumi kā zivsaimniecība un vides aizsardzība tiks atrisināti konstruktīvā veidā.

Diemžēl pievienošanās sarunas ar Turciju pagājušā gada laikā nav progresējušas. Turcijas pievienošanās process aizvien ir visefektīvākais pamats, lai veicinātu reformas, izveidotu dialogu par ārpolitikas un drošības politikas jautājumiem un uzlabotu ekonomikas konkurētspēju. Tomēr Komisija pauž bažas par nesenajiem saspīlējumiem Turcijas un Kipras attiecībās. Ir jāizstrādā jauna pozitīva ES un Turcijas attiecību programma, lai veicinātu konstruktīvāku sadarbību, pamatojoties uz konkrētiem pasākumiem abu pušu interešu jomās.

Pamatinformācija

VALSTU SITUĀCIJA

HORVĀTIJA: kandidātvalsts – pieteikumu iesniedza 2003. gadā. Pievienošanās sarunas tika pabeigtas 2011. gada jūnijā. Saskaņā ar LES 49. pantu Komisija šodien sniedza labvēlīgu atzinumu par Horvātijas sagatavotību dalībai Eiropas Savienībā. Paredzams, ka Horvātija kļūs par dalībvalsti 2013. gada 1. jūlijā pēc ratifikācijas procesa pabeigšanas.

TURCIJA: kandidātvalsts – pieteikumu iesniedza 1987. gadā. Pievienošanās sarunas tika uzsāktas 2005. gada oktobrī. Ir atvērtas trīspadsmit sadaļas, un viena sadaļa ir provizoriski slēgta. Ir nepieciešams pilnībā īstenot ar muitas savienību noteiktos pienākumus un panākt progresu ceļā uz attiecību ar Kipru uzlabošanu, pirms Turcija varēs straujāk virzīties uz priekšu pievienošanās sarunu procesā.

ISLANDE: kandidātvalsts – pieteikumu iesniedza 2009. gadā un pievienošanās sarunas uzsāka 2010. gada jūnijā. Ir atvērtas četras sadaļas, no kurām divas ir provizoriski slēgtas. Tā kā Islande jau ir EEZ un Šengenas zonas dalībniece, liela daļa tās tiesību aktu jau atbilst ES tiesību aktiem.

BIJUSĪ DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKA: kandidātvalsts – pieteikumu iesniedza 2004. gadā. Valsts turpina sekmīgi pildīt politiskos kritērijus, un Komisija atjaunināja tās 2009. gada ieteikumu par pievienošanās sarunu uzsākšanu. Tā kā sarunu uzsākšanai ir nepieciešams vienbalsīgs dalībvalstu lēmums, svarīgi ir atrisināt jautājumu par valsts nosaukumu.

MELNKALNE: kandidātvalsts – pieteikumu iesniedza 2008. gadā. ES 2010. gadā Melnkalnei piešķīra kandidātvalsts statusu un noteica septiņas galvenās prioritātes, kas valstij ir jāizpilda, lai varētu uzsākt pievienošanās sarunas. Šodien Komisija ieteica uzsākt pievienošanās sarunas.

ALBĀNIJA: kandidātvalsts – pieteikumu iesniedza 2009. gadā. ES 2010. gadā noteica divpadsmit galvenās prioritātes, kas valstij ir jāizpilda, lai varētu uzsākt pievienošanās sarunas. Lai gan dažās no šīm jomām tika panākts progress, šogad Komisija nevarēja ieteikt turpmākus pasākumus attiecībā uz Albāniju.

Pamatojoties uz nesenajiem pozitīvajiem notikumiem, Komisija mudina Albānijas politiskos spēkus atjaunot un uzturēt tādu politiskā dialoga līmeni, kas nodrošina galveno demokrātisko iestāžu darbību un ļauj īstenot svarīgas reformas.

SERBIJA: kandidātvalsts – pieteikumu iesniedza 2009. gadā. Komisija šodien sniedza savu atzinumu par Serbijas dalības pieteikumu. Pamatojoties uz izdarītajiem secinājumiem, Komisija iesaka Padomei piešķirt Serbijai kandidātvalsts statusu. Komisija noteica arī vienu galveno prioritāti, kas valstij ir jāizpilda, lai varētu uzsākt pievienošanās sarunas.

BOSNIJA UN HERCEGOVINA: potenciālā kandidātvalsts – nav iesniegusi pieteikumu dalībai ES; pēc 2010. gadā notikušajām parlamenta vēlēšanām Bosnija un Hercegovina vēl nav izveidojusi valsts valdību, turklāt politisko līderu kopīga redzējuma trūkums jautājumā par valsts turpmāko virzību aizvien kavē svarīgas reformas saistībā ar ES.

KOSOVA: potenciālā kandidātvalsts – atšķirīgie viedokļi par Kosovas statusu joprojām ir šķērslis līgumattiecību izveidei starp ES un Kosovu. ES atbalsta Kosovas centienus īstenot Eiropas perspektīvu.

Plašāka informācija:

Sīkākai informācijai par secinājumiem un ieteikumiem attiecībā uz katru valsti skatīt šādus paziņojumus:

Albānija MEMO/11/686

Bosnija un Hercegovina MEMO/11/687

Horvātija MEMO/11/688

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika MEMO/11/689

Islande MEMO/11/690

Kosova* MEMO/11/691

Melnkalne MEMO/11/692

Serbija MEMO/11/693

Turcija MEMO/11/694

Sīkāka informācija par paplašināšanās paketi:

http://ec.europa.eu/enlargement/press_corner/key-documents/reports_oct_2011_lv.htm

Kontaktpersonas:

Peter Stano (+32 2 295 74 84)

Anca Paduraru (+32 2 296 64 30)

1 :

Saskaņā ar ANO DPR 1244/1999.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website