Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisijas paziņojums presei

Klimata pārmaiņas. Aptauja liecina, ka cilvēkiem vairāk rūp klimata pārmaiņu problēma un ka augusi izpratne par ekonomiskajiem ieguvumiem, ko piedāvā aktīva klimata politika

Brisele, 2011. gada 7. oktobris. Vairāk kā divas trešdaļas eiropiešu atzīst, ka klimata pārmaiņas ir ļoti nopietna problēma, un gandrīz 80 % uzskata, ka rīcība klimata pārmaiņu problēmas mazināšanai var veicināt ekonomikas izaugsmi un radīt jaunas darbavietas, — šādi rezultāti atklājušies šodien publiskotajā Eirobarometra aptaujā.

Aptauja1 norisinājās 2011. gada jūnijā, un tajā tika secināts, ka Eiropas sabiedrībai klimata pārmaiņu problēma rūp vairāk nekā 2009. gadā, turklāt klimata pārmaiņas cilvēkus uztrauc vairāk nekā ekonomiskā situācija.

Apsekojums norāda arī, ka plašs iedzīvotāju skaits 27 dalībvalstīs sagaida, ka līdz gadsimta vidum Eiropas Savienības ekonomika kļūs klimatam labvēlīga, ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni.

Eiropas klimata politikas komisāre Konnija Hēdegorda teica: "Tās ir iepriecinošas ziņas! Šīs aptaujas rezultāti liecina: Eiropas pilsoņi apzinās, ka mums jāsaskaras ne tikai ar ekonomikas problēmām. Tā parāda, ka vairums eiropiešu no politiķiem un vadošajiem uzņēmējiem sagaida tūlītēju rīcību šīs nopietnās klimata problēmas risināšanai. Ir pārsteidzoši, ka sabiedrība vēl vairāk norūpējusies par klimata pārmaiņām, nekā tas bija pirms Kopenhāgenas klimata pārmaiņu konferences. Fakts, ka vairāk nekā trīs ceturtdaļas eiropiešu energoefektivitātes palielināšanā saskata iespēju radīt jaunas darbavietas, ir nepārprotams signāls Eiropas lēmējiem. Domāju, ka šī aptauja arī Eiropas Komisijai ir pamudinājums turpināt cīnīties par vērienīgu un konkrētu klimata politiku Eiropā. ''

Aptaujas galvenie rezultāti ir šādi.

  • 68 % no aptaujātajiem atzina, ka klimata pārmaiņas ir ļoti nopietna problēma (šis skaits ir lielāks salīdzinājumā ar 64 % 2009. gadā). Kopumā 89 % pauda, ka tā ir nopietna problēma (vai nu "ļoti nopietna", vai "samērā nopietna"). Vērtējuma skalā no 1 (mazsvarīgs) līdz 10 (svarīgs) klimata pārmaiņu nopietnība tika novērtēta ar 7,4 salīdzinājumā ar 7,1 2009. gadā.

  • Kopumā klimata pārmaiņas tiek uzskatītas par otro lielāko problēmu pasaules mērogā aiz nabadzības, bada un dzeramā ūdens trūkuma (ko uzskata par vienotu problēmu). Vidēji viens no pieciem respondentiem uzskata, ka klimata pārmaiņas ir visnopietnākā problēma. 51 % (salīdzinājumā ar 47 % 2009. gadā) min, ka tā ir visnopietnākā vai viena no visnopietnākajām problēmām, savukārt 45 % par šādu uzskata ekonomisko situāciju.

  • 78 % respondentu piekrīt apgalvojumam, ka cīņa ar klimata pārmaiņām un energoefektivitātes palielināšana var dot stimulu ES ekonomikai un darbavietu izveidei — 2009. gadā šādam apgalvojumam piekrita 63 %. Nevienā dalībvalstī šāda uzskata piekritēju skaits nav mazāks par divām trešdaļām respondentu.

  • 68 % atbalsta ideju energopatēriņu lielākā mērā aplikt ar nodokļiem, pāreju uz šādu modeli atbalsta vairākums respondentu katrā dalībvalstī.

  • Sabiedrība sagaida, ka līdz 2050. gadam Eiropa kļūs klimatam labvēlīga, kas ir redzējums, ko Komisija ieskicēja šā gada paziņojumā par konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni2. Gandrīz 9 no 10 respondentiem (88 %) sagaida, ka 2050. gadā Eiropā vairāk tiks izmantota atjaunojamā enerģija, 87 % cer, ka Eiropā pieaugs energoefektivitāte, bet 73 % — ka automašīnas būs darbināmas efektīvākā veidā nekā šodien.

  • Klimata pārmaiņu problēmu risināšanu uzskata galvenokārt par valstu valdību, ES un uzņēmumu atbildību. Tikai 21 % atzina, ka atbildīgi ir arī viņi paši, un vēl 23 % izteica ierosinājumu, ka atbildība jādala visai sabiedrībai, arī viņiem pašiem.

  • Tikai nedaudz vairāk kā puse no aptaujātajiem (53 %) minēja, ka iepriekšējo sešu mēnešu laikā ir rīkojušies, lai mazinātu klimata pārmaiņas, bet šis skaits izrādījās lielāks, kad bija jāatbild, kādus konkrēti pasākumus viņi ir veikuši: 66 % respondentu atbildēja, ka viņi samazināja sadzīves atkritumu daudzumu un šķiroja atkritumus, un šī ir visbiežāk veiktā klimata pārmaiņu mazināšanas darbība.

Pilnu ziņojumu par šīs Eirobarometra aptaujas rezultātiem skatiet

http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/eb_special_379_360_en.htm#372

Kontaktpersona:

Isaac Valero Ladron (+32 2 296 49 71)

1 :

Eirobarometra speciālizlaidums Nr. 372. Klimata pārmaiņas

2 :

Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. g. COM(2011) 112.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website