IP/11/115
Briselē, 2011. gada 1. februārī
Komisija izveido augsta līmeņa speciālistu grupu rakstpratības jautājumos, ko vada Nīderlandes princese Laurentīna
Eiropā lasīšanas un rakstīšanas iemaņas nav pilnībā apguvis katrs piektais piecpadsmitgadnieks (kā arī daudzi pieaugušie), tādēļ viņiem atrast darbu ir grūtāk un draud sociālā atstumtība. Eiropas Komisija, lai palīdzētu šo problēmu risināt, izveidoja neatkarīgu speciālistu grupu, kura centīsies noskaidrot, kā veicināt rakstpratību. Šo grupu, kas pirmo reizi tikās šodien Briselē, vada Nīderlandes princese Laurentīna, kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) īpašā sūtne rakstpratības veicināšanai. ES ministri izvirzījuši mērķi līdz 2020. gada par 15 % samazināt to skolēnu daļu, kam lasīšana, matemātika un dabaszinības sagādā grūtības.
Izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu Eiropas komisāre Andrula Vasiliu sacīja: “Šī grupa, sākot darbību, iezīmē Eiropas mēroga kampaņas sākumu, kas veltīta tam, lai izskaustu vājas rakstpratības cēloņus. No darba tirgus ir izstumti pārāk daudzi eiropieši, un viņiem ir grūti būt pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem, jo trūkst lasīšanas un rakstīšanas pamatprasmes. Ja vēlamies sasniegt mūsu programmas “Eiropa 2020” mērķus gudrai un integrējošai izaugsmei, šī problēma jārisina tūlīt.”
Princese Laurentīna piebilda: “Es ar lielāko prieku apsveicu šo ierosmi, jo Eiropai ir pēdējais laiks apzināties nepatīkamo realitāti — plaši izplatīto analfabētismu pašu mājās. Šī ierosme palīdzēs tikt galā ar tabu, kas pastāv vēl līdz šai dienai. Analfabētisms kavē ekonomikas izaugsmi un iekļautību. Ja izskaudīsim analfabētismu, mēs visticamāk radīsim risinājumus daudzās citās jomās, piemēram, cīņā ar nabadzību, nodarbinātībā un veselīga dzīvesveida veicināšanā. Ceram, ka kopā ar speciālistiem nonāksim pie drosmīga redzējuma problēmu risināšanai un veida, kā rakstpratība mums var palīdzēt Eiropas Savienībā veidot spēcīgas, konkurētspējīgas valstis un veselīgu sabiedrību.”
Labāka rakstpratība Eiropā
Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA — vispasaules aptauja par 15 gadīgu skolēnu sekmēm lasīšanā, matemātikā un dabaszinībās) jaunākie rezultāti liecina, ka piektdaļai skolēnu (jeb 20 %) ir vāja lasītprasme. Aptaujas rezultāti, ko Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) apkopo reizi trijos gados, norāda uz nelieliem panākumiem Eiropā kopš 2000. gada. Ja ES vēlas sasniegt savu mērķi, proti, panākt, lai līdz 2020. gada lasīšanā, matemātikā un dabaszinībās nesekmīgo būtu mazāk par 15 %, būs nepieciešams ieguldīt vairāk centienu.
Arī attiecībā uz pieaugušajiem vairs nedrīkst gaidīt. Eiropā gandrīz 80 miljoniem pieaugušo (jeb trešdaļai darbaspēka) ir zema kvalifikācija vai tikai pamatprasmes, bet aplēsts, ka līdz 2020. gadam darba vietu skaits, kurās nepieciešama augsta kvalifikācija, palielināsies līdz 35 % (salīdzinājumā ar 29 % šobrīd). Lasīšana un rakstīšana ir pamatu pamats; šīs prasmes ir svarīgas, jo izšķirīgas turpmākai izglītībai.
ES plāni uzlabot rakstpratību ir saistīti ar “Eiropa 2020” pamatiniciatīvām “Jaunatne kustībā” un “Jaunu prasmju un darba vietu programma”, un to mērķis ir Eiropā ar kvalitatīvākas izglītības un apmācības palīdzību uzlabot prasmes.
Augsta līmeņa grupas rakstpratības jautājumos mērķi
Augsta līmeņa grupas uzdevums ir aktualizēt rakstpratības veicināšanu Eiropā un to īstenot politiskā līmenī. Darba grupa izskatīs zinātniskus pierādījumus un vērtēs, kāda stratēģija ir piemērotāka. Grupā ir 11 locekļi. Viņi ir rakstpratības speciālisti no akadēmiskajām aprindām, politiķi un uzņēmēji. Šeit var iepazīties ar grupas locekļu biogrāfijām un izlasīt viņu komentārus.
Turpmākie soļi
Nākamajos 18 mēnešos regulāri notiks augsta līmeņa grupas sanāksmes, un 2012. gada vidū tā iepazīstinās Komisiju ar stratēģiskiem priekšlikumiem. Komisāre Vasiliu, pamatojoties uz grupas priekšlikumiem, 2012. gada rudenī izglītības ministriem iesniegs ieteikumus. Balstoties uz tiem, dalībvalstis un Komisija šo jautājumu virzīs tālāk kā daļu no stratēģiskās sistēmas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (“Izglītība un apmācība 2020”).
Plašākai informācijai
Eiropas Komisija: Izglītība un apmācība
Eiropas Komisija: Eiropa 2020
PIELIKUMS
1) Nesekmīgie lasīšanā (%) saskaņā ar PISA (2000-2009)1
2000 | 2003 | 2006 | 2009 | Izmaiņas 2006–2009 (procentu punktos) | |
Austrija | 19,3 | 20,7 | 21,5 | 27,5 | +6,0 |
Belgium | 19,0 | 17,9 | 19,4 | 17,7 | -1,7 |
Bulgārija | 40,3 | : | 51,1 | 41,0 | -10,1 |
Čehija | 17,5 | 19,4 | 24,8 | 23,1 | -1,7 |
Dānija | 17,9 | 16,5 | 16,0 | 15,2 | -0,8 |
Igaunija | : | : | 13,6 | 13,3 | -0,3 |
ES (25 valstis) |
|
| 23,1 | 19,6 | -3,5 |
Somija | 7,0 | 5,7 | 4,8 | 8,1 | +3,3 |
Francija | 15,2 | 17,5 | 21,7 | 19,8 | -1,9 |
Vācija | 22,6 | 22,3 | 20,0 | 18,5 | -1,5 |
Grieķija | 24,4 | 25,2 | 27,7 | 21,3 | -6,4 |
Ungārija | 22,7 | 20,5 | 20,6 | 17,6 | -3,0 |
Īrija | 11,0 | 11,0 | 12,1 | 17,2 | +5,1 |
Itālija | 18,9 | 23,9 | 26,4 | 21,0 | -5,4 |
Latvija | 30,1 | 18,0 | 21,2 | 17,6 | -3,6 |
Lietuva | : | : | 25,7 | 24,3 | -1,4 |
Luxembourg | (35,1) | 22,7 | 22,9 | 26,0 | +3,1 |
Nīderlande | (9,5) | 11,5 | 15,1 | 14,3 | -0,8 |
Polija | 23,2 | 16,8 | 16,2 | 15,0 | -1,2 |
Portugāle | 26,3 | 22,0 | 24,9 | 17,6 | -7,2 |
Rumānija | 41,3 | : | 53,5 | 40,4 | -13,1 |
Slovākija | : | 24,9 | 27,8 | 22,3 | -5,5 |
Slovēnija | : | : | 16,5 | 21,2 | +4,7 |
Spānija | 16,3 | 21,1 | 25,7 | 19,6 | -6,1 |
Zviedrija | 12,6 | 13,3 | 15,3 | 17,4 | +2,1 |
Apvienotā Karaliste | (12,8) | : | 19,0 | 18,4 | -0,4 |
: Nav datu | |||||
UK, LU, NL: 2000. gada rezultāti nav salīdzināmi ar nākamajiem gadiem | |||||
2) Nesekmīgie lasīšanā (2009)
Avots: EASO Starptautiskā studentu vērtēšanas programma (PISA)
3) Lasītprasmes izmaiņas (2006–2009)
Avots: EASO Starptautiskā studentu vērtēšanas programma (PISA)
Sliktas lasītprasmes sekmes ir tiem skolēniem, kas spēj izpildīt tikai visvienkāršākos lasīšanas vingrinājumus, piemēram, atrast kādu informācijas daļu, vispārīgi pastāstīt, par ko ir teksts, vai izveidot vienkāršas kopsakarības ar ikdienas zināšanām. Rezultāti pamatojas uz EASO Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) aptauju, kurā piešķir atzīmes no 1 līdz 5 (visaugstākā atzīme). Nesekmīgie lasīšanā ir tie skolēni, kas saņēmuši mazāk par 2.
