Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Jauns Inovācijas Savienības rezultātu pārskats. Kaut arī daudzās dalībvalstīs gūti panākumi, lielākie konkurenti apsteidz ES

Commission Européenne - IP/11/114   01/02/2011

Autres langues disponibles: FR EN DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

IP/11/114

Briselē, 2011. gada 1. februārī

Jauns Inovācijas Savienības rezultātu pārskats. Kaut arī daudzās dalībvalstīs gūti panākumi, lielākie konkurenti apsteidz ES

Inovācijas jomā ES sniegums atpaliek no tās galvenajiem konkurentiem, ASV un Japānas. Par spīti ekonomikas krīzei lielākajā daļā ES dalībvalstu attīstības tendences ir cerīgas, tomēr attīstības tempi nav pietiekami ātri. ES joprojām neapšaubāmi ir virzībā, apsteidzot jaunietekmes ekonomikas (Indiju un Krieviju), Brazīlija nemitīgi attīstās un Ķīna gūst straujus panākumus. Eiropas Savienībā vislielākos panākumus gūst Zviedrija, Dānija, Somija un Vācija. Tām seko Apvienotā Karaliste, Beļģija, Austrija, Īrija, Luksemburga, Francija, Kipra, Slovēnija un Igaunija. Šie ir daži no galvenajiem secinājumiem Inovācijas Savienības rezultātu pārskatā, ko šodien publiskojusi Eiropas Komisija. Šis ir pirmais izdevums saskaņā ar Inovācijas Savienības iniciatīvu (IP/10/1288), un tas aizstāj iepriekšējo Eiropas Inovācijas rezultātu pārskatu (EIS). Rezultātu pārskats papildina nesen publiskoto Gada izaugsmes pētījumu (IP/11/22), lai palīdzētu dalībvalstīm apzināt stiprās un vājās puses un ar „Eiropa 2020” valstu reformu programmām sekmētu sasniegumus inovācijas jomā.

“Spriežot pēc rezultātu pārskata, mums nepieciešams ieguldīt lielāku darbu, lai Eiropā inovācija uzlabotos ar mērķi panākt mūsu lielākos konkurentus un virzīties uz stabilu un ilgtspējīgu attīstību,” uzsvēra Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, uzņēmējdarbības un rūpniecības komisārs Antonio Tajani.

“Šis jaunais un uzlabotais Inovācijas Savienības rezultātu pārskats uzsver, ka Eiropā inovācija ir ārkārtīgi nepieciešama. Veiksmīgai mūsdienīgai ekonomikai tā ir tikpat svarīga kā ūdens dzīvībai. Tā ir ekonomikas politikas veidošanas pamatu pamats un galvenais veids, kā valstīs radīt darba vietas. Tādēļ šodienas rezultātu pārskats ir galvenais „Eiropa 2020” stratēģijas pamatprincips. Mēs vēlamais, lai dalībvalstis pilnībā izmantotu savas stiprās puses un tiktu galā ar trūkumiem,” sacīja pētniecības, inovācijas un zinātnes komisāre Moire Gēgena-Kvinna.

2010. gada rezultātu pārskatā izmantoti 25 rādītāji par pētniecību un inovāciju, un tas aptver 27 ES dalībvalstis, kā arī Horvātiju, Serbiju, Turciju, Islandi, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Norvēģiju un Šveici. Rādītāji grupēti trīs galvenās kategorijās:

  • - “faktori” - inovācijai nepieciešami elementi (cilvēkresursi, finanses un atbalsts, atvērtas, izcilas un pievilcīgas pētniecības sistēmas);

  • - „uzņēmumu darbība”, kas liecina par Eiropas uzņēmumu inovitāti (ieguldījumi, kontakti un uzņēmējdarbības gars, un intelektuālie resursi);

  • - “ieguvumi”, proti, labums, kas rodas ekonomikai kopumā (inovāciju radītāji, ietekme uz ekonomiku).

Ja salīdzina ES-27 valstu rādītājus ar ASV un Japānu, tad izrādās, ka starp ES-27 un tās lielākajiem konkurentiem ir snieguma plaisa.

Lielākā starpība ir kategorijā "uzņēmuma darbība”, proti, ES-27 valstis atpaliek šādās jomās: publiskā un privātā sektora kopā izstrādātas publikācijas, uzņēmumu izdevumi pētniecībai un izstrādei un salīdzinājumā ar Japānu — saistībā ar Nolīgumu par sadarbību patentu jomā (PCT). Tas nozīmē, ka Eiropas pētniecības un inovācijas jomā plaisa ir privātajā sektorā. Tādēļ galvenais būtu radīt normatīvus un citus pamatnosacījumus, kas stimulētu ieguldījumus privātajā sektorā un uzņēmējiem atvieglotu pētniecības rezultātu izmantošanu, sevišķi ar efektīvākas patentu sistēmas palīdzību. Šī starpība ir īpaši liela un strauji palielinās saistībā ar ieņēmumiem no licencēm un patentiem no ārzemēm. Tas ir svarīgs ekonomikas dinamikas rādītājs, kas rāda, ka ES nepieciešams uzlabot ekonomikas modeli un aizsargātu zināšanu iekšējā tirgus darbību. Tas arī liecina par to, ka ES izstrādā mazāk patentu ar augstu ietekmi (t.i., patenti, kas no trešām valstīm sniedz būtiskus ienākumus) nekā ASV un Japāna un ka globālās nozarēs, kurās ir augsta izaugsme, tā sevi nepozicionē izdevīgi.

Nedaudz samazinās plaisa, kas gan joprojām ir ievērojama, augstāko izglītību ieguvušo skaita ziņā; Eiropas Savienībā pieaugums bijis salīdzinoši augsts.

ES-27 valstis tomēr apsteidz ASV publisko izdevumu pētniecības un izstrādes un zinātnesietilpīgu pakalpojumu eksporta jomā.

Pēdējos piecos gados stabilākā ES-27 valstu inovācijas rādītāju izaugsme bija atvērtās, izcilās un pievilcīgās pētniecības sistēmās (starptautiskas zinātniskas līdzautoru publikācijas, ietekmīgas publikācijas, trešo valstu doktorantūras studenti) un intelektuālajos resursos (Kopienas preču zīmes, PCT patenti un Kopienas dizainparaugi).

Kopumā ES-27 valstis ir vadībā, apsteidzot Indiju un Krieviju. Tomēr ES-27 daļēji piekāpušās Brazīlijai un sevišķi Ķīnai, kas strauji samazina snieguma starpību ar ES (sk. 1. grafiku).

Figures and graphics available in PDF and WORD PROCESSED

Rezultātu pārskatā dalībvalstis ir sadalītas četrās valstu grupās (sk. 2. grafiku):

  • Inovācijas līderi: Dānijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas sniegums ir ievērojami virs ES-27 valstu vidējā rādītāja;

  • Inovācijas sekotāji: Austrijas, Beļģijas, Kipras, Igaunijas, Francijas, Īrijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Slovēnijas un Apvienotās Karalistes sasniegumi tuvinās ES-27 valstu vidējam līmenim;

  • Mēreni novatori: Horvātijas, Čehijas, Grieķija, Ungārijas, Itālijas, Maltas, Polijas, Portugāles, Slovākijas un Spānijas sniegums ir zem ES-27 valstu vidējā rādītāja;

  • Pieticīgi novatori: Bulgārijas, Latvijas, Lietuvas un Rumānijas sniegums ievērojami atpaliek no ES-27 valstu vidējā snieguma.

2.attēls. ES dalībvalstu inovācijas sniegums

Figures and graphics available in PDF and WORD PROCESSED

Piezīme. Vidējo sniegumu mēra, izmantojot saliktu rādītāju, kas apkopo 24 rādītāju datus no zemākā iespējamā snieguma (0) līdz augstākajam iespējamajam (1). 2010. gadā vidējais sniegums atspoguļo 2008/2009. gada sniegumu, jo dati uzreiz nebija pieejami.

Inovācijas līderu sniegums pārsniedz ES-27 līmeni par 20 % vai vairāk; inovācijas sekotāju sniegums ir mazāk nekā 20 %, bet vairāk nekā 10 % zem ES-27 līmeņa; mēreno novatoru sniegums ir mazāk nekā 10 % zem, bet vairāk nekā 50 % zem ES-27 līmeņa, un pieticīgo novatoru sniegums — zem 50 % no ES-27 līmeņa.

Priekšvēsture

Pēc Inovācijas Savienības paziņojuma pieņemšanas 2010. gada oktobrī Eiropas Inovācijas rezultātu pārskatu (EIS), kas ir vispāratzīta ES dalībvalstu inovācijas snieguma mēraukla, tika pārstrādāta un pārdēvēta par Inovācijas Savienības rezultātu pārskatu (IUS). Pēc Eiropas Komisijas uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta pasūtījuma Inovācijas Savienības rezultātu pārskatu sadarbībā ar Eiropas Komisijas kopīgo pētniecības centru (KPC) apkopo Maastricht Economic and Social Research and Training centre on Innovation and Technology (UNU-MERIT).

Pilns ziņojuma teksts ir pieejams:

http://ec.europa.eu/enterprise/policies/innovation/facts-figures-analysis/index_en.htm

un

http://www.proinno-europe.eu/metrics

Papildinformācijai skatīt MEMO/11/56.

Inovācijas Savienība

Eiropa 2020


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site