Navigation path

Left navigation

Additional tools

IP/11/109

Briselē, 2011. gada 31. janvārī

Komisija nāk klajā ar rīcības plānu, lai mazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu

Vairāk nekā seši miljoni jauniešu ES pārtrauc izglītību un apmācību, labākajā gadījumā ieguvuši zemākā līmeņa vidējo izglītību. Viņi saskaras ar nopietnām grūtībām, meklējot darbu, biežāk kļūst par bezdarbniekiem un ir lielākā mērā atkarīgi no pabalstiem. Priekšlaicīga mācību pārtraukšana kavē ekonomikas un sociālo attīstību un rada nopietnus šķēršļus Eiropas Savienības mērķim veidot gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi. Komisija šodien apstiprināja rīcības plānu, kas dalībvalstīm palīdzēs īstenot stratēģijas Eiropa 2020 pamatmērķi — līdz desmitgades beigām samazināt priekšlaicīgi mācības pārtraukušo audzēkņu ES vidējo rādītāju no pašreizējiem 14,4 % līdz rādītājam zem 10 %.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu teica: “Eiropa nevar atļauties atstāt nelabvēlīgā situācijā tik daudzus jauniešus, kuriem ir potenciāls sniegt ieguldījumu sabiedrībā un ekonomikā. Lai atgūtos no krīzes, mums ir jāīsteno visu Eiropas jauniešu potenciāls.”

Eiropas Izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu piebilda: “Samazinot mācības priekšlaicīgi pārtraukušo personu īpatsvaru Eiropā tikai par vienu procentpunktu, katru gadu būtu par gandrīz pusmiljonu kvalificētu jauno darbinieku vairāk. Lielākā daļa ES valstu ir sekmīgi samazinājušas tādu jauniešu skaitu, kas pārtrauc mācības, ieguvuši zemu kvalifikāciju, taču jādara vairāk.”

Komisijas jaunajā iniciatīvā ir apskatīta situācija attiecībā uz priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu Eiropā, tās galvenajiem iemesliem, risku, ko tā rada turpmākai ekonomikas un sabiedrības attīstībai, un tajā sniegti priekšlikumi, kā efektīvāk risināt šo problēmu.

Pievienotajā priekšlikumā Padomes ieteikumam ir iekļautas norādes, lai palīdzētu dalībvalstīm izstrādāt visaptverošu un uz datiem balstītu politiku, lai mazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu.

Situācija Eiropā

Patlaban ES mācības priekšlaicīgi pārtrauc vidēji 14,4 % audzēkņu, taču šis rādītājs slēpj ievērojamas atšķirības starp valstīm.

  • Astoņas dalībvalstis jau sasniegušas 10 % kritēriju: Austrija, Čehija, Somija, Lietuva, Luksemburga, Polija, Slovākija un Slovēnija.

  • Trijās dalībvalstīs rādītāji pārsniedz 30 %: Maltā, Portugālē un Spānijā.

  • Gandrīz visas valstis ir samazinājušas priekšlaicīgi mācības pārtraukušo personu skaitu kopš 2000. gada.

  • Būtisku samazinājumu ir panākušas arī valstis, kurās rādītāji ir augsti: Rumānija, Malta, Itālija, Kipra un Portugāle.

  • Ievērojams progress panākts arī valstīs, kurās jau desmitgades sākumā bija zemi priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītāji, piemēram, Lietuvā, Luksemburgā, Nīderlandē un Polijā.

Lai gan pastāv dažas kopīgas iezīmes, situācija dalībvalstīs atšķiras attiecībā uz visvairāk skartajām grupām, priekšlaicīgi mācības pārtraukušo personu augstāko sasniegto izglītības līmeni un viņu nodarbinātības statusu (sīkāku informāciju skatīt MEMO/11/52).

Kā novērst priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu

Priekšlaicīga mācību pārtraukšana ir sarežģīta problēma, ko nav iespējams atrisināt tikai ar izglītības politikas starpniecību. Efektīvām stratēģijām, lai novērstu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, ir jāietver izglītības, jaunatnes un sociālās politikas jomas. Tās ir jāpielāgo vietējiem, reģionu un valsts apstākļiem. Šajās stratēģijās jāiekļauj preventīvi, intervences un kompensācijas pasākumi.

  • Preventīvi pasākumi priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršanai ir jāsāk pēc iespējas agri, atbalstot bērnus mācību procesā un novēršot apstākļus, kas varētu rosināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, piemēram, skolēna atstāšana uz otru gadu vai pienācīga atbalsta nesniegšana skolēniem ar atšķirīgu dzimto valodu.

  • Ar intervences pasākumiem ir ātri un efektīvi jārisina radušās grūtības, piemēram, skolas kavēšana un sliktas sekmes.

  • Ar kompensācijas pasākumiem ir jāpiedāvā “otra iespēja” mācīties, tostarp, papildstundas skolā un iespējas atsākt mācības un apmācību tiem jauniešiem, kuri tās pārtraukuši.

Ciešāka sadarbība starp ES valstīm, labas prakses apmaiņa un ES finansējuma mērķtiecīgāka izmantošana var palīdzēt risināt šo problēmu.

Turpmāka rīcība

Izglītības ministri apspriedīs Komisijas priekšlikumu Padomes sanāksmē 2.–4. maijā Briselē. Dalībvalstis tiks aicinātas līdz 2012. gada beigām pieņemt visaptverošas stratēģijas, pamatojoties uz šo satvaru, un īstenot tās valsts reformu programmās.

Savukārt Komisija virzīs finansējumu ar mūžizglītības programmas un pētniecības pamatprogrammas starpniecību, lai radītu inovatīvus veidus, kā risināt šo problēmu, kā arī ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību, lai finansētu valsts un reģionu pasākumus priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanai.

Plašāka informācija

MEMO/11/52, tostarp statistika par atsevišķām valstīm

Eiropas Komisija: Paziņojums [COM(2011)18] “Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršana — būtisks ieguldījums stratēģijā Eiropa 2020”, 2011. gada 31. janvāris

http://ec.europa.eu/education/school-education/doc/earlycom_en.pdf

Priekšlikums Padomes ieteikumam par politiku priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanai [COM(2011)19], 2011. gada 31. janvāris

http://ec.europa.eu/education/school-education/doc/earlyrec_en.pdf

Komisijas dienestu darba dokuments “Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšana” [SEC(2011)96], 2011. gada 31. janvāris

http://ec.europa.eu/education/school-education/doc/earlywp_en.pdf

Eiropas Komisija: Priekšlaicīga mācību pārtraukšana

Diagramma Nr. 1. Tādu 18-24 gadus vecu iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir tikai zemākā līmeņa vidējā izglītība un kuri vairs neturpina izglītību vai apmācību (2009. g.), un rādītāju dinamika laikposmā no 2000. līdz 2009. gadam (relatīvās izmaiņas %) 1

Figures and graphics available in PDF and WORD PROCESSED

1 :

Eurostat, Darbaspēka apsekojums. MK = Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika.

Studenti, kas dzīvo ārvalstīs gadu vai ilgāk, vai personas, kas iesaucamas obligātajā militārajā dienestā, netiek iekļautas ES darbaspēka apsekojumā, kas var nozīmēt, ka rādītāji ir augstāki par tiem, kuri pieejami valsts līmenī. Tas īpaši attiecas uz Kipru.

Dati par Slovēniju un Horvātiju nav pilnībā uzticami, jo izlase bija ļoti maza.

Par Bulgāriju, Poliju un Slovēniju rādītāju dinamika attiecas uz laikposmu no 2001. līdz 2009. gadam.

Par Čehiju, Īriju, Latviju, Slovākiju un Horvātiju rādītāju dinamika attiecas uz laikposmu no 2002. līdz 2009. gadam.

Somijā sasniegto izglītības līmei mēra gada sākumā (reģistrētie dati). Tas nozīmē, ka šīs valsts rādītājs var būt pārvērtēts.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website