Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

IP/10/918

Briselē, 2010. gada 12. jūlijā

Komisija iesniedz priekšlikumu paketi, kas veicinās patērētāju aizsardzību un uzticēšanos finanšu pakalpojumiem

Strādājot pie tā, lai radītu drošāku un atbilstošāku finanšu sistēmu, novērstu krīzi nākotnē un atjaunotu patērētāju uzticību, Eiropas Komisija šodien ierosināja izmaiņas pašreizējos Eiropas noteikumos, lai turpmāk uzlabotu banku kontu turētāju un privāto ieguldītāju aizsardzību. Turklāt Komisija uzsāka sabiedrisko apspriešanos par apdrošināšanas polišu turētāju aizsardzības iespēju uzlabošanu, tostarp par iespēju izveidot apdrošināšanas garantiju sistēmas visās dalībvalstīs. Banku kontu turētājiem šodien pieņemtie pasākumi nozīmē to, ka gadījumā, ja viņu banka bankrotē, viņi savu naudu saņems atpakaļ ātrāk (7 dienu laikā), tiek palielināta nodrošinātā summa (līdz 100 000 eiro) un būs pieejama labāka informācija par aizsardzību – kā un kad tā darbojas. Ieguldītājiem, kuri izmanto ieguldījumu pakalpojumus, Komisija ierosina ātrāku kompensācijas izmaksāšanu, ja ieguldījumu sabiedrība krāpšanas, administratīvu nelikumību vai kļūdainas darbības dēļ nespēj atdot ieguldītāja līdzekļus, bet kompensācijas apjoms palielināsies no 20 000 eiro līdz 50 000 eiro. Ieguldītāji būs arī labāk informēti par to, kad kompensāciju sistēma ir piemērojama, un būs labāk aizsargāti pret krāpnieciskām nelikumīgām darbībām gadījumos, kad viņu līdzekļus pārvalda trešā persona, piemēram, kā nesen notikušajā Meidofa afērā. Priekšlikumi, kuri pilnīgi atbilst ES saistībām G20, ir iesniegti izskatīšanai Eiropas Parlamentam un Ministru padomei.

Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē sacīja: “Šīs paketes pieņemšana ir jaunākais no Komisijas centieniem palielināt Eiropas finanšu sistēmas pārskatāmību un atbildību, lai novērstu un vadītu turpmākas krīzes. Eiropas patērētāji ir pelnījuši labākus apstākļus. Viņiem vajadzīga pārliecība, ka viņu noguldījumi, ieguldījumi vai apdrošināšanas polises ir aizsargātas, neatkarīgi no tā, kurā Eiropas vietā tie atrodas. Lai to īstenotu, es tagad aicinu Eiropas Parlamentu un Padomi rīkoties ātri, lai apstiprinātu šodien iesniegto paketi.”

Jūsu noguldījumu aizsardzība

Nesenā finanšu krīze vēlreiz parādīja, cik ļoti bankas ir pakļautas pēkšņai noguldītāju neuzticībai, kad bankas kontu turētāji uzskata, ka viņu noguldījumi nav drošībā un visi vienlaicīgi mēģina izņemt tos no bankas. Kopš 1994. gada ar direktīvu (94/19/EK) nodrošina, ka visās dalībvalstīs ir bankas kontu turētāju drošības sistēma. Bankas slēgšanas gadījumā valstu noguldījumu garantiju sistēmām ir līdz noteiktam līmenim jāatlīdzina bankas kontu turētājiem.

Kad 2008. gadā sākās finanšu krīze, tika veikti daži ātri uzlabošanas pasākumi, lai nodrošināto summu palielinātu līdz 100 000 eiro (divos posmos) un novērstu iespēju noteikt kopapdrošināšanu (t. i., kad bankas kontu turētājiem zaudējumus nesedz pilnībā, bet viņiem jāuzņemas zaudētās summas noteikta procentuālā daļa, pat gadījumā, ja zaudētā summa ir zemāka par nodrošinājuma maksimālo summu). Tomēr, tā kā esošajās sistēmās tika atklāti arī citi trūkumi, Komisija tagad iesniedz priekšlikumu pilnībā grozīt 1994. gada direktīvu un nodrošināt, lai visas krīzes mācības tiktu ņemtas vērā.

Priekšlikuma galvenie elementi ir šādi.

  • Labāks nodrošinājums. Tagad ir apstiprināts tā palielinājums līdz 100 000 eiro, kas jānodrošina līdz šā gada beigām. Tas nozīmē, ka 95 % no visiem bankas kontu turētājiem ES saņems atpakaļ savus noguldījumus, ja viņu banka bankrotēs. Tagad nodrošinājums attiecas uz maziem, vidējiem un lieliem uzņēmumiem, kā arī uz visām valūtām. Izņēmums ir visi finanšu iestāžu un valsts iestāžu depozīti, strukturēti ieguldījumu produkti un parāda vērtspapīri.

  • Ātrāka izmaksāšana. Bankas kontu turētājiem kompensāciju izmaksās septiņu dienu laikā. Tas būs ievērojams uzlabojums, jo pašlaik daudzi kontu turētāji gaida nedēļām un pat mēnešiem, līdz saņem atpakaļ savu naudu. Lai atvieglotu tik ātru izmaksu, uzraudzības iestādēm laicīgi jāinformē noguldījumu garantiju sistēmu vadītāji par problēmām bankās. Bankām savos dokumentos būs jāuzrāda, vai noguldījumi ir aizsargāti vai nav.

  • Mazāk birokrātijas. Piemēram, ja jūs dzīvojat Portugālē un jums ir konts bankrotējušā bankā, kuras galvenais birojs atrodas Zviedrijā, tad Portugāles sistēma jums izmaksās kompensāciju pēc savas iniciatīvas un būs jūsu kontaktpunkts. Zviedrijas sistēma pēc tam atlīdzinās Portugāles sistēmai. Tas būs ievērojams uzlabojums salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju, kad visa sarakste jāveic ar tās valsts sistēmu, kurā atrodas bankas galvenais birojs. Jaunā pieeja nozīmēs mazāk birokrātijas un ātrāku naudas izmaksāšanu.

  • Labāka informācija. Bankas kontu turētājus informēs par nodrošinājumu un sistēmas darbību, izmantojot viegli saprotamu standarta veidlapu un kontu pārskatus.

  • Ilgtermiņa un atbildīgs finansējums. Ir izteiktas bažas, ka pašreizējām noguldījumu garantiju sistēmām nav pietiekama finansējuma. Šodien iesniegtie priekšlikumi pakāpeniski četros posmos nodrošina tām atbilstošāku finansējumu. Pirmkārt, pamatīgs iepriekšējs finansējums nodrošina pamatīgu rezervi. Otrkārt, ja vajadzīgs, tos var papildināt ar iepriekšējām papildu iemaksām. Treškārt, ja tas nav pietiekami, sistēmas var aizņemties ierobežotu summu no citām sistēmām (“savstarpēja aizņemšanās”). Ceturtkārt, kā pēdējā iespēja paliek citas finansēšanas iespējas, kas atkarīgas no apstākļiem. Iemaksas tāpat kā līdz šim veiks bankas. Tomēr tās aprēķinās taisnīgāk, jo iemaksas būs saskaņotas ar katras bankas riska pakāpi.

Tagad ne tikai būs labāk aizsargāti Eiropas iedzīvotāju noguldījumi, bet viņi varēs izvēlēties labāko noguldījuma veidu visās ES valstīs, neuztraucoties par aizsardzības atšķirībām. Bankas gūs labumu no priekšlikuma, jo tās varēs piedāvāt konkurētspējīgus produktus visā ES, un šādas atšķirības tām netraucēs. Vēl vairāk – nodokļu maksātāji gūs labumu no sistēmu labāka finansējuma, kas padara mazāk iespējamu valsts intervenci.

Lielāko daļu uzlabojumu jau varētu īstenot 2012. un 2013. gadā, un tie attieksies uz visām ES dalībvalstīm, kā arī – pēc iekļaušanas Eiropas Ekonomikas zonas līgumā – Norvēģiju, Īslandi un Lihtenšteinu.

Skatīt arī MEMO/10/318

Jūsu ieguldījumu aizsardzība

Kopš 1997. gada ar direktīvu par ieguldītāju kompensācijas sistēmām (97/9/EK) aizsargā tos ieguldītājus, kuri Eiropā izmanto ieguldījumu pakalpojumus, nodrošinot kompensāciju gadījumos, ja ieguldījumu sabiedrība nespēj atdot ieguldītājam piederošos līdzekļus. Tā var notikt, ja, piemēram, ieguldījumu sabiedrībā notiek krāpšana, tā darbojas pavirši vai sabiedrības sistēmās ir kļūdas vai problēmas. Tā nav aizsardzība pret pašu ieguldīšanas risku. ES 27 dalībvalstīs tagad darbojas 39 ieguldītāju kompensācijas sistēmas.

Pēdējo gadu laikā Komisija ir saņēmusi daudzas sūdzības par direktīvas īstenošanu dažās dalībvalstīs. Šīs sūdzības bija par to, ka sistēmām nav pietiekams finansējums pieprasījumu apmaksai vai izmaksas ilgi kavējas.

Ar šodien iesniegto priekšlikumu paredz nodrošināt, ka ieguldītāju aizsardzības noteikumi ir efektīvāki, nodrošināt vienādas iespējas attiecībā uz aizsargātajiem finanšu instrumentiem un pietiekamu finansējumu un vajadzīgos pasākumus, kas jāveic, lai ieguldītājiem nodrošinātu kompensācijas.

Priekšlikuma galvenie elementi ir šādi.

  • Labāks nodrošinājums. Pašreiz minimālais kompensācijas līmenis ieguldītājiem ir 20 000 eiro. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu, to noteiks 50 000 eiro apmērā katram noguldītājam.

  • Ātrāka izmaksāšana. Saskaņā ar pašreiz spēkā esošajiem tiesību aktiem dažreiz var paiet vairāki gadi pirms ieguldītāji saņem kompensāciju. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu tas mainīsies un ieguldītāji saņems kompensāciju vēlākais 9 mēnešus pēc ieguldījumu sabiedrības bankrota. Šāds termiņš tomēr ir nepieciešams, lai atļautu kompetentajām iestādēm izmeklēt lietu un noteikt individuālo ieguldītāju stāvokli.

  • Pilnveidota informācija. Ieguldītājiem jāsaņem skaidrāka un plašāka informācija par to, kādā apjomā viņu līdzekļi ir nodrošināti. Piemēram, ieguldījuma risks, kad ieguldījums zaudē vērtību akciju tirgus izmaiņu dēļ vai izlaidēja bankrota dēļ, direktīvā nav paredzēts.

  • Ilgtermiņa un atbildīga finansēšana. Kopš 1997. gada dalībvalstīs ir bijuši vairāki gadījumi, kad sistēmām nebija pietiekama finansējuma ieguldītāju zaudēto līdzekļu kompensācijai. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu tiks noteikts līdzekļu minimālais mērķa līmenis, kuram jābūt pilnībā iepriekš finansētam. Vajadzības gadījumā sistēmas var aizņemties ierobežotu summu no citām sistēmām un kā pēdējo iespēju izmantot citus finansēšanas pasākumus (“savstarpēju aizņemšanos”). Iemaksas veic ieguldījumu sabiedrības.

  • Plašāka aizsardzība. Pašlaik ieguldītāji var būt neaizsargāti, ja ieguldījumu sabiedrība izmanto trešo personu kā klienta līdzekļu pārvaldnieku un šī trešā persona neizpilda saistības un neatdod ieguldītos līdzekļus. Tāpat arī ieguldījumu fondu vērtspapīru vienību turētāji var ciest zaudējumus, ja bankrotē depozitārijs vai fonda apakšpārvaldnieks. Nesens piemērs ir Meidofa ieguldījumu krāpšanas lieta 2008. gadā. Tagad Komisija iesaka aptvert arī šādas situācijas.

Lielāko daļu uzlabojumu jau varētu īstenot jau līdz 2012. gada beigām un tie attieksies uz visām ES dalībvalstīm, kā arī – pēc iekļaušanas Eiropas Ekonomikas zonas līgumā – Norvēģiju, Īslandi un Lihtenšteinu.

Skatīt arī MEMO/10/319

Apdrošināšanas polišu turētāju aizsardzības uzlabošana

Apdrošināšanas garantiju sistēmas (AGS) patērētājiem nodrošina pēdējo aizsardzības iespēju, ja apdrošinātāji nespēj izpildīt līgumsaistības, piedāvājot aizsardzību pret risku, ka pieteikumus neapmierinās, ja apdrošināšanas sabiedrība tiks slēgta.

AGS var piedāvāt aizsardzību, maksājot kompensāciju patērētājiem vai nodrošinot viņu apdrošināšanas līguma nepārtrauktību, piemēram, atvieglojot polises pārcelšanu uz maksātspējīgu apdrošināšanas sabiedrību vai garantijas sistēmu pašu. Atšķirībā no banku un vērtspapīru nozarēm, pašlaik apdrošināšanas nozarē nav Eiropas tiesību aktu par garantijas sistēmām. Pašlaik 12 dalībvalstīs darbojas viena vai vairākas AGS, kuras aptver dzīvības un/vai nedzīvības apdrošināšanas polises. Tās atšķiras ne tikai aizsardzības vai piedalīšanās tiesību ziņā, bet arī, piemēram, kad tās iesaistās vai kā tās tiek finansētas.

Šodien pieņemtajā baltajā grāmatā Komisija izvirza citus variantus, kā nodrošināt vienādas iespējas un patērētāju visaptverošu aizsardzību ES, kā arī nepieļaut, ka maks jāatver nodokļu maksātājiem, ja apdrošināšanas sabiedrība sabrūk. Konkrēti, tā ierosina pieņemt direktīvu, ar kuru nodrošinās, ka apdrošināšanas garantiju sistēmas ir visās dalībvalstīs un atbilst minimālo prasību kopumam. Baltā grāmata par apdrošināšanas garantiju sistēmām ir pieejama apspriešanai, un visas ieinteresētās personas tiek lūgtas līdz 2010. gada 30. novembrim iesniegt savas piezīmes un citu ieguldījumu.

Skatīt arī MEMO/10/320

Papildu informācija:

Noguldījumu garantiju sistēmas:

http://ec.europa.eu/internal_market/bank/guarantee/index_en.htm

Ieguldītāju kompensācijas sistēmas:

http://ec.europa.eu/internal_market/securities/isd/investor_en.htm

Apdrošināšanas garantiju sistēmas:

http://ec.europa.eu/internal_market/insurance/guarantee_en.htm


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site