Navigation path

Left navigation

Additional tools

IP/10/872

Briselē, 2010. gada 1. jūlijā

Eiropas Komisija tiecas rast risinājumu līgumtiesību jautājumā, lai padarītu vienoto tirgu pievilcīgāku patērētājiem un uzņēmumiem

Patērētāju un uzņēmumu savstarpējās attiecības balstās uz līgumiem. Eiropas Savienības vienotais tirgus ir izveidots uz līgumtiesību pamata. Tomēr uzņēmumi, it īpaši mazie un vidējie uzņēmumi, pārrobežu tirdzniecībā saskaras grūtībām, jo ES 27 dalībvalstīs ir jāievēro dažādas līgumtiesības. Tikai 8 % patērētāju iepērkas tiešsaistē citas dalībvalsts vietnē (3. patēriņa rezultātu apkopojums). Turklāt 61 % pārrobežu tirdzniecības darījumu nenotiek, jo tirgotājs atsakās apkalpot patērētāja valsti. Tas galvenokārt ir tādēļ, ka pastāv normatīvie šķēršļi un juridiskā nenoteiktība par piemērojamajiem noteikumiem. Lai atrisinātu dažas no šīm problēmām, kā arī palielinātu Eiropas vienotā tirgus potenciālu, Eiropas Komisija šodien iepazīstina ar politikas dokumentu, kurā izteikti vairāki priekšlikumi par saskaņotāku pieeju līgumtiesībām. Mērķis ir panākt lielāku juridisko noteiktību uzņēmumiem un vienkāršākus noteikumus patērētājiem. Sabiedriskā apspriešana par šo politikas dokumentu notiks līdz 2011. gada 31. janvārim.


" Es vēlos, lai Polijas, Vācijas vai Spānijas patērētājs, veicot darījumu tiešsaistē ar Itālijas, Somijas vai Francijas uzņēmumu, justos tik pat drošs kā tad, ja tas šo darījumu veiktu savā valstī. Turklāt es vēlos, lai Eiropas mazie un vidējie uzņēmumi varētu piedāvāt savus produktus un pakalpojumus citu valstu patērētājiem, tādēļ nekļūstot par ekspertiem pārējo 26 ES valsu līgumtiesībās,"sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece un komisāre tiesiskuma, pamattiesību un pilsonības jautājumos Viviāna Redinga.  "Es aicinu visu 27 dalībvalstu patērētājus un uzņēmumus aktīvi piedalīties Komisijas rīkotajā sabiedriskajā apspriešanā. Nav šaubu, ka šobrīd Eiropas ekonomika pārdzīvo krīzi. Bet šis laiks dod mums arī vēsturisku iespēju sekmēt ekonomikas izaugsmi, samazinot pārrobežu darījumu izmaksas. Tālab ir īstais brīdis spert lielu soli virzienā uz līgumtiesībām, kas plašāk aptver visu Eiropu."

Līgumi ir nepieciešami, lai nodarbotos ar uzņēmējdarbību un tirgotos ar patērētājiem. Tie piešķir pušu savstarpējai vienošanās oficiālu raksturu; līgumi var ietvert tādus aspektus kā preču pārdošana un pakalpojumu sniegšana, piemēram, lidojuma rezervēšana vai aizdevuma saņemšana. Saskaņā ar uzņēmuma - patērētāja līgumu Īrijas patērētājs, piemēram, tiešsaistē iegādājas MP3 atskaņotāju no Francijas mazumtirgotāja. Šajā gadījumā, ja Francijas mazumtirgotājs ir izveidojis savu tīmekļa vietni Īrijas patērētājiem, spēkā būs Īrijas līgumtiesības.

Eiropas vienotais tirgus balstās uz dažāda veida līgumiem, kurus reglamentē valstu atšķirīgās līgumtiesības.  Tas, ka vienlaikus ir dažādi noteikumi, var sadārdzināt darījumus, palielināt uzņēmumu juridisko nenoteiktību un mazināt patērētāju uzticēšanos. Gan patērētājiem, gan uzņēmumiem ir jāpārvar nopietni šķēršļi, ja tie vēlas izmantot ES vienotā tirgus priekšrocības. Darījumu izmaksas (piemēram, līgumu noteikumu un tirdzniecības politikas pielāgošana vai maksa par noteikumu tulkošanu) un juridiskā nenoteiktība, kas jāņem vērā, tirgojoties saskaņā ar ārzemju līgumtiesībām, īpaši apgrūtina mazo un vidējo uzņēmumu (99 % no visiem ES uzņēmumiem) iekļaušanos vienotajā tirgū.

Tālab šodien pieņemtajā zaļajā grāmatā Komisija sniedz dažādus priekšlikumus, kā panākt, lai līgumtiesības būtu saskaņotākas. Cita starpā tika apsvērti šādi politiski risinājumi:

-       parauga līgumu noteikumu (nesaistošu), kurus varētu izmantot Eiropas vienotajā tirgū, publicēšana tīmekļa vietnē;

-       (saistošs vai nesaistošs) pasākumu kopums, ko, pieņemot jaunus tiesību aktus, varētu izmantot ES likumdevēji, lai nodrošinātu labākus un saskaņotākus noteikumus;

-       ieteikums līgumtiesībām, kas prasītu ES dalībvalstīm iekļaut Eiropas līgumtiesības savas valsts tiesību sistēmā, tādējādi daļēji sekojot Amerikas Savienoto Valstu paraugam, kurā no 50 pavalstīm visas, izņemot vienu, ir pieņēmušas vienotu tirdzniecības kodeksu;   

-       fakultatīvas Eiropas līgumtiesības (vai "28. sistēma"), ko savām līgumattiecībām var brīvi izvēlēties patērētāji vai uzņēmumi. Šīs fakultatīvās līgumtiesības būtu pieejamas visās valodās un kalpotu kā alternatīva esošajām valstu līgumtiesībām. Tās varētu piemērot tikai pārrobežu līgumiem, vai arī gan pārrobežu līgumiem, gan līgumiem attiecīgajā valstī. Tām būtu jāgarantē augsts patērētāja aizsardzības līmenis un juridiskā noteiktība visā līguma darbības laikā;

-       valstu līgumtiesību saskaņošana ar ES direktīvu;

-       pilnīga valstu līgumtiesību saskaņošana ar ES regulu;

-       visaptveroša Eiropas civilkodeksa izveide, kas aizstātu visus valstu noteikumus par līgumiem.


Priekšvēsture

Saskaņā stratēģiju Eiropa 2020, ko 2010. gada 3. martā (IP/10/225) uzsāka priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu, Komisija patlaban strādā, lai sekmētu ekonomikas atveseļošanu un novērstu vienotā tirgus trūkumus. Šis darbs ietver saskaņotus risinājumus patērētāju līgumiem, ES parauga līgumu klauzulas, kā arī centienus gūt panākumus, lai radītu fakultatīvas Eiropas līgumtiesības. Fakultatīvā līgumtiesību instrumenta izveide bija arī viens no galvenajiem Eiropas digitālās programmas pasākumiem, ar ko iepazīstināja 2010. gada 19. maijā.

Ideju par fakultatīvām Eiropas līgumtiesībām Eiropas Parlaments atbalstīja 2009. gada 25. novembra rezolūcijā. Mario Monti, bijušais komisārs, kura pārziņā bija gan iekšējais tirgus, gan konkurence, savā 9. maija ziņojumā par vienoto tirgu norādīja uz priekšrocībām, ko patērētājiem un uzņēmumiem dotu izvēles "28. sistēma". 

Komisija 12. maijā sasauca jaunu ekspertu grupu, lai pārveidotu "Kopīgā modeļa projektu" – pirmo Eiropas līgumtiesību projektu, kas izstrādāts pēdējos gados ES pētniecības programmas ietvaros – par vienkāršu, lietotājam draudzīgu, efektīvu risinājumu, kas pielāgots patērētāju vajadzībām un uzņēmējdarbības vides realitātei (IP/10/595).  Šajā grupā ir tiesību eksperti un praktizējoši juristi no visas Eiropas, un tie reizi mēnesī tiekas Briselē. Šodien sāktā sabiedriskā apspriešana palīdzēs nodrošināt to, ka minētā ekspertu grupa pievērsīsies tieši tām problēmām, ar ko līgumtiesību jomā šodien  nākas saskarties gan patērētājiem, gan uzņēmumiem.  

Šī apspriešana notiks līdz 2011. gada 31. janvārim. Tajā gūtie rezultāti palīdzēs Komisijai sagatavot priekšlikumus līdz 2012. gadam.

Sīkāka informācija

"Zaļā grāmata par politiskiem risinājumiem virzībā uz Eiropas līgumtiesību izveidi patērētājiem un uzņēmumiem", ko šodien pieņēma Komisija, ir publicēta: http://ec.europa.eu/justice_home/news/consulting_public/news_consulting_public_en.htm

Tieslietu un iekšlietu jomas ziņas:

http://ec.europa.eu/justice_home/news/intro/news_intro_en.htm

Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un Tiesiskuma, pamattiesību un pilsonības komisāres Viviānas Redingas mājas lapa

http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/reding/index_en.htm


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website