Navigation path

Left navigation

Additional tools

IP/10/838

Briselē, 2010. gada 25. jūnijā

ES pieņem jaunus pasākumus, lai vienkāršotu fondu pārvaldību un tādējādi palīdzētu reģioniem pārvarēt krīzi

ES 2010. gada 24. jūnijā pieņēma jaunus pasākumus ar mērķi vienkāršot struktūrfondu un kohēzijas fondu pārvaldības noteikumus. Izmaiņām būtu jāvienkāršo piekļuve fondiem un jāpaātrina ieguldījumu plūsmas laikā, kad publiskie budžeti ir noslogoti. Saistībā ar ekonomikas krīzes pārvarēšanas pasākumiem dažām dalībvalstīm izmaksās kopumā 775 miljonus eiro papildu avansa maksājumos, lai novērstu tūlītējas skaidras naudas plūsmas problēmas.

ES reģionu politikas komisārs Johanness Hāns teica: Krīzes dēļ ir iedragāta uzticēšanās uzņēmējdarbības jomā, palielinājies bezdarbnieku skaits, un publiskās finanses ir ļoti noslogotas. Šiem pasākumiem būtu jāpalīdz novērst skaidras naudas plūsmas problēmas un jāmazina birokrātija, lai vienkāršotu piekļuvi fondiem. Paātrināta projektu īstenošana vietējā mērogā palīdzēs valsts un reģionu ekonomikai šajos krīzes laikos.”

ES nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības komisārs Lāslo Andors, kas atbild par Eiropas Sociālo fondu (ESF), piebilda: Krīze ir apliecinājusi ESF nozīmi un vērtību. Pēdējo mēnešu laikā visbiežāk ieviesti pasākumi, kas vērsti uz aktīvu darba tirgus politiku, lai cilvēki varētu atrast darbu. Darba meklētājiem piedāvātā apmācība un prasmju uzlabošana uzrāda rezultātus, un vienkāršošana nozīmēs, ka dalībvalstis varēs vēl efektīvāk palīdzēt tiem, kurus lejupslīde skārusi visvairāk.”

Izmantojot kohēzijas politikas trīs fondus – Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Sociālo fondu (ESF) un Kohēzijas fondu (KF) – 455 kohēzijas politikas programmas no 2007. līdz 2013. gadam visos ES reģionos iegulda kopumā 347 miljardus eiro.

Viens būtisks krīzes ietekmes aspekts ir tas, ka dalībvalstīm un reģioniem ir grūti nodrošināt papildu finansējumu, kas vajadzīgs, lai papildinātu Eiropas ieguldījumus. Tāpēc pasludinātās izmaiņas ir domātas tam, lai pārvarētu šīs grūtības, kas saistītas ar programmu paātrinātu īstenošanu, un vienkāršotu pārvaldību ikdienā.

Galvenie pasākumi ir šādi.

  • Ieviest vienotu 50 miljonu eiro robežu visu veidu apjomīgiem projektiem, kam vajadzīgs Komisijas apstiprinājums. Jaunā vienotā robeža nozīmēs, ka mazāka apjoma vides projektus dalībvalstis varēs apstiprināt vienas pašas, tāpēc darbu varēs sākt ātrāk.

  • Atļaut, ka lieli projekti saņem finansējumu no vairāk kā vienas programmas. Piemēram, apjomīgas automaģistrāles daļas būvi, kas šķērso dažādus reģionus, tagad var līdzfinansēt no vairākām reģionu programmām. Saskaņā ar agrākajiem noteikumiem tas nebija iespējams.

  • Vienkāršāka procedūra programmu pārskatīšanai, lai ātrāk pielāgotos pašreizējām pārmaiņām.

  • Veicināt finanšu inženierijas izmantošanu: iespēja izveidot aizdevumu shēmas, kas stimulētu izdevumus energoefektivitātes uzlabošanai un atjaunojamiem enerģijas avotiem mājokļos.

  • Mazināt pienākumu turpināt ieguldījumus. Šie noteikumi tagad attieksies tikai uz attiecīgiem projektiem, piemēram, infrastruktūru un ienesīgu ieguldījumu nozarēs. Tie neattieksies uz uzņēmumiem, kas neparedzēti bankrotē. ESF veida darbībām tas saskaņots arī ar valsts atbalsta noteikumiem.

  • Vienkāršot noteikumus projektiem, no kuriem gūst ienākumus (piemēram, maksas automaģistrālēm vai projektiem, kas saistīti ar zemes īri vai pārdošanu). Lai mazinātu dalībvalstu administratīvo slogu, tagad ienākumus uzraudzīs tikai līdz saistītās programmas beigām.

  • Virzīt papildu avansa maksājumus 775 miljonu eiro vērtībā (4 % no ESF un 2 % no Kohēzijas fonda) dalībvalstīm, kas saņēma aizdevumu atbilstīgi SVF maksājumu bilances shēmai, vai kuru IKP krities par vairāk nekā 10 %. Piemērojot šos divus kritērijus, tas attiecas uz Igauniju, Latviju, Lietuvu, Ungāriju un Rumāniju.

  • Pagarināt termiņu “N+2 saistību atcelšanas” noteikumiem. Saskaņā ar N+2 2007. gadā piešķirtais finansējums, kas nav izlietots līdz 2009. gada beigām, ir automātiski jāatgriež ES budžetā. Izmaiņas nozīmēs, ka tagad 2007. gada saistības varēs izlietot ilgākā laikā. Tādējādi tiks novērsts aptuveni 220 miljonu eiro liels zaudējums (125 miljoni eiro Spānijai, 56 miljoni eiro Itālijai, 9 miljoni eiro Apvienotajai Karalistei, 6 miljoni eiro Vācijai, 4 miljoni eiro Nīderlandei un 20 miljoni eiro sadarbības projektiem starp vairākām valstīm).

Šīs izmaiņas papildina daudzas citas iniciatīvas, kas ieviestas kopš krīzes sākuma saskaņā ar Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu:

http://ec.europa.eu/regional_policy/funds/recovery/,

http://ec.europa.eu/social/main.jsp?langId=en&catId=736.

Piezīmes redaktoriem

Komisija nāca klajā ar šo priekšlikumu 2009. gada jūlijā; pēc tam to apsprieda Eiropas Parlamentā, un dalībvalstis to pieņēma Padomē 2010. gada 3. jūnijā. Izmaiņas stājas spēkā 2010. gada 25. jūnijā.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website