Navigation path

Left navigation

Additional tools

Sīms Kallass atzinīgi novērtē otrā posma ES un ASV atvērtās gaisa telpas nolīgumu

European Commission - IP/10/818   24/06/2010

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

IP/10/818

Luksemburgā, 2010. gada 24. jūnijā

Sīms Kallass atzinīgi novērtē otrā posma ES un ASV atvērtās gaisa telpas nolīgumu

Priekšsēdētāja vietnieks Sīms Kallass šodien atzinīgi novērtēja „otrā posma” atvērtās gaisa telpas aviācijas nolīguma pieņemšanu ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Šodien Luksemburgā priekšsēdētāja vietnieks Sīms Kallass, Spānijas transporta ministrs Hosē Blanko un ASV vēstniece Luksemburgā Sintija Strouma kopā ar dalībvalstu transporta ministriem parakstīja šo nolīgumu. Ir paredzams, ka nolīguma pirmā un otrā posma pilnīgas izpildes rezultātā tiks radīts ekonomisks stimuls 12 miljardu eiro apmērā, kā arī izveidoti līdz pat 80 000 jaunu darba vietu.

Priekšsēdētāja vietnieks Kallass secināja: „Šis ir nozīmīgs solis ceļā uz tādu divpusīgu attiecību izveidi aviācijas jomā, kas nestu labumu gan mums, gan ASV. Tās ir ārkārtīgi labas ziņas gan pasažieriem, gan kravu nosūtītājiem, lidostām un aviokompānijām, kas gūs priekšrocības no tirdzniecības papildu iespējām un daudz stiprāka tiesiskā regulējuma, ko paredz šis nolīgums. Šis nolīgums palīdzēs Eiropas aviācijas nozarei atgūties no grūtībām, kas raksturoja šo pēdējo laikposmu.”

Šā otrā posma nolīguma pamatā ir rezultāti, kas sasniegti, īstenojot radikālo ES un ASV nolīgumu par atvērto gaisa telpu, kas tika parakstīts 2007. gadā. Šis nolīgums paver iespējas komerciāla rakstura iespējām un nostiprina sadarbību tādos jautājumos kā vide, sociālā aizsardzība, konkurence un drošība. Turklāt tas sagatavo arī augsni papildu ieguldījumiem un uzlabotām iespējām piekļūt tirgum nākotnes perspektīvā.

Sarunu otrais posms sākās 2008. gada maijā ar nolūku pastiprināt sadarbību regulējuma jomā un radīt tirgus papildu iespējas. Tagad sarunu vedēji ir izpildījuši pilnvarojumu, kas tiem tika uzticēts ES un ASV sammita laikā 2009. gada novembrī.

Nolīgums paredz skaidras komerciālas priekšrocības, tostarp lielākas iespējas ES gaisa pārvadātājiem piekļūt ASV Fly America programmai. Amerikas Savienotās Valstis un Eiropa ir apņēmušās sasniegt mērķi — likvidēt atlikušos šķēršļus piekļuvei tirgum — un ik gadus izvērtēs šā mērķa sasniegšanā paveikto. Nākotnē Puses viena otrai piešķirs papildu komerctiesības, ja vien notiks turpmākās izmaiņas likumdošanā. Sk. turpmāk.

  • Aviokompāniju īpašumtiesību un kontroles savstarpēja liberalizācija. Pašlaik pastāv nosacījums, ka ASV aviokompāniju īpašumtiesības ārvalstu akcionāriem nedrīkst pārsniegt 25 % balsstiesību. Ja ASV tiesību aktos tiks ieviestas nepieciešamās izmaiņas, arī ES ļaus, lai ES aviokompāniju īpašumtiesību vairākums piederētu ASV valstspiederīgajiem.

  • Ierobežojumi attiecībā uz troksni lidostās. Ja vien ES tiesību aktos tiks ieviestas izmaiņas attiecībā uz to, kādā veidā lidostām noteiks trokšņa ierobežojumus, ES aviokompānijas iegūs papildu tiesības apkalpot lidojumus starp ASV un virkni trešo valstu. Turklāt novērsīs virkni šķēršļu ES un ASV ieguldījumiem trešo valstu aviokompānijās. Līdzīgas tiesības paredzēs ASV aviokompānijām, tiklīdz kā saskaņā ar ASV tiesību aktiem būs pieļaujams, ka ASV aviokompānijas kontrolpakete var piederēt ES valstspiederīgajiem.

Sarunu dalībnieki panāca arī būtiskus uzlabojumus attiecībā uz sadarbību regulējuma jomā.

  • Nolīgums nostiprinās sadarbību vides jautājumos, nosakot, ka tirgū balstītiem pasākumiem (tādiem kā emisiju tirdzniecības shēmas) ir jābūt savietojamiem un savstarpēji papildinošiem, lai izvairītos no to dublēšanās, uzlabojot pārredzamību attiecībā uz to, kā lidostās nosaka pasākumus trokšņa piesārņojuma mazināšanai, un sekmējot „zaļās” tehnoloģijas, degvielu un gaisa satiksmes pārvaldību. Šāda sadarbība ir priekšnosacījums, lai starptautiskā aviācija kļūtu ilgtspējīgāka.

  • Pirmo reizi aviācijas vēsturē šādā nolīgumā ir iekļauts pants par ES un ASV attiecību sociālajiem aspektiem aviācijas jomā. Tas ne tikai garantēs aviokompāniju darbinieku spēkā esošo juridisko tiesību ievērošanu, bet līdz ar nolīguma īstenošanu nodrošinās tiem labākus darba apstākļus.

  • Šis nolīgums palielinās jau tā augsto sadarbības līmeni drošības jomā, lai labāk sadalītu resursus aviācijas sistēmas apdraudējuma gadījumā, veicinot maksimālu savstarpēju paļāvību uz otras Puses veiktajiem drošības pasākumiem, kā arī tūlītēju un saskaņotu reakciju jaunu apdraudējumu gadījumā.

  • Ar šo nolīgumu plašākas funkcijas tiek piešķirtas Apvienotajai ES un ASV komitejai — organizācijai, kas uzrauga nolīguma īstenošanu un saskaņo dažādos darba virzienus attiecībā uz sadarbību regulējuma jomā. Jaunie noteikumi samazinās birokrātiju (piemēram, tiks savstarpēji atzīti katras Puses lēmumi regulējuma jomā) un novērsīs resursu nelietderīgu dublēšanos (piemēram, kopējās drošības iniciatīvas, „vienas pieturas” drošības kontrole, atvieglojumi pasažieru ceļošanai).

Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu tirgi ir lielākie aviācijas tirgi pasaulē. Tie veido aptuveni 60 % visas pasaules aviācijas. Saskaņā ar neatkarīgām aplēsēm ekonomiskās priekšrocības, kas izrietētu no šā otrā posma nolīguma īstenošanas, būtu līdzvērtīgas transatlantiskajām priekšrocībām, kas paredzamas, ja sekmīgi noslēgsies Dohas tirdzniecības sarunu kārta. Pēc nolīguma parakstīšanas, lai tas varētu oficiāli stāties spēkā, būs nepieciešama Eiropas Parlamenta piekrišana, un visām dalībvalstīm tas būs jāratificē.

Iespējamās ekonomiskās priekšrocības, kas varētu raksties, ja tiks novērsti ES un ASV transatlantiskajā tirgū pastāvošie šķēršļi, būs ļoti nozīmīgas (saskaņā ar Booz Allen Hamilton prognozēm 2007. gada janvārī).

  • Ekonomiskā izteiksmē nolīguma vērtība varētu sasniegt pat 12 miljardus ekonomiska rakstura labumu un radīt līdz pat 80 000 jaunu darba vietu (kas vienlīdzīgi attiektos gan uz ASV, gan ES).

  • Īstenojot šo nolīgumu, piecu gadu laikposmā to pasažieru skaits, kam būtu iespēja doties lidojumā pāri Atlantijas okeānam, pieaugtu par vēl 26 miljoniem pasažieru salīdzinājumā ar pašreizējo gada satiksmi, proti, 50 miljoniem pasažieru (2007. gada statistika). Tas nozīmē, ka, īstenojot nolīgumu, piecu gadu laikposma beigās tirgus pieaugs par 34 %.

  • Likvidējot divpusējos nolīgumus un no tiem izrietošos ierobežojumus attiecībā uz tiesībām veikt satiksmi, varētu arī paredzēt, ka samazināsies biļešu cenas gan uzņēmumiem, gan privātiem klientiem, vienlīdz paredzot konsolidētus ekonomiskos ieguvumus 6,4 līdz 12 miljardu eiro apmērā piecu gadu laikposmā.

  • Ir paredzams, ka kravu satiksmes tirgus pieaugs 1 %–2 % apmērā.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website