Navigation path

Left navigation

Additional tools

Vides aizsardzība – aicinājums noregulēt nodokļu sistēmu, lai ņemtu vērā ietekmi uz vidi

European Commission - IP/10/657   02/06/2010

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

IP/10/657

Briselē, 2010. gada 2. jūnijā

Vides aizsardzība – aicinājums noregulēt nodokļu sistēmu, lai ņemtu vērā ietekmi uz vidi

Šodien Eiropas Komisija kopā ar ANO Vides programmu iesniedza jaunu plašu ziņojumu, kurā uzsvērts, ka radikāli jāmaina veids, kādā lielākās tautsaimniecības izmanto ierobežotos resursus. Ziņojumā sniegtas zinātniski pamatotas prioritātes vides jomā, iedalot produktus, materiālus, ekonomiskās un dzīvesveida darbības atbilstīgi to iedarbībai uz vidi un resursiem. Ziņojumā iekļauta informācija, kas vēsta, ka vairāk nekā puse no visām pasaules pārtikas kultūrām tagad tiek izbarotas dzīvniekiem, un divkāršs labklājības pieaugums parasti par 60 līdz 80 % palielina vides noslodzi. 149 lappušu garajā ziņojumā, kas sagatavots kopā ar starptautisko ekspertu grupu resursu ilgtspējīgas pārvaldības jomā, norādīts, ka likumdevējiem un politikas veidotājiem, cenšoties samazināt nelabvēlīgo ietekmi uz Zemes labklājību, būtu jāizmanto nodokļi un citi stimuli, lai veicinātu videi nekaitīgāku lauksaimniecisko darbību un samazinātu fosilā kurināmā izmantojumu.

Vides komisārs Janess Potočniks sacīja: "Šis ziņojums skaidri apliecina, ka steidzami jāpārorientējas uz tādu ekonomiku, kas resursus izmanto efektīvi. Tas ir titānisks uzdevums, bet tas ir būtiski svarīgs mūsu turpmākajai labklājībai un dzīves kvalitātei. Ja mēs patiešām gribam mainīt resursu izmantošanas veidu, tad īstenot cenu maiņu, izmantojot nodokļus, ir viena no iedarbīgākajām un efektīvākajām pieejām."

"Mēs varam panākt gan ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, gan vides aizsardzību", teica Andžela Kropere (Angela Cropper), Apvienoro Nāciju Organizācijas Vides programmas (UNEP) izpilddirektora vietniece. "Jāsāk ar pasākumiem, kas dod vislielāko ieguldījumu, lai mazinātu cilvēku nodarīto kaitējumu ekosistēmām. Šai sakarā šim ziņojumam ir vislielākā nozīme, lai rosinātu politikas veidotāju domāšanu. Un katram no mums tas atgādina: nolieciet malā steika nazi, nodzēsiet gaismu, izslēdziet termostatu vai gaisa kondicionētāju, nelidojiet ar lidmašīnām un cik vien bieži iespējams novietojiet savu automašīnu stāvvietā. Šāda rīcība dos vislielāko ieguldījumu vides un mūsu planētas aizsardzībā.

Galvenie vaininieki

Ziņojums "Patēriņa un ražošanas ietekme uz vidi – prioritārie produkti un materiāli", ir jaunākais ziņojums, ko sagatavojusi starptautisko ekspertu grupu resursu ilgtspējīgas pārvaldības jomā. Izmantojot dzīves cikla analīzi, tajā sistematizēti ražošanā, patēriņā un utilizācijā nepieciešamie materiāli un enerģijas resursi, kā arī noteikti visā pasaulē videi viskaitīgākie procesi, produkti un materiāli. Saraksta galvgalā ir lauksaimniecības preces, jo īpaši produkti, kas iegūti no dzīvniekiem, kuriem izbarota vairāk nekā puse no visām pasaules pārtikas kultūrām.

Uz sarkanās līnijas atrodas arī fosilā kurināmā izmantotāji, jo īpaši elektriskās iekārtas un citas nozares, kas patērē daudz enerģijas, dzīvojamo telpu apkure un transports. No vielām, kas savā dzīves ciklā atstāj vislielāko ietekmi uz vidi, minama plastmasa, dzelzs, tērauds un alumīnijs.

Ekspertu grupa kā prioritāti vides noslodzes mazināšanā min šādus faktorus: klimata pārmaiņas, biotopu pārmaiņas, slāpekļa un fosfora piesārņojums, zivju, mežu un citu resursu pārmērīga izmantošana, invazīvas sugas, netīrs dzeramais ūdens un nenodrošināta notekūdeņu notece, cietā kurināmā izmantošana mājsaimniecībā, svina iedarbība, pilsētas gaisa piesārņojums un apdraudējums, ko darbavietā izraisa sīkās daļiņas.

Labklājība un ar to saistītais apdraudējums

Ekspertu grupa ir norūpējusies, ka labklājība un kaitējums, ko videi nodara cilvēki, iet roku rokā un kļūst arvien lielāks, pretēji populārajam uzskatam, ka lielāka labklājība nodrošina lielāku vides aizsardzību.

Ziņojumā arī norādīts, ka, no vienas puses, lielāka labklājība rada samērā vienkāršas izmaiņas metodēs un ierīcēs, lai kontrolētu tradicionālo gaisa un ūdens piesārņojumu, bet, no otras puses, labklājības pieaugums rada arī vairāk problēmu, piemēram, enerģijas izmantojumu un siltumnīcefekta gāzu emisijas. Attiecībā uz CO2 "divreiz lielāka labklājība parasti par 60 līdz 80 % palielina vides noslodzi, un jaunajās ekonomikās šis procents dažkārt ir pat lielāks", teikts ziņojumā.

Pamatinformācija – starptautiskā ekspertu grupa resursu ilgtspējīgas pārvaldības jomā

Resursu pārvaldības ekspertu grupa tika izveidota, lai sniegtu zinātnisku ieskatu dabas resursu izmantojumā un ietekmē uz vidi, kā arī, lai mēģinātu nodalīt ekonomisko izaugsmi no vides degradācijas. Ekspertu grupa pamatojas uz ekspertu atzinumiem no visas pasaules. Ekspertu grupu vada IUCN priekšsēdētājs Ašoks Hosla (Ashok Khosla) un profesors Ernsts Ulrihs fon Veiczekers (Ernst Ulrich von Weizsäcker), bijušais bundestāga Vides komitejas priekšsēdētājs.

Noderīgas saites

Ziņojuma pilns teksts publicēts

http://www.unep.fr/scp/rpanel/producsandmaterials.htm


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website