Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

IP/10/656

Briselē, 2010. gada 2. jūnijā

Komisija ierosina uzlabot ES veikto kredītreitinga aģentūru uzraudzību un uzsāk sarunas par korporatīvo pārvaldību finanšu iestādēs

Strādājot pie turpmākas finanšu krīzes novēršanas un finanšu sistēmas stiprināšanas, Eiropas Komisija šodien ierosināja grozījumus ES noteikumos par kredītreitinga aģentūrām un uzsāka sabiedrisku apspriešanu par korporatīvās pārvaldības reformu finanšu iestādēs. Turklāt, lai panāktu ātru virzību vajadzīgo reformu pabeigšanā ar mērķi garantēt drošu un stabilu finanšu sistēmu Eiropā, Komisija ir pieņēmusi vispārīgāku paziņojumu, kurā tā ir apņēmusies nākamo sešu līdz deviņu mēnešu laikā iesniegt atlikušos finanšu reformas priekšlikumus. Pēc sarunām un, cerams, spēcīga visu valstu un valdību vadītāju atbalsta gaidāmajā Eiropadomē Komisija G-20 valstu samitā, kas norisināsies 2010. gada 26.–27. jūnijā Toronto, iesniegs visus šos priekšlikumus un iepazīstinās ar jaunākajām iecerēm par banku noregulējuma fondiem (sk. IP/10/610). Attiecībā uz kredītreitinga aģentūrām Komisijai ir divi galvenie mērķi: nodrošināt efektīvu un centralizētu uzraudzību Eiropas līmenī un to iestāžu lielāku pārredzamību, kas pieprasa vērtējumus, lai visas aģentūras varētu piekļūt vienai un tai pašai informācijai. Ar šīm izmaiņām tiktu uzlabota uzraudzība, palielināta konkurence kredītreitinga aģentūru tirgū un uzlabota ieguldītāju aizsardzība. Korporatīvās pārvaldības jomā Komisija ir uzsākusi sabiedrisku apspriešanu par vairākiem jautājumiem, tostarp, kā efektīvāk pārvaldīt risku finanšu iestādēs un kā nostiprināt akcionāru lomu. Atbilžu iesniegšanas termiņš ir 2010. gada 1. septembris. Lai papildinātu šos priekšlikumus, Komisija ir publicējusi arī divus ziņojumus par to, kā dalībvalstis ir praksē īstenojušas divus Komisijas 2009. gada ieteikumus (sk. IP/09/673 un IP/09/674) par atalgojuma politiku finanšu pakalpojumu nozarē un biržas sarakstā iekļautu sabiedrību vadītāju atalgojumu. Abos gadījumos ir panākta virzība, taču ievērojamam skaitam dalībvalstu vēl ir pilnībā jāīsteno ieteikumi.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu teica: "Šodien Komisija izdara pēdējo grūdienu, lai pabeigtu ES finanšu pakalpojumu reformu. Tas ir daļa no mūsu plašākas darba programmas stabilizēt, nostiprināt un atjaunot ilgtspējīgu izaugsmi Eiropas ekonomikā”.

Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē sacīja: "Izmaiņas noteikumos par kredītreitinga aģentūrām nozīmē labāku uzraudzību un lielāku pārredzamību šajā svarīgajā nozarē. Taču izmaiņas ir tikai pirmais solis. Mēs skatāmies uz šo tirgu detalizētāk. Esmu pārliecināts, ka korporatīvās pārvaldības jomā patiesa krīzes novēršana sākas uzņēmumos. Ja negribam pieļaut krīzes atkārtošanos, ir jāmainās pašām finanšu iestādēm. Jānodrošina efektīvāka iekšējā kontrole. Jāveicina labāka riska pārvaldība. Jāstiprina uzraudzības iestāžu loma. Pastāvošie noteikumi par stabilu atalgojuma politiku ir jāīsteno ātri, lai ierobežotu pārliecīgu riska uzņemšanos."

Uzlabot ES veikto kredītreitinga aģentūru uzraudzību

Tā kā kredītreitinga aģentūras nav saistītas ar konkrētu teritoriju un kredītreitinga aģentūras izsniegtos vērtējumus var izmantot finanšu iestādes visā Eiropā, Komisija ierosina centralizētāku sistēmu kredītreitinga aģentūru uzraudzībai ES līmenī. Šajā sakarā 2009. gada jūnijā valstu un valdību vadītāji aicināja Komisiju nākt klajā ar priekšlikumiem.

Atbilstoši ierosinātajām izmaiņām jaunajai Eiropas uzraudzības iestādei, proti, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (ESMA, sk. IP/09/1347), tiktu piešķirtas ekskluzīvas pilnvaras uzraudzīt ES reģistrētās kredītreitinga aģentūras. Pie tām piederētu arī pazīstamo kredītreitinga aģentūru Fitch, Moody's un Standard & Poor's Eiropas meitasuzņēmumi.

Šai iestādei būtu pilnvaras pieprasīt informāciju, uzsākt izmeklēšanu un veikt pārbaudes uz vietas. Turklāt strukturēto finanšu instrumentu izsniedzējiem, piemēram, kredītiestādēm, bankām un ieguldījumu sabiedrībām, būtu jānodrošina pārējām ieinteresētajām kredītreitinga aģentūrām piekļuve informācijai, kuru tie sniedz savai kredītreitinga aģentūrai, lai tā varētu izsniegt nepasūtītus vērtējumus.

Šīs izmaiņas nozīmē, ka kredītreitinga aģentūras darbotos daudz vienkāršākā uzraudzības vidē nekā esošās dažādās valstu vides, un tām būtu vieglāk piekļūt vajadzīgajai informācijai. Turklāt ES veiktas visu kredītreitinga aģentūru centralizētas uzraudzības un lielākas kredītreitinga aģentūru konkurences rezultātā vērtējumu lietotāji būtu labāk aizsargāti.

Komisijas priekšlikumu, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1060/2009, iesniegs izskatīšanai ES Ministru padomei un Eiropas Parlamentam. Ja to pieņems, jaunie noteikumi varētu stāties spēkā 2011. gadā.

Pamatinformācija. Kredītreitinga aģentūras izsniedz vērtējumus par uzņēmumu, valstu un sarežģītu finanšu produktu kredītspēju. Tās veicināja finanšu krīzi, jo nepietiekami novērtēja risku, ka dažu sarežģītāku finanšu instrumentu izsniedzēji varētu neatmaksāt parādu. Reaģējot uz nepieciešamību atjaunot uzticību tirgum un palielināt ieguldītāju aizsardzību, Komisija nāca klajā ar jauniem ES mēroga noteikumiem, ar kuriem ieviesa kopēju regulatīvo režīmu kredīreitingu izsniegšanai. Saskaņā ar šiem noteikumiem, kas pilnībā būs piemērojami 2010. gada decembrī (sk. IP/09/629), kredītreitinga aģentūrām, kas vēlēsies, lai to kredītreitingus izmantotu ES, ir jāiesniedz reģistrācijas pieteikums. Reģistrācija sāksies šomēnes. Turklāt ņemts vērā interešu konflikta risks, kas ietekmē vērtējumus (piemēram, kredītreitinga aģentūra nedrīkst papildus piedāvāt konsultāciju pakalpojumus). Kredītreitinga aģentūru pārredzamībai jābūt lielākai, jo tām būs jādara zināma metodika, iekšējie modeļi un galvenie vērtēšanas pieņēmumi, ko tās izmanto vērtējumu sagatavošanā. Tam vajadzētu ļaut ieguldītājiem labāk veikt uzticamības pārbaudes.

Korporatīvās pārvaldības reforma finanšu iestādēs

Reaģējot uz finanšu krīzi, Komisija 2009. gada marta paziņojumā "Impulsi Eiropas atveseļošanai" apņēmās uzlabot korporatīvo pārvaldību finanšu iestādēs. Komisija vēlējās nodrošināt, ka tiek ievērotas patērētāju un citu iesaistīto grupu intereses, uzņēmējdarbība tiek veikta daudz ilgtspējīgākā veidā un ilgtermiņā tiek samazināts bankrota risks.

Tāpēc Komisija vispirms ir uzsākusi sabiedrisku apspriešanu par zaļo grāmatu, kurā aprakstīti iespējamie virzieni, lai risinātu šādus jautājumus:

  • kā uzlabot finanšu iestādes valdes darbību un sastāvu, lai pastiprinātu augstākās vadības uzraudzību,

  • kā izveidot riska kultūru visos finanšu iestādes līmeņos, lai nodrošinātu, ka tiek ņemtas vērā uzņēmuma ilgtermiņa intereses,

  • kā veicināt akcionāru, finanšu uzraudzības speciālistu un ārējo revidentu iesaistīšanos ar korporatīvo pārvaldību saistīto jautājumu risināšanā,

  • kā mainīt atalgojuma politiku uzņēmumos, lai mazinātu pārliecīgu riska uzņemšanos.

Apspriešanā varēs piedalīties līdz 2010. gada 1. septembrim. Turpmāki likumdošanas vai ar likumdošanu nesaistīti priekšlikumi tiks pieņemti 2011. gadā.

Pamatinformācija. Finanšu krīze atsedza būtiskas nepilnības finanšu iestāžu korporatīvajā pārvaldībā: valdes uzraudzība un vadības kontrole bija nepietiekama; riska pārvaldība bija vāja; neatbilstošas vadītāju un biržas mākleru atalgojuma struktūras izraisīja pārliecīgu riska uzņemšanos un orientēšanos uz īsiem termiņiem; akcionāri nekontrolēja riska uzņemšanos tiem piederošajos finanšu uzņēmumos. Šīs nepilnības veicināja krīzi, tāpēc savlaicīgas un efektīvas pārbaudes un līdzsvarošanas mehānismi pārvaldes sistēmās palīdzētu novērst krīzes atkārtošanos.

Paziņojums par finanšu pakalpojumiem 2010.–2011. gadā: „Finanšu pakalpojumu regulēšana ilgtspējīgai izaugsmei”

Nesenie sarežģījumi tirgū apliecināja, ka Komisijai ir ātri jāpabeidz vajadzīgās reformas, lai nodrošinātu drošu un stabilu Eiropas finanšu sistēmu. Tāpēc Komisija ir apņēmusies nākamo sešu līdz deviņu mēnešu laikā iesniegt atlikušos finanšu reformas priekšlikumus, kas vajadzīgi, lai pilnībā īstenotu G-20 valstu saistības. Galvenie priekšlikumi gaidāmi šādās jomās:

  • Pārredzamība. Komisija šovasar nāks klajā ar priekšlikumiem, lai uzlabotu atvasināto finanšu instrumentu tirgu darbību. Tas palīdzēs palielināt pārredzamību tirgū, kas ir svarīgs, taču kurā patlaban trūkst skaidrības. Lai atjaunotu turpmāku uzticību finanšu tirgiem, Komisija ierosinās atbilstošus pasākumus attiecībā uz īsās pozīcijas pārdošanu un kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumiem, tostarp “nesegto īsās pozīcijas pārdošanu”. Turklāt Komisija ierosinās uzlabot Direktīvu par finanšu instrumentu tirgiem, lai stiprinātu pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamību tirgū un veicinātu atvasināto finanšu instrumentu ienākšanu organizētās tirdzniecības vietās.

  • Atbildība. Lai aizsargātu ieguldītājus un noguldītājus, Komisija ierosinās pārskatīt Direktīvu par noguldījumu garantiju sistēmām un Ieguldītāju kompensācijas sistēmu direktīvu. Turklāt tiks iesniegti likumdošanas priekšlikumi par standartizētiem privāto ieguldījumu produktiem, lai veicinātu patērētāju iesaistīšanos pārdošanas procesā. Tiks pārskatīta arī Direktīva par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, lai tajā paredzētie noteikumi tiktu piemēroti ārpus regulētajiem tirgiem un direktīvas piemērošanas jomā iekļautu atvasinātos finanšu instrumentus. Komisija ierosinās grozījumus Kapitāla prasību direktīvā (KPD IV), lai uzlabotu banku rīcībā esošā kapitāla kvalitāti un kvantitāti, ieviestu kapitāla rezerves un nodrošinātu kapitāla uzkrājumus labos laikos, kurus iespējams izmantot nelabvēlīgākos ekonomiskajos apstākļos. Turklāt noteikumu izpildes jomā finanšu nozarē piemērotās sankcijas lielā mērā nav saskaņotas, līdz ar to valstu uzraudzības iestādes izmanto atšķirīgu praksi. Tāpēc Komisija vispirms iesniegs paziņojumu par sankcijām finanšu pakalpojumu nozarē, lai veicinātu sankciju saskaņošanu dažādās uzraudzības darbībās.

  • Krīzes novēršana un pārvaldība. Komisija publicēs rīcības plānu krīzes pārvaldībai, kura rezultātā tiks sagatavoti likumdošanas priekšlikumi par grūtībās nonākušu banku noregulējumu un bankrota nepieļaušanu. Turklāt Komisija strādās pie tā, lai panāktu augstvērtīgu starptautisku grāmatvedības standartu kopuma izveidi.

Komisija centīsies panākt, lai Eiropas Parlaments un Padome bez kavēšanās pieņem šos pasākumus, ar nolūku atgūt Eiropas iedzīvotāju uzticību finanšu sistēmas — viena no izaugsmes pīlāriem — stabilitātei.

Papildinformācija

Kredītreitinga aģentūras

http://ec.europa.eu/internal_market/securities/agencies/index_en.htm

Korporatīvās pārvaldības apspriešana

http://ec.europa.eu/internal_market/company/modern/corporate_governance_in_financial_institutions_en.htm

Ziņojumi par ieteikumiem atalgojuma jomā

http://ec.europa.eu/internal_market/company/directors-remun/index_en.htm

Komisijas paziņojums par finanšu pakalpojumiem 2010.–2011. gadā: „Finanšu pakalpojumu regulēšana ilgtspējīgai izaugsmei”

http://ec.europa.eu/internal_market/finances/news/index_en.htm


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site