Navigation path

Left navigation

Additional tools

Klimata pārmaiņas: Komisija aicina padziļināti apspriest, kāda būtu ietekme pārejai uz jaunu mērķi — ES siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu par 30 % — atkarībā no tā, vai un kad izdosies izpildīt attiecīgos nosacījumus

European Commission - IP/10/618   26/05/2010

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

IP/10/618

Briselē, 2010. gada 26. maijā

Klimata pārmaiņas: Komisija aicina padziļināti apspriest, kāda būtu ietekme pārejai uz jaunu mērķi — ES siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu par 30 % — atkarībā no tā, vai un kad izdosies izpildīt attiecīgos nosacījumus

Šodien Eiropas Komisija nāca klajā ar izmaksu, ieguvumu un risinājumu analīzi, kura tika sagatavota, apsverot iespēju izvirzīt ambiciozāku mērķi attiecībā ES siltumnīcefekta gāzu samazināšanu līdz 2020. gadam, proti, sākotnējo mērķi — 20 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni — palielināt līdz 30 %, ja vien izdosies izpildīt attiecīgus nosacījumus. Pašlaik attiecīgie nosacījumi nav izpildīti. Šis paziņojums izstrādāts pēc Komisija paziņojuma par to, kā pastiprināt starptautiskās sarunas par klimata pārmaiņām, un padomes lūguma sagatavot novērtējumu tam, kāda būtu ietekme iespējamajai pārejai uz 30 % emisiju samazinājumu. Šajā paziņojumā ir arī aplūkoti pasākumi, lai atbalstītu energoietilpīgās nozares un tām ļautu izvairīties no riska, kas saistīts ar oglekļa emisiju pārvirzi, kā tas paredzēts direktīvā par emisiju kvotu tirdzniecības shēmu (ETS). Paziņojumā norādīts, ka ES emisiju samazināšanās ekonomikas krīzes rezultātā līdztekus oglekļa cenu kritumam ir mainījusi aplēses, kas tika sagatavotas pirms diviem gadiem, kad tika iesniegta pārskatītā ETS sistēma. Tāpēc, ņemot vērā jaunākos rīcībā esošos datus, šajā paziņojumā ir ietverta minētā analīze, kas atspoguļo, kādas atkarībā no tā, cik ambiciozi būtu izvirzītie mērķi, būtu to īstenošanas sekas uz ES ekonomiku kopumā un jaunu darbavietu izveidi, veicinot inovāciju zemu oglekļa emisiju tehnoloģijas. Šī analīze aplūko arī centienus, kas būtu nepieciešami dažādās svarīgākajās nozarēs, lai siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinātu par vairāk nekā 20 %, līdz pat 30 %, pievēršoties arī šo centienu ietekmei un iespējamajiem politiskajiem scenārijiem izvirzīto mērķu sasniegšanai. Izvērtējot iespējamos alternatīvos risinājumus, ir ņemta vērā pašreizējā situācija, kad publisko finanšu iespējas ir ierobežotas, un ekonomiskās recesijas apstākļi.

Eiropas klimata politikas komisāre Konnija Hēdegorda sacīja: „Tas, vai emisiju samazināšanas mērķi 2020. gadam no 20 % palielināt līdz 30 %, ir politisks lēmums, kas attiecīgā brīdī un attiecīgos apstākļos būs jāpieņem ES vadītājiem. Protams, mūsu pašreizējā politiskā prioritāte ir risināt ar eiro saistīto krīzi. Bet, raugoties nākotnes perspektīvā, kad šī krīze būs secen, Komisija jau tagad gatavo uz faktiem balstītai diskusijai nepieciešamās iestrādes. Lēmums pašlaik vēl nav jāpieņem, bet es ceru, ka mūsu sagatavotā analīze kalpos par iedvesmas avotu diskusijām, kuras par turpmākajām rīcības iespējām norisināsies dalībvalstīs.”

Ar mērķu sasniegšanu saistītās izmaksas

Kopš 2008. gada absolūtās izmaksas, lai sasniegtu 20 % mērķi, no 70 miljardiem eiro ir samazinājušās līdz 48 miljardiem eiro (0,32 % no IKP) gadā līdz 2020. gadam. Par iemeslu tam ir vairāki faktori: gausāka ekonomiskā izaugsme ir samazinājusi emisijas; paaugstinātas enerģijas cenas ir stimulējušas energoefektivitāti un samazinājušas enerģijas pieprasījumu; un oglekļa cena ir kritusies krietni zem 2008. gadā prognozētā līmeņa, jo ES ETS neizmantotās kvotas recesijas laikā tika pārnestas. Tomēr, tajā pašā laikā, šī absolūto izmaksu samazināšanās notiek krīzes apstākļos, kuru dēļ uzņēmumiem ir daudz mazāk iespēju rast tuvākajā laikā nepieciešamās investīcijas modernizācijai.

Kopš 2007. gada1 ES ir apņēmusies īstenot pāreju uz 30 % mērķi emisiju samazināšanai līdz 2020. gadam, ja visas pārējās lielākās ekonomikas sniegs vienlīdz lielu ieguldījumu atbilstīgi kopējam nolīgumam par klimata pārmaiņām. Atbilstoši pašreizējām aplēsēm izmaksas, lai sasniegtu 30 % mērķi, ir 81 miljardi euro gadā līdz 2020. gadam, kas ir par 11 miljardiem euro vairāk nekā summa, kas pirms diviem gadiem tika prognozēta 20 % mērķa sasniegšanai. Atbilstoši pašreizējām aplēsēm 30 % mērķa sasniegšana izmaksātu par 33 miljardiem euro (0,2 % no IKP) vairāk nekā 20 % mērķa sasniegšana.

Izaugsme, kurai raksturīgas zemas oglekļa emisijas

Visur pasaulē valstis atzīst, cik liels ir ekoloģiskas un zemu oglekļa emisiju izaugsmes potenciāls ilgtspējīgu darbavietu radīšanā un energoapgādes drošības nostiprināšanā. Eiropas vadošo lomu šajās norisēs nevar uzskatīt par pašsaprotamu, jo globālā konkurence kļūst arvien sīvāka. Savulaik 20 % mērķi uzskatīja par būtisku priekšnosacījumu ES ekonomikas modernizācijai, bet tagad, kad oglekļa cena ir zemāka par prognozēto, šā mērķa sasniegšana nav vairs pietiekams stimuls pārmaiņām un inovācijai. Turklāt Eiropai ir arī jāsagatavojas, lai tā kā attīstīto valstu grupas dalībniece sasniegtu savus ilgtermiņa mērķus — 80 %–95 % emisiju samazinājumu līdz 2050. gadam par optimālām izmaksām.

Iespējas, lai īstenotu pāreju uz 30 % mērķi

Paziņojumā ir izklāstīti scenāriji, kā būtu iespējams pāriet uz 30 % mērķi ES ETS satvarā un citos sektoros. Iespējamie risinājumi varētu būt šādi: samazināt to kvotu skaitu, kas tiek izsolītas atbilstīgi ES ETS; ieviest regulējumu energoefektivitātes sekmēšanai; apdomīgs fiskālo instrumentu izmantojums; orientēt ES kohēzijas politiku uz „zaļiem” ieguldījumiem, uzlabot ES ETS satvarā atzīto starptautisko oglekļa kredītu vides integritāti.

Interesants pasākums, kuru varētu izmanto pat pirms iespējamās pārejas uz 30 % mērķi, būtu daļu no bezmaksas kvotām, kas nav piešķirtas nozarei ES ETS ietvaros, izmantot, lai paātrinātu inovācijas zemu oglekļa emisiju tehnoloģijās, līdzīgi, kā tas notiek saistībā ar jau pastāvošo programmu atjaunojamās enerģijas, oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģiju jomā, kurai atvēlēti 300 miljoni kvotu.

Oglekļa emisiju pārvirze

Komisija ir izskatījusi, kāds ir stāvoklis energoietilpīgās nozarēs saistībā ar „oglekļa pārvirzes” risku (ražošanas pārvietošana no ES uz valstīm, kurās ir mazāk stingri noteikumi attiecībā uz oglekļa emisijām).

Svarīgākais secinājums ir šāds: pasākumi, kuri jau ir ieviesti, lai nepieļautu oglekļa emisiju pārvirzi šajās nozarēs — bezmaksas kvotas un piekļuve starptautiskajiem kredītiem — , joprojām ir pamatoti. Analīze arī liecina, ka, paaugstinot mērķi līdz 30 %, kamēr citas valstis īsteno savus solījumus attiecībā uz emisiju samazināšanu saskaņā ar Kopenhāgenas vienošanos, tā ietekme oglekļa emisiju pārvirzes izteiksmē būtu neliela, ciktāl joprojām tiek piemēroti jau spēkā esošie pasākumi.

Komisija turpinās uzmanīgi pārraudzīt ar oglekļa emisiju pārvirzi saistīto risku, jo īpaši attiecībā uz trešām valstīm, kuras vēl nav ieviesušas emisiju samazināšanas pasākumus. Līdztekus citiem pasākumiem, kuru īstenošanu ir vērts apsvērt padziļināti, minama importa iekļaušana ES ETS.

Turpmākie pasākumi

Paziņojumu nosūta ES iestādēm izskatīšanai.

Sīkāka informācija:

http://ec.europa.eu/environment/climat/future_action_com.htm

MEMO/10/215

1 :

Eiropadomes 2007. gada 8., 9. marta secinājumi.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website