Navigation path

Left navigation

Additional tools

Komisija izklāsta savu redzējumu par banku noregulējuma fondiem

European Commission - IP/10/610   26/05/2010

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

IP/10/610

Briselē, 2010. gada 26. maijā

Komisija izklāsta savu redzējumu par banku noregulējuma fondiem

Šodien Eiropas Komisija nāk klajā ar priekšlikumu, saskaņā ar kuru Eiropas Savienībai būtu jāizveido banku noregulējuma fondu ES tīkls, lai nodrošinātu, ka par banku darbības problēmām nākotnē nenāktos maksāt nodokļu maksātājiem, kā arī lai tās neiedragātu finanšu sistēmas stabilitāti. Pēc tam, kad būs noslēgušās sarunas gaidāmajā Eiropadomē, Eiropas Komisija izklāstīs šīs ieceres G-20 tikšanās laikā Toronto, 2010. gada 26.– 27. jūnijā. Šie fondi ietilptu plašākā sistēmā, kuras nolūks ir novērst finanšu krīzes rašanos nākotnē un nostiprināt finanšu sistēmu. Komisija ir pārliecināta, ka to iespējams panākt, nosakot dalībvalstīm prasību atbilstīgi kopējiem noteikumiem izveidot fondus, kurā bankām būtu jāveic iemaksas. Šie fondi netiks izmantoti, lai bankas „izpirktu” vai glābtu, bet gan lai tās kārtīgi apsaimniekotu bankas saistību nepildīšanas gadījumā un lai netiktu iedragāta finanšu sistēmas stabilitāte.

Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē sacīja: „Nav pieļaujams, ka nodokļu maksātājiem joprojām nāktos nest smago slogu, lai izglābtu banku nozari. Viņiem šajās pozīcijās nebūtu jāatrodas. Es vados pēc principa — „piesārņotājs maksā”. Mums ir jāizveido tāda sistēma, kura nodrošinātu, ka par banku krīzi nākotnē maksās finanšu sektors. Šā iemesla dēļ es esmu pārliecināts, ka būtu jāpieprasa, lai bankas veiktu iemaksas fondā, kura nolūks būtu noregulēt banku darbības problēmas, aizsargāt finanšu stabilitāti un ierobežot negatīvo ietekmi, bet šis fonds nekādā gadījumā nebūtu banku glābšanas fonds. Eiropai ir jāsniedz piemērs, izstrādājot vienotu pieeju un vispārēji piemērojamu sadarbības modeli.”

Kāpēc vajadzīgi banku noregulējuma fondi?

Finanšu krīzes rezultātā valstu valdībām nākas izmantot milzīgus apjomus nodokļu maksātāju naudas, lai atbalstītu savas valsts finanšu nozari, noturētu finanšu stabilitāti un aizsargātu noguldītājus. Tagad ir nepieciešami centieni, lai nodrošinātu, ka šāda situācija vairs nekad neatkārtojas. Komisija pašreiz jau ievieš preventīvus pasākumus, kam būtu jāsamazina iespējamība, ka bankas varētu nepildīt savas saistības, bet joprojām ir nepieciešams arī darbs, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja nākotnē banku darbības problēmas atkārtojas, būtu izveidoti stabili, ar privātiem līdzekļiem finansēti mehānismi šo problēmu risināšanai.

2009. gada oktobrī Komisija skaidri norādīja, ka tā atbalsta jaunas ES līmeņa sistēmas izveidi krīžu pārvaldībai. Šajā jaunajā sistēmā ietilps saskaņots pilnvaru un noteikumu kopums, ar kuru regulatori varēs novērst banku darbību problēmas un pieņemt pasākumus, lai atvieglinātu maksātnespējīgo banku noregulēšanu, vienlaikus samazinot to izmaksas nodokļu maksātājiem (IP/09/1549). Komisija tagad ierosina, ka šo jauno sistēmu vajadzētu papildināt ar noregulējuma fondiem. Protams, šo fondu izmērs un izmantošanas joma būtu atkarīga no uzlabotas pārraudzības efektivitātes un uzlabota regulējuma.

Vairākas ES dalībvalstis jau ir noteikušas banku nozarei pienākumu maksāt nodevas, vai arī apsver iespēju paredzēt šādu noteikumu. Tomēr, tā kā nav vēl izveidota koordinēta pieeja attiecībā uz nodevas apmēru un to, kā tā būtu jāizmanto, joprojām pastāv iespēja, ka starp nacionālajiem banku tirgiem varētu rasties konkurences traucējumi un ka krīzes apstākļos varētu tikt iedragāta pārrobežu sadarbība.

Kādi ir Komisijas ierosinājumi? Banku finansētu noregulējuma shēmu ES tīkls

Komisija ir pārliecināta, ka vislabākais veids, kā izmantot banku nodevas, būtu izveidot ES mēroga iepriekš finansētu shēmu tīklu, paredzot precīzi noteiktas pilnvaras. Šo fondi būtu paredzēti, lai sniegtu finansējumu tāda veida pasākumiem, kādi aprakstīti 2009. gada oktobra paziņojumā par krīzes pārvaldību, tostarp: lai nodrošinātu finansējumu pagaidu bankas („bridge bank”) operācijām; daļēji vai pilnībā pārvestu aktīvus un/vai pasīvus un finansētu labo banku / slikto banku dalījumu.

Noregulējuma fondu izveide stimulētu banku nozares stabilitāti un ļautu izvairīties no nepieciešamības izmantot nodokļu maksātāju līdzekļus. Komisija arī atzīst, ka saistībā ar šādām liela mēroga banku finansētām shēmās rodas būtiski „morālas dabas” apsvērumi, proti, ka varētu rasties priekšstats, ka šādi fondi ir paredzēti, lai aizsargātu bankas no iespējama bankrota riska. Uz šo tik ļoti būtisko jautājumu ir jāatbild skaidri un bez pretrunām: pirmās personas, kurām jāsaskaras ar bankas darbības problēmu, ir akcionāri un neapdrošinātie kreditori; noregulējuma fondi nepildīs „apdrošināšanas polises” funkcijas un netiks izmantoti banku glābšanai, bet gan drīzāk lai bankas darbības problēmu risinātu metodiski un kārtīgi.

Fondu potenciālais apmērs un darbība

Banku noregulējuma fondi būtu jāveido konkrētu laika posmu, un mehānismi banku nodevu iekasēšanai būtu jāveido tā, lai tas veicinātu pienācīgu attieksmi pret to un mazinātu ar noregulējumu saistīto risku. Tomēr Komisija pašreizējos apstākļos vēl nav paredzējusi sniegt sīkākas ziņas par to, kā banku noregulējuma fondi varētu darboties un kāds varētu būt to apmērs. Komisija atzīst, ka būtisks priekšnosacījums šo fondu darbībai būs izveidot skaidru izpratni par to un rūpīgi novērtēt, kāda varētu būt daudzo, ar šīm nodevām un banku kapitālu saistīto reformu kumulatīvā ietekme. Būs arī jānodrošina, lai šīs izmaksas būtu kalibrētas tā, ka netiktu apslāpēts ekonomiskās atveseļošanās process un nepalielinātos kopējās kredītizmaksas faktiskajai ekonomikai.

Turpmākie pasākumi

2010. gada jūnijā Komisija ar šīm savām iecerēm iepazīstinās ES finanšu ministrus, valstu vadītājus, kā arī G-20. Tā centīsies panākt vienotu nostāju par vispārējiem principiem un pamatnostādnēm.

2010. gada oktobrī Komisija nāks klajā ar sīki izstrādātiem priekšlikumiem saviem plašākajiem plāniem jaunas krīzes pārvaldības sistēmas izstrādei, kā arī ar provizorisko grafiku šo tiesību aktu priekšlikumu pieņemšanai. Komisija paralēli veiks arī ietekmes novērtējumu, lai rūpīgi izvērtētu, kāda varētu būt šādu noregulējuma fondu darbības ietekme.

Lai saglabātu viendabīgu konkurences vidi visā pasaulē, Komisija centīsies virzīt G-20 centienus tā, lai, pamatojoties uz šajā paziņojumā izklāstītajām iecerēm, rastu globālu pieeju noregulējuma fondiem.

Papildinformācija

Komisijas paziņojums par banku noregulējuma fondiem pieejams

http://ec.europa.eu/internal_market/bank/crisis_management/index_en.htm

memo 10/214


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website