Navigation path

Left navigation

Additional tools

Digitālā programma. Ieguldījumi digitālajā ekonomikā ir Eiropas turpmākās labklājības atslēga, teikts Komisijas ziņojumā

European Commission - IP/10/571   17/05/2010

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

IP/10/571

Briselē, 2010. gada 17. maijā

Digitālā programma. Ieguldījumi digitālajā ekonomikā ir Eiropas turpmākās labklājības atslēga, teikts Komisijas ziņojumā

Saskaņā ar šodien publicēto Eiropas Komisijas ziņojumu par konkurētspēju digitālajā jomā Eiropas digitālā ekonomika nostiprinās, izplatās visās ekonomikas nozarēs un aptver visas mūsu dzīves jomas. Informācijas un sakaru tehnoloģijas (IST) pēdējos 15 gados ir veicinājušas pusi no ražīguma pieauguma Eiropā. Sešdesmit procenti Eiropas iedzīvotāju regulāri izmanto internetu. Tomēr, lai Eiropa spētu pilnībā izmantot digitālās ekonomikas potenciālu, tai jārīkojas vēl aktīvāk un jānodrošina ātrāki platjoslas pieslēgumi un internets, kuram cilvēki uzticas, kurš uzlabo cilvēku prasmes un veicina turpmākus jauninājumus IST nozarē. Eiropas Komisija ierosinās konkrētus pasākumus šajās jomās, izmantojot Digitālo programmu Eiropai, kas ir viena no galvenajām iniciatīvām drīzumā uzsākamajā stratēģijā Eiropa 2020.

Par digitalizācijas programmu atbildīgā komisāre Nēlī Krusa saka: "Eiropas digitālajai ekonomikai ir izšķiroša nozīme ekonomikas izaugsmē un labklājībā. Šodien informācijas un sakaru tehnoloģijas un ātrgaitas internets mūsu dzīvē ir tikpat revolucionāri kā elektroenerģijas un transporta tīklu izveidošana pirms vairāk nekā gadsimta. Tomēr mums nepieciešams atbalsts turpmākai interneta attīstībai, lai visi iedzīvotāji varētu baudīt digitālās ekonomikas priekšrocības."

Ziņojumā ir analizēti jaunākie sasniegumi IST jomā. Tajā iekļautā informācija ir būtiska, gatavojot Digitālo programmu Eiropai, kas ir Eiropas Komisijas pirmā pamatiniciatīva, kuru drīzumā aizsāks Stratēģijas Eiropa 2020 satvarā, lai veicinātu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi.

Svarīgs ekonomikas virzītājspēks

Ziņojumā norādīts, ka IST nozare ir viens no galvenajiem Eiropas ekonomikas virzītājspēkiem. Pateicoties tehnoloģiju attīstībai un ieguldījumiem šajā nozarē, kopš 1995. gada tā ir veicinājusi pusi no ražīguma pieauguma ES. Dati par 2004.­–2007. gadu liecina, ka pēdējā laikā minētie ieguldījumi sākuši dot efektivitātes pieaugumu arī pārējās ekonomikas nozarēs. IST nozares pievienotā vērtība Eiropas ekonomikā ir aptuveni EUR 600 miljardi (4,8 % no IKP). Šajā nozarē tiek veikti 25 % no visiem ES uzņēmējdarbības ieguldījumiem pētniecībai un izstrādei. Tomēr ASV no IST nozares gūtais labums ir lielāks. Eiropā nepieciešamas strukturālas reformas un stabila digitalizācijas programma, lai guvums būtu līdzvērtīgs.

60 % Eiropas iedzīvotāju izmanto internetu

Aptuveni 60 % Eiropas iedzīvotāju internetu izmanto regulāri un 48 % — ik dienas. Šie skaitļi ir salīdzināmi ar rādītājiem ASV, kur 56 % internetu izmanto ik dienas un 65 % ir to izmantojuši pēdējo trīs mēnešu laikā. Tomēr gan ES (30 %), gan ASV (32 %) aptuveni trešdaļa iedzīvotāju nekad nav bijuši tiešsaistē.

Pastāv nopietnas socioālekonomiskas un ģeogrāfiskas šķirtnes. Jo īpaši vecāki ļaudis, sliktāk izglītoti cilvēki, kā arī cilvēki ar zemiem ienākumiem internetu izmanto mazāk, un viņu prasmes ir sliktākas. Digitālo prasmju uzlabošana ir izšķiroša, lai izveidotu Eiropas digitālo sabiedrību. Salīdzinājumā ar ASV Eiropas Savienības rādītāji arī šajā gadījumā ir labi, lai gan vecāka gadagājuma amerikāņi internetu izmanto vairāk (ASV 46 % no cilvēkiem, kas vecāki par 55 gadiem, nekad nav izmantojuši internetu, bet ES šis rādītājs ir 59 %). Tomēr, piemēram, Korejā un Japānā atšķirības starp sociālekonomiskajām grupām nav tik izteiktas.

ES ir pasaulē lielākais platjoslas tirgus

Arī 2009. gadā ES platjoslas tirgus bija lielākais pasaulē. Gandrīz ceturtā daļa ES iedzīvotāju (24,8 %) ir fiksēta platjoslas pieslēguma abonenti. Lai gan pieslēguma ātrums pieaug, un 80 % no fiksētajām platjoslas pieslēguma līnijām ES nodrošina ātrumu, kas pārsniedz 2 Mbps, tikai 18 % līniju nodrošina ātrumu virs 10 Mbps. Lai gan minētie ātrumi ir pietiekami galvenajiem tīmekļa lietojumiem, tie ir pārāk mazi modernākiem lietojumiem, piemēram, TV pēc pieprasījuma. Stratēģijā Eiropa 2020 noteikts vērienīgs mērķis, proti, ka visiem Eiropas iedzīvotājiem jābūt pieejai platjoslas pieslēgumam ar ātrumu 30 Mbps vai lielāku. Lai būtu iespējams nodrošināt lielāku ātrumu, būs jāpāriet uz nākamās paaudzes piekļuves tīkliem. Šādu tīklu ieviešanas ziņā ES ievērojami atpaliek, piemēram, no Korejas un Japānas. Pāreja uz ātrāku platjoslas pieslēgumu nozīmē svarīgas strukturālas pārmaiņas visai telesakaru nozarei.

Tiešsaistes vienotais tirgus

Papildus tam, ka internetam ir ievērojama loma Eiropas ekonomikas izaugsmē, tam piemīt arī milzīgs potenciāls stiprināt vienoto tirgu. Tomēr e-komercijas un e‑uzņēmējdarbības līmenis dažādās valstīs ir atšķirīgs, turklāt pārrobežu darījumu skaits ir neliels. Lai gan 54 % no interneta lietotājiem pērk vai pārdot preces internetā, tikai 22 % tās pērk citās ES valstīs vai pārdod uz citām ES valstīm. Turpretim ASV e-komercija ir plašāk izplatīta, un 75 % no interneta lietotājiem iepērkas vai pārdod preces internetā. Tas liecina, ka Eiropai trūkst īsta digitālā vienotā tirgus, kas ir ļoti svarīgs, lai veicinātu Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmi un nodrošinātu patērētājiem lielāku izvēli un konkurētspējīgākas cenas.

Ziņojuma pilns teksts, faktu lapas par valstīm, saistīti pētījumi un ziņojumi pieejami

http://ec.europa.eu/information_society/newsroom/cf/itemdetail.cfm?item_id=5789

Annex

Figure 1: ICT value added in % GDP (2007)

Figures and graphics available in PDF and WORD PROCESSED

Source: Eurostat and IPTS-JRC

Figure 2: Contribution of ICT and non-ICT sectors to total BERD intensity (% GDP, 2007)

Figures and graphics available in PDF and WORD PROCESSED

Source: IPTS-JRC

Figure 3 Broadband penetration rate, January 2010

Figures and graphics available in PDF and WORD PROCESSED

Source: Communication Committee

Figure 4: Fixed broadband lines by speed, January 2010

Figures and graphics available in PDF and WORD PROCESSED

Source: Communication Committee

Figure 5: FTTx deployment in the EU, US, Japan and South Korea

Figures and graphics available in PDF and WORD PROCESSED

Source: Commission Services on the basis of Point Topic

Figure 6: Domestic and cross-border Internet purchases, 2009 (in % of internet users during last year)

Figures and graphics available in PDF and WORD PROCESSED

Source: Eurostat Community Survey on ICT Usage by Households and by Individuals

Figure 7: Trend in % regular internet users in the EU, Iceland, Norway and Croatia, 2008-2009

Figures and graphics available in PDF and WORD PROCESSED

Source: Eurostat Community Survey on ICT Usage by Households and by Individuals

Figure 8: Internet use as a % of population (EU27) by usage frequency

Figures and graphics available in PDF and WORD PROCESSED

Source: Eurostat Community Survey on ICT Usage by Households and by Individuals


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website