Navigation path

Left navigation

Additional tools

IP/10/566

Briselē, 2010. gada 12. maijā

Eiropas kaimiņattiecību politikas pieci gadi: vairāk tirdzniecības, vairāk atbalsta, vairāk cilvēku savstarpējo kontaktu

Ikgadējos ziņojumos par Eiropas kaimiņattiecību politiku atkārtoti tika parādīts neapstrīdamais ieguvums, ko Eiropas Savienība piedāvā savām kaimiņvalstīm. Piecu gadu laikā Eiropas Savienība ir palielinājusi tirdzniecību un atbalstu, stiprinājusi kontaktus starp cilvēkiem un ievērojami padziļinājusi sadarbību starp ES un tās kaimiņvalstīm saistībā ar visām reformām, ko tās īstenojušas ekonomikas, politikas un nozaru jomā. Eiropas Savienība ir būtiski pilnveidojusi partnerattiecības tādās jomās kā transports, enerģētika, vides aizsardzība un klimata pārmaiņas, pētniecība, veselības aizsardzība un izglītība. Tas bija iespējams, pateicoties 32 % palielinājumam pašreizējā finanšu shēmā, kas pārsniegs 2 miljardus eiro 2013. gadā.

"Eiropas Kaimiņattiecību politika ir "veiksmīgs stāsts", kurā redzams daudz konkrētu piemēru par sasniegto darbā," paziņoja Komisijas priekšsēdētāja vietniece un Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Katrīna Eštone. "Taču mēs varam un mums ir jādara vairāk, lai mūsu pasaules daļa būtu drošāka, stabilāka un pārticīgāka. Globalizācijas laikmetā, kurā atrodas Eiropas valstis un Vidusjūras reģiona valstis, mums ir savstarpēji jāpalīdz šajā ekonomiskās krīzes situācijā. Mums ir jāstrādā kopā, lai cīnītos pret jauniem apdraudējumiem un rastu risinājumus mūsdienu problēmām, piemēram, starptautiskajam terorismam, cilvēku tirdzniecībai un organizētai pārrobežu noziedzībai. Mums ir jāsadarbojas, lai atrisinātu strīdus un konfliktus, kas joprojām kavē dažu mūsu reģionu attīstību un neļauj daudziem parastiem cilvēkiem gūt labumu, ko piedāvā globalizācija. Mēs vēlamies, lai mūsu kaimiņvalstis pievienotos mūsu centieniem izveidot mieru un drošību citās pasaules daļās, kuras nav tik veiksmīgas kā mēs. Tā kā Savienība ir balstīta uz kopējām vērtībām, mēs vēlamies, lai mūsu kaimiņvalstīs būtu stabilitāte un labklājība, kas nāk kopā ar atvērtu un demokrātisku sabiedrību un tiesisku valsti. Šī vērienīgā darba kārtība, manuprāt, ir galvenā prioritāte tāpat kā Lisabonas līguma īstenošanas un Eiropas Ārējās darbības dienesta izveides turpināšana. Eiropas valstis un Vidusjūras reģiona valstis, ar kurām mēs uzturam draudzību, būs starp pirmajām, kas gūs labumu no aktīvākas, saskaņotākas un efektīvākas Eiropas ārpolitikas."

Par paplašināšanos un Eiropas kaimiņattiecību politiku atbildīgais komisārs Štefans File piebilda: "EKP turpmāka stiprināšana nav nekas cits kā ieguldījums pašas ES stabilitātē un labklājībā, un tas ir jāatspoguļo piedāvājumā, ko mēs nosūtam mūsu partneriem. EKP ir abpusēji izdevīga rīcība: jo plašākas būs mūsu partneru reformas, jo enerģiskāka būs mūsu atbildes rīcība. Ekonomiskās reformas ir ievērojami progresējušas gan mūsu austrumu, gan dienvidu kaimiņvalstīs. Nākotnē ir būtiski, lai demokrātisko un politisko reformu attīstība notiktu ātrāk, jo pašreizējais progress ir reāls, bet vispārēji lēnāks."

Eiropas kaimiņattiecību politikā sasniegtais laikposmā no 2004. līdz 2009. gadam

2004. gadā tika noslēgti divpusēji asociācijas nolīgumi ar lielāko daļu EKP dienvidu partneriem, un šobrīd tiek turpināta attiecību padziļināšana ar "īpašā statusa" partneriem (piemēram, "īpašais statuss" tika piemērots attiecībā uz Maroku kopš 2008. gada). Austrumos saskaņā ar Austrumu partnerības mērķiem pašreizējie partnerattiecību un sadarbības nolīgumi tiek aizstāti ar tālejošiem asociācijas nolīgumiem.

EKP mērķis ir arī pārvaldības uzlabošana. Nesenās prezidenta vēlēšanas Ukrainā, parlamenta vēlēšanu otrā kārta Moldovā, kā arī vēlēšanu kvalitātes uzlabošana Marokā vai Libānā parāda zināmu progresu demokrātijas procesā. Vairākās EKP valstīs ir novēroti uzlabojumi attiecībā uz biedrošanās brīvību, nāves sodu, plašsaziņas līdzekļu brīvību, minoritāšu tiesībām un citām cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, bet šis progress galvenokārt nesasniedza tālejošos mērķus, kas izteikti EKP un rīcības plānos. Tāpat vēl ir daudz darāmā tiesu un valsts administrācijas reformu jomā, kā arī, lai efektīvi apkarotu korupciju.

Attiecībā uz mobilitāti – 2008. gadā vairāk nekā 2 miljoni ES Šengenas vīzas tika izsniegtas valstīs, uz kuram attiecas kaimiņattiecību politika. Vīzu izsniegšanas atvieglojumu un atpakaļuzņemšanas nolīgumi ir noslēgti ar Ukrainu un Moldovu, un ir pabeigtas sarunas ar Gruziju. Mobilitātes partnerības, lai veicinātu likumīgu migrāciju, ir noslēgtas ar Moldovu un Gruziju. Tomēr vēl ir daudz darba, lai pilnībā izmantotu EKP iespējas, tostarp, plāna izveide īslaicīgas uzturēšanās bezvīzu režīmam ar Ukrainu un Moldovu.

ES tirdzniecība ar EKP reģionu ir pieaugusi laikposmā no 2004. līdz 2008. gadam, ES eksports ir palielinājies par 63 %, un imports ir palielinājies par 91 % (2009. gadā bija vērojams samazinājums, kas radās pasaules ekonomiskās un finanšu krīzes ietekmē). ES ir gatava risināt sarunas par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu izveidi ar visām valstīm, uz kurām attiecas kaimiņattiecību politika, tiklīdz tās ir gatavas un sagatavojušās tām. Vairāki citi pasākumi ir veikti, lai padziļinātu ekonomisko integrāciju, tostarp sarunas par vairākiem nozaru nolīgumiem, kas ietver jautājumus, sākot ar lauksaimniecības un zivsaimniecības produktiem līdz kopējai gaisa telpai.

Sadarbība enerģētikas jomā tika pastiprināta ar saprašanās memorandiem vai deklarācijām ar Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Ukrainu, Ēģipti, Jordāniju un Maroku. 2009. gadā Ukrainai un Moldovai, ņemot vērā noteiktus nosacījumus, tika atļauts pievienoties Enerģētikas kopienas līgumam, un Gruzija ieguva novērotājas statusu.

ES laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam ir piešķīrusi gandrīz 12 miljardus eiro EKP politikas īstenošanai. Turklāt ES kaimiņattiecību politikas ieguldījumu mehānisms, ko finansē no ES un dalībvalstu budžeta, sniedz lielu finanšu atbalstu piesaistītajiem aizdevumiem (vairāk nekā 4,7 miljardi eiro 2007.-2009. gadā) konkrētiem ieguldījumiem transporta, vides aizsardzības, enerģētikas, privātajā un sociālajā nozarē.

Pamatinformācija

Eiropas kaimiņattiecību politikas mērķis ir palielināt kopējo stabilitāti, labklājību un drošību. Pamatojoties uz kopējo rīcības plānu, ES atbalsta partnervalstis reformu īstenošanā, lai tās uzlabotu demokrātijas un cilvēktiesību kritērijus, lai uzlabotu šo valstu piekļuvi ES vienotajam tirgum, lai uzlabotu vidi un pastiprinātu sadarbību ar ES par tādiem jautājumiem kā klimata pārmaiņas, enerģētika, transports un migrācija.

Šodien Komisija publicēja tās ikgadējo "EKP paketi", kurā ietilpst: paziņojums, kurā ir veikts kopsavilkums par politikā sasniegto kopš tās uzsākšanas 2004. gadā, 12 ziņojumi par sasniegto 2009. gadā 12 valstīs, ar kurām tika noslēgti EKP rīcības plāni, kā arī nozaru progresa ziņojums.

Pieejamie dokumenti ietver:

  • Paziņojumu "Eiropas kaimiņattiecību politikas novērtējums" (Briselē, 2010. gada 12. maijā);

  • Atsevišķu valstu ziņojumus par 2009. gadu par Armēniju, Azerbaidžānu, Ēģipti, Gruzija, Izraēlu, Jordāniju, Libānu, Maroku, Moldovas Republiku, Okupēto Palestīnas teritoriju, Tunisiju un Ukrainu;

  • Nozaru ziņojumu: http://ec.europa.eu/world/enp/documents_en.htm.

Papildu informācija par EKP: http://ec.europa.eu/world/enp/index_en.htm


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website