Navigation path

Left navigation

Additional tools

IP/10/495

Briselē, 2010. gada 5. maijā

Pavasara prognoze 2010.-11. gadam: ES ekonomika pakāpeniski atgūstas

Komisijas pavasara prognoze apstiprina ekonomikas atlabšanu ES. Paredzams, ka pēc dziļākās lejupslīdes ES vēsturē tās ekonomika pieaugs par 1 % 2010. gadā un par 1¾ % 2011. gadā. Tā kā labvēlīgāka ārējā vide pozitīvi ietekmē ES dalībvalstis, Komisijas rudens prognozē minētais izaugsmes rādītājs šim gadam ir jāpalielina par ¼ procenta punktu. Vienlaikus vājais iekšzemes pieprasījums arī turpmāk kavēs ekonomikas atveseļošanos. Tiek lēsts, ka atlabšanas ātrums dalībvalstu starpā atšķirsies, tādā veidā atspoguļojot to individuālos apstākļus un īstenotos pasākumus. Vairākas pazīmes pēdējā laikā norāda uz darba tirgus stabilizēšanos, piemēram, tiek prognozēts, ka bezdarba līmenis ES, lai gan šogad sasniegs 10 % atzīmi, tomēr būs zemāks, nekā iepriekš paredzēts. Īstenotie pagaidu fiskālie pasākumi ir galvenais faktors ES ekonomikas atveseļošanā, vienlaikus tie ir arī veicinājuši budžeta deficīta pieaugumu. Tiek prognozēts, ka tas pieaugs līdz 7¼ % no IKP 2010. gadā un nedaudz samazināsies 2011. gadā.

ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns sacīja: „Šogad pozitīvāka ekonomikas izaugsmes prognoze ir laba ziņa Eiropai. Tagad mums ir jānodrošina, ka ar finanšu stabilitāti saistīti riski šo izaugsmi nespēs apturēt. Ilgtspējīgai izaugsmei ir nepieciešami mērķtiecīgi finanšu konsolidācijas pasākumi un reformas, kas paaugstina ražīgumu un nodarbinātību”.

Ekonomikas lejupslīde ES noslēdzās 2009. gada trešajā ceturksnī, lielā mērā pateicoties atbilstīgi Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānam īstenotajiem ārkārtas krīzes pasākumiem, kā arī vairākiem citiem īslaicīgiem faktoriem. Pēc sākotnējā atspēriena atveseļošanās noris pakāpeniskāk nekā iepriekš. Ņemot vērā nesenās lejupslīdes ārkārtas raksturu, tas nav pārsteigums. Cikliska atgūšanās, kas seko finanšu krīzēm, parasti ir neskaidrāka nekā citos apstākļos. ES, līdzīgi kā citas attīstītās valstis, vēl kādu laiku cīnīsies ar krīzes izraisītajām sekām.

Sagaidāma pakāpeniska atgūšanās no krīzes

Kaut arī tuvākajā laikā izaugsmes iespējas kopumā joprojām ir ierobežotas, salīdzinājumā ar rudens prognozi tiek paredzēti pieticīgi uzlabojumi. Tas skaidrojams ar spēcīgāku saimnieciskās darbības un tirdzniecības atjaunošanos pasaulē gadu mijā un labāku ārējo perspektīvu. Vēlākā posmā ES ekonomiku sagaida šķēŗšļi vairākās frontēs, kas kavēs pieprasījuma pieaugumu. Visticamāk, ka ekonomikas atveseļošanos zināmā mērā ietekmēs virkne ar laika apstākļiem saistītu, ciklisku vai politisku darbību ierosinātu īslaicīgu faktoru.

Šo faktoru ietekmei izzūdot, sagaidāms, ka IKP pieaugums atgūs stabilāku pamatu tikai 2010. gada beigās. Tas izriet no fakta, ka vēl aizvien pilnā mērā netiek izmantota ražošanas jauda, ir samazinājušies aizņēmumi un vērojama pastiprināta izvairīšanās no riska, kas kavē ieguldījumus, kā arī no vāja privātā patēriņa pieauguma. Patēriņa pieaugumu apgrūtina arī zemais atalgojuma un nodarbinātības pieaugums un vairākās valstīs arī korekcijas mājokļu tirgū.

Spiediens uz darba tirgu un publiskajām finansēm

Kaut arī ekonomikas krīzes ietekme uz ES darba tirgu ir ievērojama, tomēr tā šķiet mazāka, nekā sākotnēji prognozēts. Tas ir skaidrojams ar vairākās dalībvalstīs veiktajiem īstermiņa pasākumiem un darbavietu saglabāšanas politiku, kā arī iepriekš veiktajām reformām. Nesen ir sākušas parādīties stabilizācijas pazīmes, un salīdzinājumā ar rudens prognozi perspektīva ir zināmā mērā uzlabojusies. Tomēr ir sagaidāms, ka šogad bezdarba līmenis palielināsies vēl par aptuveni 1 % un sāks mazināties tikai 2011. gadā, jo parasti norises reālajā ekonomikā ar kavēšanos atsaucas uz darba tirgu. Tiek prognozēts, ka bezdarba līmenis ES stabilizēsies tuvu pie 10 % atzīmes, kas ir par pusprocenta punktu mazāk, nekā tika paredzēts pagājušajā rudenī, kaut arī situācija dalībvalstu starpā būtiski atšķiras.

Lejupslīdei ir bijusi ievērojama ietekme uz publiskajām finansēm. Automātisko stabilizatoru darbības un Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna ietvaros veikto diskrecionāro pasākumu rezultātā budžeta deficīts kopš 2008. gada ir trīskāršojies. Tiek prognozēts, ka budžeta deficīts ES savu augstāko punktu sasniegs šogad (7¼ % no IKP) un nedaudz uzlabosies 2011. gadā (aptuveni 6½ %). Tas skaidrojams ar īslaicīgo atbalsta pasākumu izbeigšanos un aktivitātes pieaugumu. Parāda attiecība turpinās pieaugt. Kopumā lielais un pieaugošais valsts parāds ir krīzes sekas, kuras izjutīs visilgāk, un tam būs paliekoša ietekme uz ekonomiku vēl ilgi pēc šajā prognozē aptvertā perioda.

Inflācija joprojām zema

Patēriņa cenas in nedaudz pieaugušas salīdzinājumā arī pērn fiksēto ļoti zemo inflācijas līmeni. Tomēr ekonomikā joprojām valdošā stagnācija, domājams, būtiski ierobežos gan atalgojuma, gan inflācijas pieaugumu, daļēji izlīdzinot prognozēto preču cenu paaugstināšanos un eiro zonā arī vājāku eiro. Atbilstīgi aplēsēm SPCI inflācija ES gan šogad, gan nākamajā gadā būs vidēji 1¾ % (un attiecīgi 1½ % un 1¾ % eiro zonā).

Nenoteiktība joprojām augsta, riski kopumā izlīdzināti

ES ekonomikas atveseļošanās procesam joprojām raksturīga liela nenoteiktība, ko apliecina, piemēram, nesenais saspīlējums valstu vērtspapīru tirgos. Arī prognoze ir neskaidra, tomēr riski kopumā ir līdzsvaroti. Apstākļos, kad ekonomika sāk atgūties no lejupslīdes, kurai sekojusi finanšu krīze, tās atveseļošanās lielā mērā ir atkarīga no finanšu tirgus stabilitātes, kas vēl ir jāatgūst. Tāpat Eiropas izaugsmes iespējas varētu ietekmēt arī atkārtots globālās nelīdzsvarotības pieaugums.

Lai gan pastāv acīmredzamas stabilizācijas pazīmes, saskaņā ar aplēsēm situācija darba tirgū saglabāsies neiepriecinoša. Norises šajā jomā lielā mērā noteiks ES ekonomikas atveseļošanās procesu, un atkarībā arī no politisko pasākumu efektivitātes tas var būt potenciāls negatīvo un pozitīvo risku avots. Vienlaikus jauno tirgu atgūšanās un no tā izrietošā tirdzniecības atlabšana varētu ES ekonomiku ietekmēt pozitīvāk, nekā šobrīd tiek sagaidīts. Nesenais optimisma pieaugums (īpaši ražošanas nozarē) norāda uz dažu pozitīvo risku iespējamību tuvākajā laikā. Veiksmīgi īstenojot finansiālā atbalsta pasākumus Grieķijai, varētu palielināties investoru un patērētāju uzticēšanās. Tāpat arī inflācijas perspektīvas riski ir lielākoties līdzsvaroti.

Tabulas un visu prognozi skatīt:

http://ec.europa.eu/economy_finance/eu/forecasts/2010_spring_forecast_en.htm

Figures and graphics available in PDF and WORD PROCESSED

Figures and graphics available in PDF and WORD PROCESSED

Figures and graphics available in PDF and WORD PROCESSED

Figures and graphics available in PDF and WORD PROCESSED


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website