Navigation path

Left navigation

Additional tools

I P/10/255

Briselē , 2010. gada 9. martā

Klimata pārmaiņas. Eiropas Komisija sagatavo stratēģiju aktivitātes atjaunošanai starptautiskajā vi dē pēc Kopenhāgenas konferences

Eiropas Komisija šodien nāca klajā ar stratēģiju, kas palīdzēs saglabāt starptautisko aktivitāti cīņā ar klimata pārmaiņām . Paziņojumā ierosināts ES bez kavēšanās realizēt pagājušajā decembrī noslēgto Kopenhāgenas vienošanos, jo īpaši tūlītējo finansiālo palīdzību jaunattīstības valstīm. Vienlaikus ES jāturpina centieni panākt stingru un juridiski saistošu globālu nolīgumu, kurā visas valstis apņemtos veikt nopietnus pasākumus cīņai pret klimata pārmaiņām. Lai to paveiktu, Kopenhāgenas vienošanās jāpārnes uz ANO sarunām un jānovērš Kioto protokola trūkumi. Pārliecinot partnerus ANO sarunās, būtiska ir aktīva ES ārējā darbība, un to, cieši sadarbojoties ar Padomi un gūstot Eiropas Parlamenta atbalstu, uzņemsies Komisija.

Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu teica: " Komisija ir apņēmusies mudināt starptautisko aktivitāti klimata pārmaiņu jomā. Šodien pieņemtajā paziņojumā ir izklāstīta skaidra stratēģija, kas jādara, lai rosinātu intensīvākas starptautiskās sarunas un iesaistītu mūsu partnerus kopīgajā darbā. Aicināšu nākamo Eiropadomi atbalstīt izstrādāto stratēģiju, ņemot vērā arī turpmākas apspriedes ar svarīgākajiem pasaules mēroga partneriem, kuras esmu lūdzis veikt komisārei Hēdegordai ."

Klimata politikas komisāre Konnija Hēdegorda teica: " Klimata pārmaiņas var ierobežot tikai tad, ja visi lielākie siltumnīcefekta gāzu emitētāji apņemas rīkoties juridiski saistoša globāla līguma ietvaros. Protams, es ļoti ceru, ka mums izdosies to panākt Meksikā, taču ziņas no citām lielajām emitētājvalstīm liecina, ka līguma noslēgšanu nāksies atlikt. Kopenhāgenā pasaulei tika dota lieliska iespēja, kas netika pilnībā izmantota. Tagad mums priekšā ir otra iespēja, un jādara viss iespējamais, lai Kankunā vienotos par konkrētiem un redzamiem rezultātiem un ne vēlāk kā Dienvidāfrikā pieņemtu nolīgumu juridiskā formā. Kopenhāgenas konference bija solis pareizā virzienā. Lai gan panāktā vienošanās Eiropai ir pārāk pieticīga, ES atbalsts pasaulē palielinās, kas mums ļauj pilnveidot līdz šim paveikto un pārvērst to konkrētos darbos. Pārliecinošākā priekšzīme, ko Eiropa var parādīt, ir konstruktīva, mērķtiecīga rīcība, kļūstot par klimata politikas ziņā vadošo reģionu pasaulē. Vienlaikus šāda politika paaugstinās mūsu energoapgādes drošību, stimulēs "zaļāku" ekonomikas izaugsmi un radīs jaunas darbavietas."

Sarunu ceļvedis

Paziņojumā ierosināts ceļvedis ANO sarunu procesam, kas atsāksies aprīlī. Kopenhāgenas vienošanās politiskās vadlīnijas, kas netika pieņemtas kā oficiāls ANO lēmums, jāiestrādā ANO sarunu tekstos, kuri kalpos par pamatu globālam klimata nolīgumam. ES ir gatava noslēgt juridiski saistošu starptautisku līgumu ANO klimata konferencē šī gada beigās Kankunā, Meksikā, taču Komisija apzinās, ka situācija dažādās valstīs atšķiras, tāpēc, visticamāk, nolīguma noslēgšana tiks atlikta uz 2011. gadu. ES ir gatava rīkoties, bet citām valstīm vēl vajadzīgs laiks, tāpēc mums jāizmanto pakāpeniska pieeja.

Kopenhāgenas vienošanās

Kopenhāgenas vienošanās ir posms ceļā uz ES mērķi noslēgt juridiski saistošu globālu klimata nolīgumu, kuram jāstājas spēkā pēc Kioto protokola pirmā saistību termiņa beigām 2013. gadā. Pieņemtajā dokumentā tiek apstiprināts ES pamatmērķis — ierobežot globālo sasilšanu zem 2 ºC, salīdzinot ar pirmsrūpniecības laikmeta vidējo temperatūru, lai novērstu klimata pārmaiņu ļaunāko scenāriju.

Patlaban vienošanās paredz rūpnieciski attīstīto un jaunattīstības valstu, kas izraisa 80 % siltumnīcefekta gāzu emisiju pasaulē, emisiju samazināšanas mērķus vai veicamos pasākumus . Tas ir pierādījums, ka lielākā daļa valstu ir gatavas intensīvāk cīnīties pret klimata pārmaiņām.

Vides integritāte

Starptautiskajās sarunās jāpanāk, ka globālais nolīgums paredz augstas pakāpes vides integritāti un faktiski ierobežo sasilšanu zem 2 °C. Kioto protokols joprojām paliek ANO procesa pamatā, taču jārisina tajā konstatētie nopietnie trūkumi un jāpalielina iesaistīto valstu skaits . Ja tas netiek pilnveidots, jo īpaši attiecībā uz mežsaimniecības emisiju uzskaiti un nacionālo emisiju tiesību pārpalikumu no 2008.–2012. gada perioda, rūpnieciski attīstīto valstu pašreizējie emisiju samazināšanas mērķi var izrādīties pilnīgi nevērtīgi.

ES līderība

Komisija uzskata, ka ES jārāda priekšzīme, 3. martā ierosinātās "Eiropa 2020" stratēģijas ietvaros (sk. IP/10/225 ) veicot konstruktīvus pasākumus un kļūstot par klimata politikas ziņā vadošo reģionu pasaulē . ES ir apsolījusi līdz 2020. gadam samazināt emisijas par 20 %, salīdzinot ar 1990. gada līmeni, un palielināt šo mērķi līdz 30 %, ja citas lielās ekonomikas uzņemsies līdzvērtīgas saistības. Gatavojoties Eiropadomes jūnija sanāksmei, Komisija veiks analīzi par praktiskām rīcībpolitikām, kas jāīsteno, lai panāktu emisiju samazinājumu par 30 %. Pēc tam Komisija izstrādās stratēģiju ES pārejai uz zemu oglekļa emisiju ekonomiku līdz 2050. gadam. Atbilstoši "Eiropa 2020" stratēģijai mūsu mērķis ir rast racionālus risinājumus, kas ne vien ierobežos klimata pārmaiņas, bet arī paaugstinās energoapgādes drošību un veidos darbavietas.

Tūlītējais finansējums

Komisija ierosina ES sākt īstenot Kopenhāgenas vienošanos. Lai vairotu ES uzticamību un palielinātu finansējuma saņēmējvalstu iespējas risināt klimata pārmaiņu jautājumus, bez kavēšanās jārealizē ES apņemšanās ik gadu 2010.–2012. gada periodā piešķirt 2,4 miljardus eiro jaunattīstības valstīm kā tūlītēju finansiālu palīdzību . Komisija ir gatava piedalīties, nodrošinot ES palīdzības koordinēšanu .

Oglekļa tirgu attīstība

Paziņojumā uzsvērts , ka ES jāturpina attīstīt starptautiskais oglekļa tirgus, jo tas sekmē zemu oglekļa emisiju investīcijas un izmaksu ziņā izdevīgi samazina globālās emisijas. Turklāt oglekļa tirgus var radīt lielas finanšu plūsmas jaunattīstības valstu virzienā.

Aktīvāka ārējā darbība

ES aktīvāk jāsadarbojas ar partneriem, lai vairotu ticību globālam nolīgumam un rastu konkrētus, konstruktīvus lēmumus, ko ierosināt pieņemšanai Kank unā. Komisija uzņemsies šo ārējo rīcību, cieši sadarbojoties ar Padomi un prezidējošo valsti, kā arī rosinās Eiropas Parlamentu strādāt ar svarīgāko partnervalstu parlamentiem un palīdzēs šo sadarbību veidot.

Plašāka informācija

http://ec.europa.eu/environment/climat/future_action_com.htm


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website