IP/10/250
Briselē, 2010. gada 9. martā
Kultūra: Komisija ierosina ES mēroga Eiropas mantojuma zīmi
Eiropas Komisija šodien ierosināja izveidot Eiropas mēroga iniciatīvu “Eiropas mantojuma zīme”. Zīmes mērķis ir pievērst uzmanību objektiem, kas godina un simbolizē Eiropas integrāciju, ideālus un vēsturi. Lēmuma priekšlikumu par zīmes izveidi iesniegs pieņemšanai ES Ministru Padomē un Eiropas Parlamentā, un tas varētu stāties spēkā 2011. vai 2012. gadā.
“Domāju, ka Eiropas mantojuma zīme palīdzēs uzlabot sabiedrības izpratni par mūsu kopīgo, taču atšķirīgo kultūras mantojumu un sekmēs kultūras tūrismu un kultūru dialogu,” teica Eiropas izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu.
Komisijas priekšlikuma pamatā ir 2006. gadā izveidots valdību projekts, kurā piedalījās 17 dalībvalstis. Paplašinot Eiropas mantojuma zīmi, lai tā kļūtu par Eiropas Savienības iniciatīvu, uzlabosies zīmes uzticamība, atpazīstamība un prestižs.
Pašreizējā shēmā zīmi ir saņēmuši 64 objekti, pamatojoties uz atlasi, ko veica atsevišķas dalībvalstis (saraksts iekļauts pielikumā). Zīme piešķirta ļoti dažādiem objektiem, piemēram, viena no ES pamatlicējiem, Francijas valstsvīra Roberta Šūmana mājai Scy-Chazelles komūnā Lotringā un Gdaņskas kuģu būvētavai Polijā, kurā tika izveidota Varšavas pakta valstīs pirmā neatkarīgā arodbiedrība Solidarnostj , kas sekmēja notikumus, kuri ļāva apvienot kontinentu pēc aukstā kara beigām.
Ierosinātajā jaunajā shēmā paredzēts, ka ikviena no 27 dalībvalstīm jaunās Eiropas mantojuma zīmes saņemšanai varētu izvirzīt ne vairāk kā divus objektus gadā. Neatkarīgu ekspertu žūrija vērtētu kandidātobjektus un no katras valsts izvēlētos ne vairāk kā vienu objektu gadā, kuram piešķirs zīmi. Dalība shēmā būtu brīvprātīga.
Svarīgākie ieguvumi no Eiropas mantojuma zīmes būtu šādi:
jaunas iespējas uzzināt par Eiropas kultūras mantojumu un demokrātiskajām vērtībām, kas ir Eiropas vēstures un integrācijas pamatā;
labāka izpratne par Eiropas kultūras tūrismu, kas rada ekonomikas priekšrocības;
skaidri un caurredzami kritēriji iesaistītajām dalībvalstīm;
atlases un pārraudzības procedūras, kas nodrošinātu, lai tikai piemērotākie objekti saņemtu zīmi.
Ierosinātā ES Eiropas mantojuma zīme atšķiras no citām kultūras mantojuma iniciatīvām, piemēram, UNESCO “Pasaules mantojuma saraksta” un Eiropas Padomes “Eiropas kultūras ceļiem”, jo
zīmei izvirzītu objektus, kam bijusi liela nozīme Eiropas Savienības vēsturē,
objektus atlasītu, pamatojoties uz to simbolisko Eiropas nozīmes vērtību, nevis arhitektūras kvalitāti vai skaistumu;
lielu uzmanību veltītu izglītošanas dimensijai, īpaši jauniešu vidū.
Pielikums. Objekti, kas pašreizējā shēmā saņēmuši Eiropas mantojuma zīmi.
Eiropas mantojuma zīme: dalībvalstu iepriekš atlasītie objekti
| VALSTS | OBJEKTS 1 | ||||
| BEĻĢIJA |
| ||||
| BULGĀRIJA |
| ||||
| KIPRA |
| ||||
| ČEHIJA |
|
| FRANCIJA |
| ||||
| GRIEĶIJA |
| ||||
| UNGĀRIJA |
| ||||
| ITĀLIJA |
| ||||
| LATVIJA |
| ||||
| LIETUVA |
| ||||
| MALTA | Katakombas Rabatas ( Rabat ) ciematā | ||||
| POLIJA |
| ||||
| PORTUGĀLE |
| ||||
| RUMĀNIJA |
| ||||
| SLOVĀKIJA |
| ||||
| SLOVĒNIJA |
| ||||
| SPĀNIJA |
| ||||
| ŠVEICE |
|
Šos objektus dalībvalstis atlasīja, valdībām veicot kopējus pasākumus. Lai nodrošinātu Eiropas mantojuma zīmes vispārīgo saskaņotību, objekti Eiropas Savienībā, kuriem zīmi piešķīra valdību iniciatīvas shēmā un kas vēlas saņemt jauno zīmi, būs jānovērtē no jauna, ievērojot jaunos kritērijus.