Navigation path

Left navigation

Additional tools

IP/10/188

Briselē, 2010. gada 25. februārī

ES starpposma prognoze — notiek atveseļošanās, tomēr tā joprojām ir nestabila

ES ekonomika pakāpeniski atgūstas no krīzes, lai gan problēmu joprojām netrūkst. 2009. gada trešajā ceturksnī atsākās reālā IKP pieaugums, tādējādi noslēdzot līdz šim ilgāko un dziļāko recesiju ES vēsturē. Nepieredzētajiem krīzes novēršanas pasākumiem, kurus īstenoja ES, bija svarīga nozīme ekonomikas izvešanai no krīzes. Tomēr atbilstoši 2009. gada rudens prognozei izaugsme ceturtajā ceturksnī mazinājās, jo pamazām sāka beigties dažu pagaidu faktoru ietekme. Saskaņā ar pašreizējo atjauninājumu, ekonomikas prognozes ES kopumā saglabājas nemainīgas. Prognozēts, ka 2010. gadā IKP gan ES, gan eiro zonā pieaugs par 0,7 %. Arī prognozes par inflāciju kopumā nav mainījušās, un paredzams, ka ES un eiro zonā tā būs attiecīgi 1,4 % un 1,1 %. Šīs prognozes joprojām saistītas ar lielām neskaidrībām, ko uzskatāmi parāda nesenie notikumi finanšu tirgos.

Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns sacīja: „ES ekonomikas atveseļošanās ir sākusies, tomēr šis process joprojām ir nestabils. Mūsu galvenajam mērķim vajadzētu būt, lai atsākas Eiropas ekonomikas enerģiska un ilgtspējīga attīstība. Lai to sasniegtu, mums jāstrādā divos virzienos: jāatveseļo ekonomika un jākonsolidē valstu finanses. Jaunajai stratēģijai „Eiropa 2020”, kuras mērķis ir ekonomikas modernizācija, vajadzētu iet roku rokā ar valstu finanšu konsolidāciju. Tas nepieciešams ilgtspējīgai izaugsmei un darbavietu radīšanai.”

Izaugsmes prognozes ES un eiro zonai atbilst plānotajam

Prognozes par izaugsmi ES un eiro zonā šā gada pirmajā pusē Komisija ir pārskatījusi un koriģējusi nedaudz uz augšu. Tomēr, tā kā prognozes par izaugsmi 2010. gada otrajā pusē ir pārskatītas un nedaudz koriģētas uz leju, prognozētais IKP pieaugums 2010. gadā kopumā nemainās ne ES, ne eiro zonai, saglabājoties 0,7 % līmenī. Tas aprēķināts, izmantojot atjauninātās prognozes Francijai, Vācijai, Itālijai, Nīderlandei, Polijai, Spānijai un Apvienotajai Karalistei, kuru kopējais devums ir aptuveni 80 % no ES IKP.

Spēcīgāka globālā atveseļošanās

Ekonomiskā aktivitāte pasaulē un jo īpaši Āzijas jaunattīstības valstīs 2009. gada otrajā pusē ir izrādījusies spēcīgāka, nekā paredzēts iepriekš. Pagājušajā gadā beidzās faktiski brīvais reālā IKP kritiens (izņemot ES), un patlaban paredzams, ka 2010. gadā reālais IKP pieaugs par aptuveni 4¼ %. Attiecībā uz tuvāko nākotni, globālie indikatori vieš cerības, kas daļēji atspoguļo krājumu aprites ciklu rūpniecībā.

Pēc tam izaugsme pasaulē palēnināsies, jo pamazām izgaisīs stimulēšanas pasākumu ietekme, kā arī krājumu aprites cikla dēļ. Joprojām saglabājas izteiktas atšķirības starp valstīm, un atveseļošanās ievērojami stabilāk norisinās jaunajās tirgus ekonomikas valstīs, jo atjaunojas kapitāla pieplūde un ieguldītāju vēlme uzņemties risku. Videi ārpus ES uzlabojoties straujāk, nekā paredzēts, laiks rādīs, cik lielā mērā tas šajā gadā palīdzēs atveseļoties ES ekonomikai.

Līdz šim neliela ietekme uz iekšzemes dinamiku

Noskaņojuma indikatoru uzlabošanās ES norāda uz turpmāku aktivitātes palielināšanos, tomēr jaunākie skaitliskie dati, jo īpaši rūpnieciskās ražošanas un mazumtirdzniecības dati, nav tik iepriecinoši. Lai gan par prognozēto labāka ārējā vide varētu vēl vairāk veicināt eksporta apjomus, ieguldījumi joprojām ir ļoti mazi, un tas liecina par ārkārtīgi sliktiem jaudas izmantošanas rādītājiem. Sagaidāms, ka 2010. gadā arī mājokļos veiktie ieguldījumi būs mazi, ņemot vērā, ka vairākās dalībvalstīs jānotiek korekcijai mājokļu nozarē. Finanšu un tirgus apstākļi kopš 2009. gada sākuma ir uzlabojušies, tomēr bilanču korekcijas nav pabeigtas, un šajā jomā saglabājas lielas neskaidrības. Piesardzīgas prognozes attiecībā uz ieguldījumiem parasti nozīmē vāju darba tirgu nākotnē, kas savukārt, visticamāk, slāpēs privāto patēriņu. Tā kā daudziem no galvenajiem virzītājspēkiem ES un pasaulē joprojām ir pagaidu raksturs, par atveseļošanās noturību vēl nav īstas pārliecības.

Cenu stabilitāte saglabāta

Spēcīgais deflācijas process gandrīz visā 2009. gada laikā galvenokārt skaidrojams enerģijas un pārtikas preču komponentu radīto lejupvērsto bāzes efektu, kā arī ekonomikas pieaugošo stagnāciju. 2009. gada pēdējos mēnešos nedaudz pieauga SPCI inflācija, tomēr, kā paredzēts rudens prognozē, gada rādītājs bija ļoti mērens, proti, 1,0 % ES un 0,3 % eiro zonai. Turpmāk sagaidāms, ka būtisks aktivitātes trūkums ekonomikā neļaus inflācijai pieaugt, kompensējot enerģijas un preču cenu kāpumu. Sagaidāms, ka cenu stabilitāte saglabāsies, un prognozes par SPCI inflāciju ES ir tikai nedaudz koriģētas uz augšu līdz 1,4 %, bet saglabājas nemainīgas eiro zonai (1,1 %).

Riska novērtējums

Riski, kas apdraud ES izaugsmes perspektīvas 2010. gadā, joprojām šķiet kopumā līdzsvaroti. Negatīva iezīme ir joprojām ļoti neskaidrā situācija ar finanšu tirgiem, kurus apdraud nopietni negatīvi riski. Pozitīva iezīme ir tas, ka ekonomikas atveseļošanās enerģiskajai norisei pasaulē, jo īpaši jaunajās tirgus ekonomikas valstīs Āzijā, un ES krājumu aprites cikla ES drīzajām beigām var būt lielāka ietekme uz iekšējo pieprasījumu, nekā patlaban paredzēts. Arī attiecībā uz izaugsmes perspektīvām riski 2010. gadā šķiet kopumā līdzsvaroti.

Izvērstāks ziņojums pieejams

http://ec.europa.eu/economy_finance/ articles/eu_economic_situation/2010-02-25-eu_interim_economic_forecast_en.htm

Table 1: Real GDP growth

Figures and graphics available in PDF and WORD PROCESSED
Note: the quarterly figures are working-day and seasonally adjusted, while the annual figures are unadjusted.

Table 2: Consumer price inflation

Figures and graphics available in PDF and WORD PROCESSED



Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website