Navigation path

Left navigation

Additional tools

IP/10/1602

Briselē, 2010. gada 25. novembrī

Digitalizācijas programma. Platjoslas tīkla ātrums palielinās, bet Eiropai jādara vairāk

Saskaņā ar Eiropas Komisijas šodien publicēto statistiku platjoslas tīkla pieslēgumi Eiropā ir daudz ātrāki nekā pirms gada. 2010. gada jūlijā no visām ES platjoslas līnijām 29 % platjoslas līniju ātrums bija vismaz 10 megabiti sekundē (Mbps) (augšup no 15 % pirms viena gada). Platjoslas lietotāju skaits ES turpina pieaugt – 25,6 abonenti uz 100 iedzīvotājiem (23,9 abonenti pirms viena gada). Mobilo platjoslas sakaru pieaugums gada laikā ir ievērojams, sasniedzot 45 % ar 6 mobilās platjoslas piekļuves ierīcēm (USB atmiņas kartes vai sargspraudnis) uz 100 iedzīvotājiem. Taču vēl ir tāls ceļš ejams, iekams ES sasniegs savus mērķus līdz 2013. gadam katram Eiropas iedzīvotājam nodrošināt piekļuvi parastam platjoslas tīklam un līdz 2020. gadam — īpaši ātrdarbīgam platjoslas tīklam, kā paredzēts Eiropas digitalizācijas programmā (sk. IP/10/581, MEMO/10/199 un MEMO/10/200). Komisija 2010. gada septembrī iepazīstināja ar pasākumiem, lai veicinātu ātra un īpaši ātrdarbīga platjoslas tīkla izvēršanu un attīstību ES (sk. IP/10/1142).

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krusa, kas atbild par Digitalizācijas programmu, sacīja: "Ātrdarbīgs platjoslas tīkls ir kā digitālais skābeklis, kas ir vitāli svarīgs uzplaukumam un labklājībai Eiropā. Platjoslas tīkla izplatība un pieejamie ātrumi uzlabojas, bet mums jādara vairāk, lai panāktu īpaši ātrdarbīga platjoslas tīkla mērķus. Jo īpaši mums ir steidzami jāvienojas par mūsu priekšlikumu nodrošināt, ka mobilajam platjoslas tīklam, pēc kura pieprasījums ļoti strauji pieaug, ir pieejams radiofrekvenču spektrs."

2010. gada jūlijā no ES platjoslas līnijām gandrīz viena trešā daļa līniju nodrošināja ātrumu lielāku par 10 Mbps (2009. gada jūlijā 15 %). Lielāks datu pārraides ātrums klientiem kopumā nodrošina lielāku izvēli un labākus pakalpojumus par zemāku cenu par vienu megabitu. No visām ES platjoslas līnijām 5% platjoslas līniju ātrums ir 30 Mbps vai lielāks (tikai 0,5% līniju ātrums ir lielāks par 100 Mbps).

Jauniem izklaides un uzņēmējdarbības pakalpojumiem, piemēram, augstas izšķirtspējas televīzijas vai videokonferenču iekārtām, ir nepieciešama daudz ātrāka piekļuve internetam nekā pašlaik ir kopumā pieejama Eiropā, lai panāktu pasaules vadošās valstis, piemēram, Dienvidkoreju un Japānu. Digitalizācijas programmas 2020 mērķis ir vismaz 30 Mbps ātrums, kas pieejams visām Eiropas mājsaimniecībām, un lielāks par 100 Mbps pusei Eiropas mājsaimniecību.

Jaunā statistika arī rāda, ka visā ES no 2009. gada jūlija līdz 2010. gada jūlijam platjoslas līniju skaits turpināja pieaugt par 8 % (lai gan tas ir mazāks nekā 11 % pieaugums pirms viena gada). ES 2010. gada jūlijā bija apmēram 128 miljoni fiksēto platjoslas līniju ar 9 miljoniem jaunu līniju, kas pievienotas kopš 2009. gada jūlija. ES ir apmēram 220 miljoni mājsaimniecību.

Nīderlande un Dānija joprojām ir pasaulē vadoša valstis platjoslas tīkla attīstībā (gandrīz 40 līnijas uz 100 iedzīvotājiem, kas ir aptuveni 80 % mājsaimniecību). Izaugsmes rādītāji palēninās, jo to tirgi nobriest un tuvinās piesātinājumam (vadošajās dalībvalstīs, piemēram, Somijā un Zviedrijā, fiksētā platjoslas tīkla pārņemšanas rādītāji faktiski krītas, iespējams tāpēc, ka to aizstāj mobilais platjoslas tīkls).

Deviņās ES valstīs (Beļģija, Dānija, Somija, Francija, Vācija, Luksemburga, Nīderlande, Zviedrija un Apvienotā Karaliste) platjoslas tīkla attīstības līmenis ir virs Amerikas Savienoto Valstu līmeņa (saskaņā ar OECD 2010. gada maija statistiku ASV līmenis ir 26,4 abonenti uz 100 iedzīvotājiem). Grieķija un Čehija ir guvušas vislielākos panākumus iepriekšējā gadā (mērot kā IKP pieaugumu uz vienu iedzīvotāju).

Ciparu abonentlīnija (DSL) joprojām ir ierastākā tehnoloģija, lai piekļūtu platjoslas tīklam ar 100 miljoniem līniju Eiropā, bet tās tirgus daļa samazinās, dodot vietu liela ātruma optiskās šķiedras tīkla arhitektūrām un Docsis 3.0 kabelim (uzlabots kabeļu tīkls, kas nodrošina īpaši ātrdarbīgu internetu). No 2009. gada jūlija līdz 2010. gada jūlijam ''optiskais tīkls līdz mājām'' (FTTH) palielinājās par 40 %, bet pašlaik veido tikai 1,7 % no visām līnijām Eiropā, jo tas ir pieejams tikai nedaudzās valstīs (īpaši Zviedrijā, kurā FTTH līnijas veido 24 % no visām platjoslas līnijām).

Mobilais platjoslas tīkls strauji paplašinās

Vairākās dalībvalstīs mobilā platjoslas piekļuve (t.i., sargspraudnis klēpjdatoram) paplašinās, jo īpaši Somijā (21,5  mobilai platjoslas piekļuvei paredzētas līnijas, izmantojot USB atmiņas karti, datu kartes, sargspraudņus, uz 100 iedzīvotājiem), Austrijā (16,7), Zviedrijā (14), Dānijā (13,4) un Portugālē (12,1). Pašlaik mobilā platjoslas tīkla izplatība Eiropā ir 6 %, kas ir 45 % pieaugums kopš 2009. gada jūlija.

Vēsturiski dominējošo telesakaru operatoru vidējā tirgus daļa ES ir nedaudz nokritusies līdz 44 % (visaugstākā tā ir Kiprā – 76 %, Somijā ­– 68 % un Luksemburgā – 68 %), un viszemākā tā ir Rumānijā un Apvienotajā Karalistē – 28 % un Bulgārijā – 32 %). Tomēr vēsturiska operatoru dominēšana platjoslas tīkla tirgos (tostarp vairumtirdzniecības līniju mazumtirdzniecība) strukturāli samazinās par labu infrastruktūrā balstītai konkurencei (galvenokārt ar vietējo tīklu nodalīšanu, kas ļauj trešām pusēm piekļūt tīklam). Pilnībā nodalīti vietējie tīkli un dalītās piekļuves līnijas veido 74,8 % no citu operatoru ciparu abonentlīnijām (DSL), kas ir vairāk nekā 71,4 % pirms viena gada. Nodalītu vietējo tīklu pieaugums, lai gan lēnāks nekā pagājušajā gadā, notiek uz mazumtirdzniecības rēķina, kas ir zemus ieguldījumus prasoša piekļuve jaunpienācējiem un ir sarukusi no 10,6 % līdz 8,9 % no DSL līnijām kopš 2009. gada. Kā redzams, jaunpienācēji ir pakāpeniski ieguldījuši telesakaru tirgū, kas ir palīdzējis radīt konkurējošāku platjoslas tirgu.

2010. gada septembrī iesniegtajā platjoslas paketē ir Komisijas ieteikums par regulētu piekļuvi nākamās paaudzes piekļuves tīkliem, kas nodrošina pienācīgu līdzsvaru starp nepieciešamību nodrošināt ieguldījumus un nepieciešamību aizsargāt konkurenci (sk. MEMO/10/424), lēmuma priekšlikums radiofrekvenču spektra politikas programmas izveidei, lai cita starpā nodrošinātu, ka spektrs ir pieejams bezvadu platjoslai (sk. MEMO/10/425), un paziņojums par platjoslu, lai veicinātu ieguldījumus (sk. MEMO/10/427).

Ziņojums ir publicēts šeit.

Annex

Figures and graphics available in PDF and WORD PROCESSED

Figures and graphics available in PDF and WORD PROCESSED

Figures and graphics available in PDF and WORD PROCESSED

Figures and graphics available in PDF and WORD PROCESSED

Figures and graphics available in PDF and WORD PROCESSED

Figures and graphics available in PDF and WORD PROCESSED


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website