Navigation path

Left navigation

Additional tools

IP/10/1501

Briselē, 2010. gada 11. novembrī

Zivsaimniecība — Komisija ierosina zinātniski pamatotas, ilgtspējīgas zvejas iespējas 2011. gadam

Eiropas Komisija ir pieņēmusi priekšlikumu zvejas iespējām 2011. gadam, kas nosaka kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) apjomus un zvejas piepūli Atlantijas, Ziemeļjūras un starptautiskajos ūdeņos, kurus regulē Reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija. Šis priekšlikums izstrādāts, pamatojoties uz zinātniskiem ieteikumiem par zivju apjomiem, kuru ieguve nenoplicinātu zvejas resursus. Turklāt Komisija ir pārrunājusi darba metodes ar dalībvalstīm un zvejniecības jomas pārstāvjiem, un ir ņēmusi vērā to ieteikumu, vienlaikus apņemoties sasniegt mērķi līdz 2015. gadam panākt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY).

Komentējot priekšlikumu, Jūrlietu un zivsaimniecības komisāre Marija Damanaki sacīja:

"Mēs nedrīkstam aizmirst galvenos faktus. Zivju daudzums jūrā ir ierobežots, kā arī ir ierobežots tas zivju daudzums, ko var zvejot ik gadu, neriskējot ar zivju krājumu izsīkumu nākotnē. Ik gadu mēs lūdzam zinātniekus paziņot mums šos ierobežojumus. Komisijas priekšlikums tiks balstīts uz šo zinātnieku ieteikumu." Komisāre turpināja: "Es ļoti vēlos, lai līdz 2015. gadam ES sasniegtu mērķi, kas tika izvirzīts Pasaules augstākā līmeņa sanāksmē par ilgtspējīgu attīstību: apsaimniekot zivju krājumus, atbilstīgi maksimālajiem ilgtspējīgas ieguves apjomiem. Šis termiņš vairs nav tālā nākotnē, un mums jāsāk darboties jau tagad. Skaidrs, ka zinātniski pamatoti lēmumi ir vienīgais veids, kā palīdzēt atjaunot zivju krājumus tādā līmenī, kas nodrošinātu veselīgu un ienesīgu ES zvejniecības nozari. Diemžēl man ir jāsaka, ka būs jāpiedzīvo vilšanās saistībā ar dažiem kvotu apjomiem, bet iepriekšējā pieredze rāda, ka tiem, kuri domā, ka viņi var "tirgoties" ar dabu, nebūs lemts ilgi darboties zvejniecības nozarē."

Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) eksperti savā zinātniskajā ieteikumā 2011. gadam vēlreiz uzsvēra daudzu zivju resursu neapmierinošo stāvokli ES ūdeņos. Eiropas zivsaimniecības devums ekonomikā un pārtikas piegādē ir daudz mazāks, nekā tas bija tikai pirms dažiem gadu desmitiem. Virzība uz visu Eiropas zivju krājumu noturīga līmeņa sasniegšanu ir lēna, jo zvejas flotes nav spējušas pietiekami ātri pielāgoties zinātniskajam ieteikumam. Aptuveni 72 % novērtēto krājumu pārzveja ir tik ievērojama, ka tiktu nozvejots vairāk zivju, ja zvejas būtu mazāk. Tikai aptuveni 40 % no mūsu novērtētajiem krājumiem tiek zvejoti ilgtspējīgi. No pozitīvām iezīmēm var atzīmēt, ka kopš pērnā gada ir bijuši daži uzlabojumi, kad šie rādītāji bija attiecīgi 86 % un 31 %, turklāt dažu svarīgu krājumu, kā piemēram, heka un jūrasmēles, stāvokļa uzlabojumi ir acīmredzami.

Lai sasniegtu ilgtermiņa ilgtspējas mērķus, Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) ir sniegusi atzinumu par Komisijas stratēģiju, lai līdz 2015. gadam nodrošinātu izmantošanu saskaņā ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY). Tiek īstenoti visu galveno tirdzniecības krājumu daudzgadu pārvaldības plāni. Šie plāni attiecas uz 30 % no 2011. gada kopējās nozvejas.

Ja pieskaitām dažādus krājumus, kuri tiek pārvaldīti kopā ar Norvēģiju, un uz kuriem arī attiecas daudzgadu pārvaldības nolīgumi, tad uz vairāk nekā 80 % (pēc svara) no ES zvejnieku nozvejotajām zivīm piemēro daudzgadu pārvaldību. Šādi pārvaldītu krājumu stāvoklis mēdz būt labāks nekā tiem, kuriem piemēro īstermiņa lēmumus. Tomēr ir pareizi jāīsteno pārvaldības plāni, un ir jāpiemēro īpaši drošības pasākumi, ja novērotie rezultāti nav tādi, kā paredzēts.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisiju joprojām ļoti uztrauc mencas saglabāšanas iespējas, attiecībā uz ko pārvaldības plāns ir spēkā kopš 2004. gada. Mencu krājumi Kategatā, Īrijas jūrā un pie Rietumskotijas neuzrāda nekādas atveseļošanās pazīmes. Tādēļ Komisija ierosina 50 % samazinājums šajā KPN un ir lūgusi dalībvalstīm sadarboties, veicot padziļinātu mencu krājumu pārvaldības pārbaudi. Šī pārbaude būs vērsta uz iemesliem, kādēļ saskaņā ar daudzgadu pārvaldības plāniem veiktie pasākumi nav devuši paredzētos uzlabojumus.

Ziemeļjūras mencu stāvoklis pasliktinājās 2008. gadā, kad tika nozvejots proporcionāli vairāk krājumu nekā jebkurā citā gadā kopš 1999. gada. Reāllaika zvejas liegumi un pasākumi, lai nepieļautu mencas nozveju, nav nodrošinājuši pietiekamu krājuma aizsardzību un nav īpaši ietekmējuši zvejas modeļus. Ziemeļu jūras mencas pārvaldība tiek veikta kopā ar Norvēģiju, un būs jārīko pārrunas, lai uzlabotu šo situāciju.

Komisijas priekšlikumā 2011. gadam ieteikts kvotu palielinājums 6 krājumiem, kvotu samazinājums 64 krājumiem, un nemainīga kvota 23 krājumiem (sk. sīkāku informāciju pievienotajā tabulā). Izmaiņas radītu kopējo kvotu samazinājumu 89 400 tonnu (jeb 10 %) apmērā . Šī statistika neietver tos krājumus, attiecībā uz kuriem par zvejas iespējām ir jāvienojas ar trešām valstīm, kā piemēram, Norvēģiju vai Reģionālās zivsaimniecības pārvaldības organizācijā laikposmā no šā brīža līdz dalībvalstu zivsaimniecības ministru Padomes sanāksmei decembrī. Šajā sanāksmē 13. un 14. decembrī zivsaimniecības ministri kopā ar Komisiju apspriedīs šo priekšlikumu un noteiks zvejas apjomu 2011. gadam.

Pielikumā pievienotā tabula: pārskats par Komisijas priekšlikumiem 2011. gadam.

Turpmāka informācija un kartes pieejamas tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/europeaid/index_en.htm

MEMO/10/571


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website