Navigation path

Left navigation

Additional tools

IP/10/1499

Briselē, 2010. gada 11. novembrī

Eiropas mēroga aptaujas rezultāti liecina par sabiedrības atbalstu atbildīgām inovācijām dzīvības zinātnēs un biotehnoloģijās

Jauna Eirobarometra aptauja par dzīvības zinātnēm un biotehnoloģiju liecina, ka eiropieši uz biotehnoloģijām raugās optimistiski. 53 % respondentu uzskata, ka biotehnoloģija nākotni ietekmēs pozitīvi, un tikai 20 % — ka negatīvi. Pētījumā redzami arī ievērojami trūkumi zināšanās, kas norāda, ka jāveic vairāk informācijas pasākumu. Vairums respondentu par dažām aptaujā ietvertajām jomām līdz tam neko nebija dzirdējuši, piemēram, par nanotehnoloģiju (55 % šo nozari nezināja), biobankām (67 %) un sintētisko bioloģiju (83 %). Dažās citās jomās joprojām valda skepse un nedrošība, piemēram, attiecībā uz ģenētiski modificētu pārtiku. Šī 2010. gada februārī veiktā Eirobarometra aptauja ir septītā aptauju sērijā kopš 1991. gada. Tās pamatā ir reprezentatīva atlase 32 Eiropas valstīs.

Pētniecības, inovācijas un zinātnes komisāre Moire Gēgena-Kvinna sacīja: „No aptaujas varam secināt trīs lietas. Pirmkārt, eiropieši uz biotehnoloģiju raugās galvenokārt pozitīvi, lai gan daži konkrēti jautājumi joprojām izraisa bažas. Otrkārt, daudzi iedzīvotāji uzskata, ka tiem trūkst pamatinformācijas par svarīgiem biotehnoloģijas aspektiem, tāpēc būtiski jāuzlabo saziņa. Es pilnveidošu informācijas sniegšanu un aicinu visus interesentus darīt to pašu. Treškārt, visu biotehnoloģijas lēmumu pamatā jāliek uzticama zinātne un pienācīgi jāņem vērā ētiskie, veselības un vides aizsardzības faktori: mēs nedrīkstam būt emociju vadīti vai sekot īstermiņa komerciāla rakstura apsvērumiem.

Biotehnoloģija var sniegt nepārvērtējamu ieguldījumu mūsu „Eiropa 2020” mērķos — ilgtspējīga izaugsme, labāka veselība un dzīves kvalitāte —, tāpēc tā joprojām būs viena no svarīgākajām pētniecības jomām ES pamatprogrammās."

Tāpat kā iepriekšējās Eirobarometra aptaujas par biotehnoloģiju arī šo aptauju sagatavoja un rezultātus analizēja neatkarīga pieredzējušu sociālo zinātņu speciālistu komanda, kuru šoreiz vadīja Londonas Ekonomikas augstskola (London School of Economics). Tika secināts, ka sabiedrībā nav pretestības inovāciju virzienam. Kopumā eiropieši atbalsta atbildīgas inovācijas, ja notiek atbilstīga regulēšana tirgus spēku līdzsvarošanai, un vēlas iesaistīties lēmumu pieņemšanā par jaunām tehnoloģijām, ja tās skar sociālās vērtības. Vienlaikus kopš 2005. gada vērojama lielāka uzticēšanās nozares dalībniekiem — ārstiem, zinātniekiem, ES, valstu valdībām, uzņēmumiem —, paļāvība, ka biotehnoloģiju jautājumos tiks pieņemti pareizi lēmumi. Augstāku vietu ieņem ilgtspējības apsvērumi.

53 % ES iedzīvotāju uz biotehnoloģiju raugās optimistiski (2. attēls ziņojumā), un īpaši pozitīvi ir šādu valstu iedzīvotāji: Igaunija (77 %), Zviedrija (72 %) un Somija (69 %). Vienīgā dalībvalsts, kur optimistu ir mazāk nekā respondentu, kas uzskata, ka biotehnoloģijas ietekme būs negatīva, ir Austrija — attiecīgi 41 % par un 35 % pret.

Visā ES tika pausts pārliecinošs atbalsts biodegvielai. 72 % respondentu atbalsta no augiem iegūtu biodegvielu, un 83 % atzinīgi vērtē biodegvielu, ko iegūst no neēdamām izejvielām (7. attēls ziņojumā).

Ievērojams vairākums iestājas par biotehnoloģijas izmantojumu medicīnā, ja tiek piemērots stingrs regulējums (21. attēls). 63 % respondentu atbalsta embrionālo cilmes šūnu pētniecību. 2005. gadā to pozitīvi vērtēja 59 %. 69 % atbalsta (ar nosacījumiem) citu cilmes šūnu pētniecību (atbalsts palielinājies no 65 %), un 63 % ir par gēnu terapiju (pirms pieciem gadiem šis īpatsvars bija 54 %). Vēl 15-18 % pauda gatavību pieņemt minētos tehnoloģiju izmantojumus noteiktās situācijās. Kopumā plašākais atbalsts minētajām nozarēm tika pausts Apvienotajā Karalistē, Spānijā un Dānijā.

Joprojām vairums eiropiešu (61 %; 2005. gadā — 57 %) ir pret ģenētiski modificētu pārtiku. Respondenti uztraucas par tās drošumu, nesaredz ieguvumus un kopumā šaubās. Taču tiek piesardzīgs atbalstīts gēnu inženierijas jaunās paaudzes „vieglo” tehnoloģiju izmantojums pārtikas jomā, piemēram, mežābolu gēnu pārnešana uz ēdamajiem āboliem. To pozitīvi vērtē 46 % respondentu, bet negatīvi — 38 % (18. attēls).

Dzīvnieku klonēšana pārtikas vajadzībām tiek noliegta; atbalstu pauž vien 18 % aptaujāto.

Eirobarometra aptauja veikta pētniecības projektā „Sensitive Technologies and European Public Ethics”, ko finansē EK Septītās pamatprogrammas pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem programma “Zinātne sabiedrībā”. Ziņojumā paustais viedoklis ir tā autoru, sociālo zinātņu ekspertu, viedoklis, kas var atšķirties no Komisijas uzskatiem.

Ziņojums un tā kopsavilkums, dati un informācija par katru valsti atrodas Eirobarometra mājaslapā

http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/eb_special_en.htm#341


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website