Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija pieņem paplašināšanās dokumentu kopumu 2010. gadam

European Commission - IP/10/1485   09/11/2010

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

IP/10/1485

Briselē, 2010. gada 9. novembrī

Eiropas Komisija pieņem paplašināšanās dokumentu kopumu 2010. gadam

Šodien Eiropas Komisija pieņēma paplašināšanās dokumentu kopumu. Tajā ir ietverts Komisijas ikgadējais novērtējums par Eiropas Savienības paplašināšanās programmu. Šajā dokumentu kopumā ir izklāstīta pašreizējā situācija paplašināšanās sagatavošanas jomā, turpmākie uzdevumi un Rietumbalkānu valstu, Turcijas un Īslandes perspektīvas. Komisija ierosina piešķirt kandidātvalsts statusu Melnkalnei un iesaka uzsākt pievienošanās sarunas ar Melnkalni un Albāniju, tiklīdz šīs valstis būs īstenojušas atzinumos noteiktās galvenās prioritātes. Komisija apstiprina, ka Horvātija ir uzsākusi pievienošanās sarunu noslēguma posmu.

Komisārs File, iesniedzot ikgadējo paplašināšanās dokumentu kopumu, teica: „Paplašināšanās politika ļauj ES stāties pretim problēmām, kas skar mainīgo un daudzpolāro pasauli, kurā mums jāturpina uz vērtībām balstītās sistēmas projicēšana ārpus ES robežām. Savienībai, kuras uzdevums ir atjaunot sadarbību starp bijušajiem sāncenšiem, vienlaikus saglabājot augstākos standartus cilvēktiesību jomā, būs ietekmīga un diplomātiska vara, kas nepieciešama, lai veidotu apkārtējo pasauli, nevis lai pasaule veidotu Savienību.”

Tā kā ar Lisabonas līgumu tiek novērsti šķēršļi iestāžu līmenī un sniegta iespēja kopīgi īstenot visus ārlietu instrumentus (KĀDP un Kopienas instrumentus), paplašināšanās process var turpināties. Horvātija ir uzsākusi pievienošanās sarunu noslēguma posmu, un sarunas ar Turciju virzās uz priekšu, lai gan tas notiek lēni. Ir uzsāktas pievienošanās sarunas ar Īslandi, un tiek izskatīts Serbijas pieteikums dalībai ES. Komisija ir iesniegusi atzinumus par Albānijas un Melnkalnes pieteikumiem dalībai ES. Komisija atjaunināja tās 2009. gada ieteikumu par pievienošanās sarunu uzsākšanu ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku un vēlreiz apstiprināja Eiropas perspektīvu attiecībā uz Bosniju un Hercegovinu, kā arī Kosovu1.

Paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs veiktās reformas jau sāk dot konkrētas priekšrocības to iedzīvotājiem. Albānijas un Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotāji drīz vien varēs ceļot uz ES bez vīzām. Serbija, Melnkalne un Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika jau kopš pagājušā gada izmanto bezvīzu ceļošanas sniegtās priekšrocības. Ar paplašināšanos saistītajā reģionā tiek stabilizētas daudzas tautsaimniecības, neraugoties uz globālo krīzi; cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības līmenis tuvinās ES līmenim, un reģionālajā sadarbībā ir panākts ievērojams progress. Ir nostiprināts miers un stabilitāte, kad dod labumu ne tikai pašam reģionam, bet arī visai Eiropai.

Lai pilnībā sagatavotos dalībai ES, kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm ir jāveic vērienīgas reformas. Joprojām nav atrisināti vairāki jautājumi, svarīgākie no kuriem ir saistīti ar labu pārvaldību, tiesiskumu un vārda brīvību. Attiecībā uz vairākām valstīm galvenais pievienošanās nosacījums joprojām ir pilnīga sadarbība ar Starptautisko kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai. Lai divpusēji jautājumi neradītu traucējumus kopējā pievienošanās procesā, ir nepieciešama konstruktīva diplomātija.

„ES paplašināšanās politika ir lielisks piemērs tam, kā tuvumā esošas nopietnas problēmas mēs varam pārvērst iespējās, lai Eiropu padarītu drošāku un labklājīgāku,” teica komisārs File. „Lai nodrošinātu panākumus, mums jāsaglabā šā procesa uzticamība. Eiropas Savienībai uzticamība nozīmē to, ka tiek piedāvāta pievienošanās perspektīva, pamatojoties uz stingriem nosacījumiem. Tas savukārt nozīmē, ka kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm jāapņemas veikt reformas, kas šīs valstis pietuvinās ES standartiem un likumiem, kā arī ticamai ES perspektīvai.”

VALSTU SARAKSTS

- HORVĀTIJA: kandidātvalsts – dalības pieteikumu iesniedza 2003. gadā. Provizoriski ir slēgtas 25 no 35 pievienošanās sarunu sadaļām. Pievienošanās sarunas ir nobeiguma posmā un tās tiks noslēgtas, tiklīdz Horvātija izpildīs atlikušos noslēguma kritērijus, jo īpaši tiesu iestāžu un pamattiesību jomā.

- TURCIJA: kandidātvalsts – dalības pieteikumu iesniedza 1987. gadā. Ir atvērtas 13 pievienošanās sarunu sadaļas un 1 sadaļa ir provizoriski slēgta. Lai valsts varētu straujāk virzīt uz priekšu pievienošanās sarunas, ir nepieciešams pilnībā īstenot pienākumus, kas noteikti saskaņā ar muitas savienību, un normalizēt attiecības ar Kipru.

- ĪSLANDE: kandidātvalsts – dalības pieteikumu iesniedza 2009. gadā un pievienošanās sarunas uzsāka 2010. gada jūlijā. Drīz tiks uzsākta pārbaudes procedūra. Tā kā Īslande jau ir EEZ locekle un Šengenas zonas dalībniece, liela daļa tās tiesību aktu jau ir pielāgota ES tiesību aktiem.

- Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika: kandidātvalsts – dalības pieteikumu iesniedza 2004. gadā. Valsts turpina apmierinoši īstenot politiskos kritērijus, un Komisija atjaunināja tās 2009. gada ieteikumu par pievienošanās sarunu uzsākšanu. Lai uzsāktu sarunas, ir nepieciešams dalībvalstu vienbalsīgs lēmums, tāpēc būtiski ir vienoties un kopīgi atrisināt valsts nosaukuma problēmu.

- MELNKALNE: kandidātvalsts – dalības pieteikumu iesniedza 2008. gadā. Savā atzinumā Komisija ierosināja Melnkalnei piešķirt kandidātvalsts statusu un uzsākt pievienošanās sarunas, ja tiks panākts progress vairākās būtiskās jomās, kā tas noteikts atzinumā.

- ALBĀNIJA: kandidātvalsts – dalības pieteikumu iesniedza 2009. gadā. Savā atzinumā Komisija ierosināja uzsākt pievienošanās sarunas, ja tiks panākts progress vairākās būtiskās jomās, kā tas noteikts atzinumā.

- SERBIJA: kandidātvalsts – dalības pieteikumu iesniedza 2009. gadā. Vispārējo lietu padome 2010. gada 25. oktobrī Serbijas pieteikumu iesniedza Komisijai, kura sagatavos savu atzinumu.

- Bosnija un Hercegovina: potenciālā kandidātvalsts – nav iesniegusi pieteikumu dalībai ES. Politisko līderu vienota redzējuma par valsts virzību trūkums turpināja bloķēt galvenās reformas un turpmāku progresu ES virzienā.

- KOSOVA2: potenciālā kandidātvalsts – nav iesniegusi pieteikumu dalībai ES. ES atbalsta Kosovas centienus īstenot Eiropas perspektīvu un janvārī tā uzsāka dialogu par stabilizācijas un asociācijas procesu. Komisija veicinās Kosovas dalību attiecīgajās Savienības programmās.

Turpmāka informācija:

http://ec.europa.eu/enlargement/press_corner/key-documents/reports_nov_2010_en.htm

1 :

2 :


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website