Rūpniecība Eiropai — Eiropa rūpniecībai

IP/10/1434

Briselē, 2010. gada 28. oktobrī

Rūpniecība Eiropai — Eiropa rūpniecībai

Ja Eiropa vēlas palikt globālās ekonomikas līdere, rūpniecība jāatzīst par prioritāti. Tas ir galvenais vēstījums, kas pausts paziņojumā “Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam”, ko šodien pēc Komisijas priekšsēdētāja vietnieka Antonio Tajāni iniciatīvas pieņēmusi Eiropas Komisija. Paziņojumā, kas ir stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīva, izklāstīta stratēģija, kuras mērķis ir stiprināt izaugsmi un nodarbinātību, saglabājot un atbalstot spēcīgu, daudzveidīgu un konkurētspējīgu rūpniecības bāzi Eiropā, kura piedāvā labi apmaksātas darba vietas un vienlaikus emitē mazāk ogļskābās gāzes. Paziņojumam pievienots ziņojums par konkurētspējas rādītājiem atsevišķās dalībvalstīs (sk. MEMO/10/533) un gadskārtējais Eiropas ziņojums par konkurētspēju.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Antonio Tajāni, kura atbildības joma ir rūpniecība un uzņēmējdarbība, sacīja: “Rūpniecībai Eiropā ir ļoti svarīga loma, un bez tās ne pašlaik, ne nākotnē nav iespējams risināt mūsu sabiedrības problēmas. Eiropai ir vajadzīga rūpniecība, un rūpniecībai ir vajadzīga Eiropa. Mums pilnībā jāatraisa vienotā tirgus, tā 500 miljonu patērētāju un 20 miljonu uzņēmēju potenciāls.”

Intensīvas globalizācijas laikmetā koncepcija par valsts mēroga nozarēm ir novecojusi. Vajadzīgi koordinēti Eiropas politikas risinājumi. Eiropai ir arī vajadzīga tāda pieeja, kas aptver visu vērtības veidošanas ķēdi no infrastruktūras un izejmateriāliem līdz pēcpārdošanas pakalpojumiem. ES rūpniecības politikā vislielākā uzmanība jāveltī mazo un vidējo uzņēmumu izveides un izaugsmes veicināšanai. Turklāt pāreja uz ilgtspējīgu ekonomiku jāizmanto kā iespēja stiprināt konkurētspēju. Vienīgi Eiropas rūpniecības politika, kura vērsta uz konkurētspēju un ilgtspēju, var sasniegt pietiekami daudz pārmaiņu un nodrošināt koordināciju, kas vajadzīga, lai gūtu panākumus. Antonio Tajāni piebilda: “Bez konkurētspējas nav iespējama ilgtspēja, bez ilgtspējas nav iespējama ilgstoša konkurētspēja. Un bez vērienīgām pārmaiņām inovācijā nav iespējama ne viena, ne otra.”

Desmit galvenās rīcības Eiropas rūpniecības konkurētspējai

• Tiks veikta skaidri noteikta un rūpīga jauno tiesību aktu “konkurētspējas pārbaude”. Tiks rūpīgi analizēta un ņemta vērā visu politikas priekšlikumu ietekme uz konkurenci.

• Lai atklātu iespējas mazināt tiesību aktu kumulatīvo ietekmi un tādējādi mazinātu izmaksas Eiropas uzņēmumiem, tiks veiktas pašlaik spēkā esošo tiesību aktu “derīguma pārbaudes”.

• Lai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem atvieglotu piekļuvi kredītiem un atbalstītu to internacionalizāciju, tiks atbalstīta MVU dibināšana un izaugsme.

• Lai apmierinātu rūpniecības vajadzības, tiks iesniegta Eiropas standartizācijas nostiprināšanas stratēģija.

• Tiks modernizēta Eiropas transporta, enerģētikas un komunikācijas infrastruktūra un pakalpojumi, lai tie labāk atbilstu rūpniecības vajadzībām un mūsdienu mainīgajai konkurences videi.

• Lai izveidotu pienācīgus pamatnosacījumus, kas nodrošinātu ilgtspējīgu apgādi ar iekšzemes pirmējiem izejmateriāliem un to apsaimniekošanu, tiks iesniegta jauna stratēģija izejmateriālu jomā.

• Ņemot vērā nozaru specifiku, tiks pievērsta uzmanība inovācijas rezultātiem, paredzot rīcības tādā nozarēs kā uzlabotas ražošanas tehnoloģijas, būvniecība, biodegviela, autopārvadājumi un dzelzceļa pārvadājumi, jo īpaši tiecoties uzlabot resursu efektivitāti.

• Paredzot rīcības, kas uzlabos pamatnosacījumus un uzlabos inovāciju, tiks risinātas problēmas, ko izvirza energoietilpīgas rūpniecības nozares.

• Tiks īstenota sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru un dalībvalstīm izstrādātā kosmosa politika. Lai izveidotu stabilu rūpniecības bāzi, kas aptvertu visu piegādes ķēdi, Komisija izstrādās kosmosa rūpniecības politiku.

• Komisija ik gadu ziņos par Eiropas un dalībvalstu konkurētspēju, rūpniecības politiku un gūtajiem rezultātiem (sk. MEMO/10/533)

Lai sasniegtu mērķi Eiropā izveidot spēcīgu, daudzveidīgu un konkurētspējīgu rūpniecības bāzi, vajadzīgi politikas virzieni, kas cits citu pastiprina. Tas attiecas uz dažādajām pamatiniciatīvām, kas izstrādātas saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020”, un tādām stratēģijām kā 27. oktobrī pieņemtā ES vienotā tirgus stratēģija (sk. IP/10/1390)

Antonio Tajāni secina: “Eiropa ir kas vairāk par atsevišķu daļu summu. Mums ir jāizvirza kopīgi mērķi rūpniecības politikā, jārīkojas aktīvāk un jānostiprina Eiropas pārvaldība. Tas nenozīmē turpināt gaitu pa ierasto ceļu.”

Priekšvēsture

Eiropas rūpniecība neatlaidīgi atgūstas no pēdējo gadu finanšu un ekonomikas krīzes, un ir pamatoti uzticēties tās spējai pārvarēt grūtības, kas saistītas ar mainīgo uzņēmējdarbības vidi pasaulē. Taču rūpnieciskās ražošanas apjomi joprojām vairāk nekā par 10 % atpaliek no pirmskrīzes apjomiem, kaut arī pēdējā laikā vērojama strauja atveseļošanās, atgūstot gandrīz 10 % ražošanas apjomu. Privātajā sektorā ražošanā nodarbināta ceturtā daļa no darbaspēka un ceturtā daļa ir nodarbināta ar rūpniecību saistīto pakalpojumu jomā. 80 % no privātajā sektorā veiktās pētniecības un izstrādes notiek apstrādes rūpniecībā.

Papildu informācija

MEMO/10/532

“Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā” — Komisijas stratēģijas elementi

MEMO/10/533

Pārskats par konkurētspēju 27 dalībvalstīs

2010. gada konkurētspējas ziņojums

Paziņojums “Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā” pieejams

http://ec.europa.eu/enterprise/policies/industrial-competitiveness/industrial-policy/index_en.htm