Navigation path

Left navigation

Additional tools

IP/10/1377

Briselē, 2010. gada 26. oktobrī

Elastīgs darba laiks palīdz gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem – to apliecina jaunais Eiropas Komisijas pētījums

Eiropas Komisijas šodien publicētajā pētījumā konstatēts, ka elastīgs darba laiks ir izdevīgs gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Ekspertu grupas ziņojums ir publicēts vienlaikus ar sanāksmi Briselē, kurā par dzimumu līdztiesību atbildīgie ministri neformāli apspriedīs sieviešu un vīriešu līdztiesības jauno stratēģiju 2010.–2015. gadam (IP/10/1149, MEMO/10/430).

"Elastīgs darba laiks, bērnu un citu apgādājamo aprūpes pakalpojumi un tiesības uz atvaļinājumu veicina augstāku nodarbinātības līmeni gan vīriešiem, gan sievietēm, kā arī sekmē ilgtspējīgāku dzimstības līmeni," teica Komisijas priekšsēdētāja vietniece un Tiesiskuma, pamattiesību un pilsonības komisāre Viviāna Redinga. "Elastīgs darba laiks palīdz cilvēkiem saglabāt darba vietas arī laikā, kad ekonomikas attīstība palēninās. Mums arī turpmāk ir vajadzīgi panākumi ģimenei draudzīgu darba tirgus struktūru veidošanā: gan darba laika elastīgums, gan dzimumu līdztiesība ir ekonomikas atveseļošanas svarīgi priekšnosacījumi."

Ekspertu ziņojumā "Elastīgs darba laiks un dzimumu līdztiesība" ir sniegts vispusīgs pārskats par pašreizējo praksi 27 ES valstīs un EEZ-EBTA valstīs (Īslandē, Norvēģijā, Lihtenšteinā un Šveicē). Tajā ir skatītas iekšējās elastīguma sistēmas (uzņēmumos un organizācijās), ņemot vērā gan darba laika ilgumu, piemēram, nepilna laika darbs, gan darba laika organizāciju, piemēram, elastīgs darba laiks vai darba laika iedalījums, elastīgums attiecībā uz darba dienas sākumu un beigām). Ziņojuma galvenie secinājumi ir šādi.

1. Dalībvalstu prakse attiecībā uz darba laika elastīgumu vēl aizvien ir ārkārtīgi dažāda

  • Elastīgs darba ilgums ir vairāk izplatīts Ziemeļeiropas un Rietumeiropas valstīs, savukārt Ungārijā, Lietuvā, Čehijā, Igaunijā, Bulgārijā, Slovākijā, Slovēnijā un Rumānijā dominē tradicionālā 40 stundu darba nedēļa.

  • Dānijā, Zviedrijā, Vācijā, Somijā un Norvēģijā elastīgu darba organizāciju izmanto relatīvi plaši – nedaudz vairāk kā pusei darba ņēmēju ir iespēja tādā vai citādā veidā organizēt savu laiku elastīgi.

2. Lielāks darba laika elastīgums ne vienmēr pozitīvi ietekmē dzimumu līdztiesību

  • Individuāli pielāgojams darba laiks pozitīvi ietekmē sieviešu nodarbinātības līmeni un var palīdzēt darba ņēmējiem līdzsvarot darbu un ģimenes dzīvi, taču nepilna laika darbs (kurā dominē sievietes) lielākajā daļā valstu vēl aizvien ir raksturīgs zemu apmaksātās nozarēs ar niecīgām karjeras un mācību iespējām.

  • Arī organizāciju kultūrai ir svarīga loma. Kamēr elastīgums tiks uzskatīts par "sievišķīgu" darba organizācijas veidu, elastīgs darba grafiks, visticamāk, nostiprinās atšķirības dzimumu situācijā, nevis mainīs tās.

3. Jaunākie politiskie notikumi liecina, ka darba laika elastīgums ir skatīts vairāku valstu politiskajās programmās, tomēr konkrētie uzsvari var būt atšķirīgi

  • Dažās valstīs (piemēram, Čehijā un Lietuvā) darba laika elastīgumu galvenokārt uzskata par instrumentu nodarbinātības līmeņa paaugstināšanai (gan pēc cilvēku skaita, gan pēc darba stundu skaita).

  • Nepilna laika darbu aizvien vairāk izmanto, lai popularizētu aktīvu dzīvesveidu vecumdienās. Piespiedu nepilna laika darbs ir svarīgs jautājums Ziemeļvalstīs, un ir pieņemti politiski pasākumi, lai radītu jaunu līdzsvaru starp elastīgumu un drošību.

  • Politiskajās programmās šobrīd ir skatīti arī darba laika konti un gadā nostrādāto stundu uzskaite (Somijā, Vācijā un Luksemburgā). Dažās valstīs (piemēram, Polijā un Portugālē) elastīga darba laika grafiks ir viens tematiem debatēs par virsstundu skaita samazināšanu.

  • Pašreizējā finanšu un ekonomiskā krīze nepārprotami ir ietekmējusi situāciju, un elastīgums šobrīd tiek skatīts kā nozīmīgs politisks instruments, kas palīdz darba devējiem pielāgoties mainīgajiem ekonomiskajiem apstākļiem. Tomēr dzimumu dimensija aktuālajās diskusijās nav īpaši uzsvērta.

Pamatinformācija

Eiropas Komisija 2010. gada 3. martā spēra pirmo soli, lai pārskatītu esošos ES noteikumus par darba laiku, un uzsāka pirmo apspriešanas posmu ar Eiropas sociālajiem partneriem (IP/10/345). Saistībā ar šo pārskatīšanu Komisija drīzumā publicēs ekspertu ziņojumu par darba laika noteikumu sociālo un ekonomisko ietekmi.

Šodien publicētais ziņojums ir trešais no salīdzinošiem pārskata ziņojumiem par darba un privātās dzīves līdzsvarošanu, kas ietvēra 2005. gada ziņojumu par darba un privātās dzīves saskaņošanu un 2009. gada ziņojumu par bērnu aprūpes pakalpojumiem.

Papildinformācija

Ziņojums “Flexible working time arrangements and gender equality – A comparative review of 30 European countries”

http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=418&langId=en&furtherPubs=yes

Par dzimumu līdztiesību atbildīgo ministru neformālā sanāksme

http://www.eutrio.be/informal-meeting-ministers-gender-equality

ANNEX

Summary of countries regarding flexibility in the length of working hours

Below EU27 average

Around EU27 average

Above EU27 average

Part-time work

Portugal, Poland, Slovenia, Greece, Czech Republic, Lithuania, Cyprus, Latvia, Hungary, Slovakia, Bulgaria, Romania

Luxembourg, Denmark, Iceland, France, Italy, Ireland, Malta, Spain, Finland, Estonia

Netherlands, Germany, Norway, Belgium, Austria United Kingdom, Sweden

Working overtime

Luxembourg, Cyprus, Malta, Portugal, Hungary, Poland, Lithuania, Norway, Spain, Romania, Denmark, Greece, Bulgaria

Sweden, Latvia, Slovenia, Belgium, Germany, Ireland, Italy, Finland. Slovakia, Estonia

Iceland, United Kingdom, Austria, Netherlands, Czech Republic

Working long hours

Italy, Denmark, Portugal, Cyprus, Malta, Hungary, Germany, Ireland, Belgium, Finland, Norway, Lithuania, Sweden, Netherlands, Luxembourg

Slovakia, Spain, France, Slovenia, Estonia

Iceland, United Kingdom, Greece, Poland, Austria, Bulgaria, Romania, Latvia, Czech Republic

This table summarises the countries in regard to the three indicators of flexibility in the length of working hours. There does not appear to be a clear pattern regarding the flexibility in the length of working hours in terms of these indicators. The most flexible countries seem to be Austria and the United Kingdom, which have a high ranking on all three indicators. At the other end, four countries appear to be the least flexible and score low on all three indicators: Portugal, Lithuania, Cyprus and Hungary.

Share of part-time workers in total employment (persons aged 15 and over) in EU Member States - 2009

Figures and graphics available in PDF and WORD PROCESSED

Source: Eurostat, Labour Force Survey (LFS), annual averages.

Involuntary part-time work and total part-time employment rate, 2007

Figures and graphics available in PDF and WORD PROCESSED

Source: Eurostat, EU Labour force survey 2007

Share of employees working overtime, by gender 2004

Figures and graphics available in PDF and WORD PROCESSED

Source: Eurostat, EU Labour force survey, ad hoc module 2004 (no data available for France and Liechtenstein)

Share of employees working long hours (48 or more), by gender, 2007

Figures and graphics available in PDF and WORD PROCESSED

Source: Eurostat, EU Labour force survey 2007 (no data available for Liechtenstein)

Working time schedules of men and women employees, 2004

Figures and graphics available in PDF and WORD PROCESSED

Left bar: male employees, right bar: female employees - Source: Eurostat, EU Labour force survey, ad hoc module 2004 (no data available for Liechtenstein)


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website