Navigation path

Left navigation

Additional tools

IP/10/1348

Briselē, 2010. gada 19. oktobrī

Eiropas Komisija pieņem stratēģiju, lai nodrošinātu ES Pamattiesību hartas ievērošanu

Eiropas Komisija šodien pieņēma stratēģiju, lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi īstenota ES Pamattiesību harta, kas kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir juridiski saistošs instruments. Komisija pārbaudīs, vai visi ES tiesību akti atbilst hartai katrā likumdošanas procesa posmā, sākot no iepriekšēja sagatavošanās darba Komisijā līdz likumprojektu pieņemšanai Eiropas Parlamentā un Padomē, un pēc tam posmā, kad tos piemēro dalībvalstis. Komisija sniegs iedzīvotājiem informāciju par to, kad tā var iejaukties pamattiesību jautājumos, un publicēs gada pārskatu par hartas piemērošanu, lai uzraudzītu panākto progresu. Tādējādi Komisija atbild uz Eiropas Parlamenta aicinājumiem.

Hartā atspoguļotas mūsu kopīgās vērtības un konstitucionālais mantojums,” sacīja Komisijas priekšsēdētāja vietniece un tiesiskuma, pamattiesību un pilsonības ES komisāre Viviāna Redinga. „Hartai jābūt visu ES politikas virzienu pamatā. Eiropas Komisija un jo īpaši tās Juridisko lietu departaments uzraudzīs to, lai harta tiktu ņemta vērā visos priekšlikumos par ES tiesību aktiem, visos Padomes un Eiropas Parlamenta ieviestajos grozījumos, ka arī dalībvalstīs, kad tās īsteno ES tiesību aktus. Komisijas šodien pieņemtā stratēģija ir svarīgs solis, lai izveidotu Eiropas pamattiesību kultūru.”

Kad stājās spēkā Lisabonas līgums (2009. gada 1. decembrī), ES Pamattiesību harta kļuva juridiski saistoša ES iestādēm un dalībvalstīm, kad tās īsteno ES tiesību aktus. Hartā iekļautas visas Eiropas Cilvēktiesību konvencijā noteiktās tiesības, kā arī citas tiesības un principi, kuri izriet no ES dalībvalstu kopējām konstitucionālajām tradīcijām, Tiesas judikatūra un citi starptautiskie instrumenti. Harta ir moderns tiesību akts un ietver „trešās paaudzes” pamattiesības, piemēram, datu aizsardzība, garantijas bioētikas jomā un pārredzama administrācija.

Saskaņā ar pieņemto stratēģiju Komisija paskaidro, ko tā var darīt, lai nodrošinātu, ka ES ir parauga pamattiesību reģistrs, un uzlabotu sabiedrības izpratni par pamattiesību aizsardzību Eiropā.

1. Sniegt garantiju, ka ES precīzi ievēro pamattiesības

  • Harta jāņem vērā visos priekšlikumos par ES tiesību aktiem. Tādēļ Komisija pamatīgāk veiks ietekmes novērtējumus par jauniem tiesību aktu priekšlikumiem pamattiesību jomā. Pamatojoties uz pamattiesību „pārbaudes sarakstu”, Komisijas dienesti noteiks pamattiesības, kuras varētu ietekmēt priekšlikums, un sistemātiski novērtēs, kādu ietekmi uz šādām tiesībām rada katrs plānotais politikas risinājums.

  • Likumdošanas procesa gaitā, tostarp pieņemot galīgos kompromisa lēmumus Eiropas Parlamentā un Padomē, Komisija strādās ar koplēmējiem, lai nodrošinātu, ka ES tiesību akti ir saskaņā ar minēto hartu. Komisija uzsāks starpiestāžu dialogu, lai noteiktu metodes, kā rīkoties ar grozījumiem, kuri rada bažas par atbilstību pamattiesībām.

  • ES dalībvalstīm jau ir saistošas pamattiesības, kas noteiktas to valstu konstitūcijā. Tomēr, īstenojot ES tiesību aktus, tām arī jāievēro pamattiesības. Komisija izmantos visus pieejamos instrumentus, tostarp vajadzības gadījumā pārkāpumu procedūras, lai ES tiesību aktu īstenošanas gaitā nodrošinātu atbilstību hartai.

2. Uzlabot iedzīvotājiem paredzēto informāciju

  • Iedzīvotājiem jāzina, kur tie var vērsties pēc palīdzības pamattiesību pārkāpumu gadījumos. Iedzīvotājiem būs pieejama informācija par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem visās dalībvalstīs Komisijas jaunajā e-tiesiskuma portālā 2011. gadā.

  • Komisija paskaidros, kādos gadījumos tā var iejaukties, ja saņemtas sūdzības par pamattiesību pārkāpumiem, kuras neietilpst ES kompetences jomā. Hartā Komisijai nav noteiktas vispārējas pilnvaras iejaukties pamattiesību jomā. Tā var iejaukties tika tad, ja jautājums attiecas uz ES tiesību aktiem (piemēram, ja tiek pieņemti ES tiesību akti vai valsts pasākuma ietvaros piemēro ES tiesību aktus tādā veidā, kas nav atbilstīgs hartai). Dalībvalstīm ir savas pamattiesību aizsardzības sistēmas, kuras darbojas ar valsts konstitūcijas un tiesu starpniecību, un tās nevar aizstāt ar hartu. Tādēļ tieši valstu tiesas ir tās, kurām jānodrošina pamattiesību ievērošana.

3. Pārraudzīt paveikto

  • Komisija publicēs gada pārskatu par hartas piemērošanu. Minētajā pārskatā uzraudzīs, kā norit virzība jomās, kurās ES ir pilnvarota rīkoties: tiks atspoguļots, kā harta ir ņemta vērā konkrētos gadījumos (piemēram, ja tiek ierosināts jauns tiesību akts). Tādējādi katru gadu būs iespēja apmainīties viedokļiem ar Eiropas Parlamentu un Padomi un uzlabot informāciju sabiedrībai.

Pamatinformācija

Eiropas Savienības Pamattiesību hartu sākotnēji svinīgi proklamēja Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas priekšsēdētāji Nicas Eiropadomē 2000. gada 7. decembrī. Tolaik tai nebija saistoša juridiska spēka. Līguma par Eiropas Savienību 6. panta 1. punktā, kurā grozījumi izdarīti ar Lisabonas līgumu, noteikts, ka harta ir juridiski saistoša un tai ir tāds pats juridiskais spēks kā Līgumiem; tas nozīmē sevišķi to, ka ES tiesību aktus, kuros pārkāptas hartā noteiktās pamattiesības, var anulēt Eiropas Savienības Tiesa. Līgumā arī apgalvots, ka hartas noteikumi nepaplašina ES kompetences jomas, kā paredzēts Līgumos. Šīs Hartas 51. pantā paredzēts, ka „hartas noteikumi attiecas uz Savienības iestādēm un struktūrām, ievērojot subsidiaritātes principu, un uz dalībvalstīm tikai tad, ja tās īsteno Savienības tiesību aktus.”

Šā gada maijā Komisijas kolēģijas dalībnieki pirmo reizi izteica svinīgu zvērestu atbalstīt hartu, kā arī Līgumus (IP/10/487).

Sīkākai informācijai

Šodienas paziņojums ir pieejams Tieslietu ģenerāldirektorāta vispārējo ziņu rubrikā:

http://ec.europa.eu/justice/news/intro/news_intro_en.htm

Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un tiesiskuma, pamattiesību un pilsonības ES komisāres Viviānas Redingas mājas lapa:

http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/reding/index_en.htm


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website