Navigation path

Left navigation

Additional tools

Digitalizācijas programma. Mājsaimniecību aptauja liecina, ka arvien vairāk eiropiešu izmanto tiešsaisti, tomēr vēl jārūpējas par izmaksām un drošumu

European Commission - IP/10/1328   13/10/2010

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

IP/10/1328

Briselē, 2010. gada 13. oktobrī

Digitalizācijas programma. Mājsaimniecību aptauja liecina, ka arvien vairāk eiropiešu izmanto tiešsaisti, tomēr vēl jārūpējas par izmaksām un drošumu

Eiropieši kļūst arvien „digitālāki” — tā liecina Eiropas Komisijas Eirobarometra aptauja, kurā 27 000 mājsaimniecību visā ES aptaujāja par interneta, tālruņu un TV izmantojumu. Ir pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas abonē platjoslas internetu un ciparu televīziju apvienotā pakalpojumā par fiksētu cenu. Platjoslas izplatība nozīmē, ka vairāk eiropiešu izmanto tiešsaisti. 35 % lieto sociālo tīklu vietnes. Taču aptaujātie bažījas par izmaksām, pakalpojuma kvalitāti un drošumu, kā arī brīvību tiešsaistē. Piektā daļa fiksētā un mobilā interneta lietotāju apgalvo, ka ir saskārušies ar bloķēta satura vai lietojumprogrammu problēmu. Komisijas 2010. gada maija „Eiropas digitalizācijas programmā” ne vien noteikti vērienīgi mērķi, kas paredz platjoslas interneta nodrošināšanu visiem Eiropas iedzīvotājiem, bet arī izklāstīti pasākumi konkurences, uzticamības un drošuma pilnveidei (sk. IP/10/581, MEMO/10/199 un MEMO/10/200).

Internets un platjoslas piekļuve internetam

Aptauja liecina, ka 43 % ES mājsaimniecību joprojām nav piekļuves internetam. Tāpēc jo aktuālāks ir Komisijas digitalizācijas programmā noteiktais mērķis — digitalizāciju katram eiropietim. Gandrīz piektdaļa aptaujāto mājsaimniecību kā iemeslu interneta pieslēguma trūkumam mājās min augstas izmaksas. Tāpēc konkurences palielināšana, kas savukārt liktu kristies cenām, — svarīgs digitalizācijas programmas mērķis — varētu rosināt vairāk cilvēku izvēlēties interneta pieslēgumu.

Daudzi no respondentiem, kuriem mājās nav pieslēguma, apgalvoja, ka to nemaz nevēlas. Komisija uzskata, ka visiem ES iedzīvotājiem jāpiedāvā iespēja abonēt platjoslas internetu, un, ja iedzīvotāji apzinātos tā potenciālās priekšrocības (piemēram, piekļuve novatoriskiem pakalpojumiem, darbs no mājām), tad arī biežāk izvēlētos pieslēgumu.

Komplekti

38 % aptaujāto mājsaimniecību abonē komplektu, kurā apvienoti vismaz divi pakalpojumi. Virszemes ciparu televīziju skatās gandrīz ceturtā daļa pētījumā ietverto ES mājsaimniecību, un līdzīgs skaits ir satelīta TV lietotāju.

Bažas par izmaksām un kvalitāti

Pētījums liecina, ka 61 % ES mobilo tālruņu lietotāju un 49 % fiksētās līnijas abonentu ierobežo zvanus to izmaksu dēļ. 36 % mājsaimniecību ar platjoslas pieslēgumu ziņo, ka lejupielādēšanas ātrums ir mainīgs, 36 % ir saskārušies ar pieslēguma pārrāvumiem un 24 % uzskata, ka pakalpojums neatbilst līguma nosacījumiem.

Digitalizācijas programmas mērķis ir šāds: līdz 2020. gadam visiem eiropiešiem spēt piekļūt internetam ar ātrumu 30 Mb/s un vismaz 50 % Eiropas mājsaimniecību abonēt interneta pieslēgumu ar ātrumu virs 100 Mb/s. Komisija nesen pieņēma trīsdaļīgu platjoslai veltītu pasākumu kopumu, kas palīdzēs izpildīt minēto uzdevumu (sk. IP/10/1142, MEMO/10/427, MEMO/10/426 un MEMO/10/424).

Interneta uzticamība un drošums

84 % mājsaimniecību gribētu uzzināt par gadījumiem, kad to personas dati ir pazaudēti, nozagti vai mainīti. 45 % respondentu uztrauc personas datu ļaunprātīga izmantošana sociālo tīklu vietnēs. Respondenti, kuriem ir mazāk nekā 24 gadi, šādas bažas pauda retāk nekā tie, kas vecāki par 40. 2009. gadā pieņemtajos telekomunikāciju tiesību aktos, kuri jāīsteno līdz 2011. gada 26. maijam, paredzēti noteikumi, kas sabiedriski pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem par personas datu aizsardzības pārkāpumiem liek informēt vai nu valsts regulatoru, vai abonentus (sk. MEMO/09/568).

Nesen Komisija nāca klajā ar pasākumiem Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) darbotiesspējas paaugstināšanai un cīņai pret kiberuzbrukumiem (sk. IP/10/1239, MEMO/10/459 un MEMO/10/463).

Bloķēta piekļuve

21 % aptaujāto Eiropas mājsaimniecību, kurām ir piekļuve internetam, uzskata, ka to interneta pakalpojumu sniedzējs bloķē piekļuvi noteiktam tiešsaistes saturam un lietojumprogrammām. Šādu viedokli pauž arī līdzīgs procents mobilā interneta lietotāju, taču apmēram trešā daļa to saista ar ierobežotām sava telefona vai abonementa iespējām. Komisija ir sākusi apspriedes par atvērtu internetu un tīkla neitralitāti (sk. IP/10/860), lai sagatavotu paredzēto ziņojumu par minēto problēmu mērogu un nepieciešamību veikt papildu pasākumus.

Citi aptaujas secinājumi

Vairāk nekā trešdaļa ES iedzīvotāju izmanto sociālo tīklu vietnes; tas attiecas gan uz valstīm ar lielu interneta izplatību (piemēram, Nīderlandi), gan mazu (piemēram, Latviju). 22 % mājsaimniecību, kurās ir piekļuve internetam, izmanto datoru balss zvaniem internetā. Mājsaimniecības 12 jaunākajās dalībvalstīs to min divas reizes biežāk nekā pārējās 15 dalībvalstīs.

98 % ES mājsaimniecību lieto tālruni, un arvien vairāk mājsaimniecību (87 %) lieto mobilo tālruni. Tikai 11 % neizmanto citus sakarus kā vien fiksēto tālruni. 25 % respondentu ir mobilais tālrunis, bet nav fiksētās līnijas.

98 % ES mājsaimniecību ir televīzija; tikai 30 % izmanto kabeļtelevīziju, bet 23 % skatās ciparu TV — par 11 % vairāk nekā 2007. gadā.

Pilna informācija par aptauju ir pieejama šādā tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/information_society/policy/ecomm/library/ext_studies/index_en.htm

Pielikums

Galveno telekomunikāciju pakalpojumu izplatība

Vidēji ES 27 mājsaimniecībās, nov.-dec. 2009. g.

Vidēji ES 27 mājsaimniecībās, nov.-dec. 2007. g.

Procentpunktu izmaiņas, nov.-dec. 2009. g./ nov.-dec. 2007. g.

Tālruņu pieslēgums kopumā (fiksēta līnija un/vai mobilais tālrunis)

98%

95%

+3

Mobilais tālrunis

87%

83%

+4

Fiksētais tālrunis

73%

70%

+3

Gan fiksētais, gan mobilais tālrunis

62%

57%

+5

Ir mobilais tālrunis, bet nav fiksētā

25%

25%

=

Ir fiksētais tālrunis, bet nav mobilā

11%

14%

-3

Televīzija

98%

96%

+2

Antena

34%

41%

-7

Kabeļtelevīzija

30%

34%

-4

Satelīttelevīzija

24%

22%

+2

Virszemes ciparu TV

22%

12%

+10

Pakalpojumu komplekti

38%

29%

+9


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website