Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

IP/10/1305

Briselē, 2010. gada 8. oktobrī

Tiesības uz taisnīgu tiesu: ES valstu tieslietu ministri apstiprina tiesību aktu, kas nodrošina tiesības uz rakstiskiem un mutiskiem tulkojumiem kriminālprocesos

Eiropas Savienības valstu tieslietu ministri apstiprināja tiesību aktu, kas nodrošina tiesības uz rakstiskiem un mutiskiem tulkojumiem kriminālprocesos. Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments jau šogad pauda atbalstu šim tiesību aktam (IP/10/746). Tas ir pirmais šāda veida ES dokuments, kas nosaka vienotus obligātos standartus tiesībām uz aizstāvību krimināllietās. Tiesību aktā ir garantētas aizdomās turēto personu tiesības visās ES tiesās saņemt mutisku tulkojumu dzimtajā valodā visā kriminālprocesa laikā, tostarp, saņemot juridiskās konsultācijas. Šis ir ilgi gaidīts pirmais pasākums, lai nodrošinātu taisnīgu tiesu ikvienam visā ES. Tiesību akts ir pirmais virknē pasākumu taisnīgas tiesas jomā, lai noteiktu vienotus ES standartus krimināllietās. ES dalībvalstīm tiek doti trīs gadi, lai ieviestu šo dokumentu savos valsts tiesību aktos.

"Šis ir vēsturisks brīdis – ir apstiprināts pats pirmais tiesību akts par pilsoņu tiesībām uz taisnīgu tiesu. Eiropas Komisijai tas ir būtisks pirmais solis uz to, lai novērstu pastāvošo neatbilstību starp apsūdzības tiesībām un labākām un stiprākām aizstāvības tiesībām Eiropā," sacīja priekšsēdētāja vietniece un ES tieslietu komisāre Viviāna Redinga. "Es vēlos pateikties Eiropas Parlamenta ziņotājai baronesei Sārai Ladfordei (Sarah Ludford), kā arī Spānijas un Beļģijas prezidentūrām par šā pasākuma "iegrāmatošanu" divkāršā tempā. Dalībvalstu ziņā tagad ir ierakstīt šos noteikumus pašmāju tiesību aktos un tos pēc iespējas ātrāk piemērot, lai pilsoņi tos varētu izmantot. Šis ir arī brīdis, kad jāpasteidzina mūsu darbs pie tā, lai nodrošinātu efektīvu līdzsvaru starp apsūdzības pilnvarām un atbildētāja procesuālajām tiesībām. Tāpēc es aicinu Parlamentu un Padomi strādāt pie otrā dokumenta – tiesību vēstules, ko Komisija ierosināja jūlijā."

Komisija 9. martā veica pirmo no vairākiem pasākumiem, lai noteiktu vienotus ES standartus krimināllietās. Tā ierosināja noteikumus, ar ko ES valstīm liek nodrošināt pilnīgus mutiskās un rakstiskās tulkošanas pakalpojumus aizdomās turētajām personām (IP/10/249, MEMO/10/70).

Eiropas Parlaments pārliecinoši nobalsoja par jūnijā apspriesto projektu (IP/10/746). Tas bija iespējams tāpēc, ka Padome, Komisija un Eiropas Parlaments 27. maijā panāca kompromisa vienošanos. Šis kompromiss tika atbalstīts Parlamenta plenārsēdē 15. jūnijā.

Minētie dokumenti nodrošinās pilsoņu tiesības tikt intervētiem, piedalīties uzklausīšanās un saņemt juridiskas konsultācijas viņu dzimtajā valodā jebkurā kriminālprocesa posmā visās ES tiesās.

Komisija uzstāja uz tiesībām saņemt rakstisku un mutisku tulkojumu visā kriminālprocesa laikā, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību standartiem, kas paredzēti Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un Strasbūras Tiesas tiesu praksē, kā arī Pamattiesību hartai.

Turklāt šie noteikumi nodrošinās, ka pilsoņiem būs pieejami visu svarīgāko dokumentu, piemēram, apsūdzības raksta, rakstiski tulkojumi, un viņiem būs tiesības saņemt mutisko tulkojumu visu uzklausīšanu un nopratināšanu laikā, kā arī konsultācijās ar to advokātiem. No šīm tiesībām nevar atteikties, pirms nav saņemtas juridiskas konsultācijas vai pilnīga informācija par šādas atteikšanās sekām.

Rakstiskās un mutiskās tulkošanas izmaksas būs jāsedz dalībvalstij, nevis aizdomās turētajai personai. Trūkstot obligātiem vienotiem standartiem, lai nodrošinātu taisnīgu tiesvedību, tiesu iestādes nevēlēsies nosūtīt personas tiesāšanai citā valstī. Rezultātā ES pasākumus noziedzības apkarošanā, piemēram, Eiropas Apcietināšanas orderi, nevarēs pilnībā piemērot. 2007. gadā tika izdoti 11 000 Eiropas Apcietināšanas orderu salīdzinājumā ar 6900 orderiem 2005. gadā. No Komisijas viedokļa, turpmāk visiem šādiem orderiem būtu jāpiemēro ES standarti attiecībā uz tiesībām uz taisnīgu tiesu, tostarp tiesībām uz mutisku un rakstisku tulkojumu.

ES dalībvalstīm parasto divu gadu vietā tiek doti trīs gadi, lai pieņemtu šos noteikumus un lai iestādēm būtu laiks ieviest tulkoto informāciju.

Priekšvēsture

Ar Lisabonas līgumu ES ir ļauts veikt pasākumus, lai stiprinātu ES pilsoņu tiesības.

Tā kā priekšlikumu kopums par procesuālajām tiesībām uz taisnīgu tiesu nesaņēma ES valdību vienprātīgu atbalstu, kad Komisija 2004. gadā pirmo reizi iesniedza priekšlikumus šajā jomā, Komisija šobrīd īsteno pakāpenisku pieeju, kā tas paredzēts vairākos dokumentos saistībā ar procesuālajām tiesībām uz taisnīgu tiesu, kas noteikti 2009. gada decembra Stokholmas programmā (IP/10/447). Nākamajos četros gados Komisija ierosinās veikt vairākus pasākumus.

Komisija jūlijā ierosināja otro dokumentu saistībā ar tiesībām uz informāciju (IP/10/989). Padome un Parlaments jau ir uzsākuši darbu pie Komisijas priekšlikuma (MEMO/10/475). Turpmākie dokumenti, ko Komisija plāno 2011. gadā, būs direktīva par tiesībām uz advokātu un par tiesībām sazināties ar radiem, darba devējiem un konsulārajām iestādēm.

Papildu informācija

Tieslietu direktorāta vispārējās ziņas:

http://ec.europa.eu/justice/news/intro/news_intro_en.htm

Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un ES Tiesiskuma, pamattiesību un pilsonības komisāres Viviānas Redingas mājas lapa:

http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/reding/index_en.htm


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site