Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

IP/10/1199

Briselē, 2010. gada 29. septembrī

ES ekonomikas pārvaldība: Komisija nāk klajā ar visaptverošu tiesību aktu kopumu

Šodien Eiropas Komisija pieņēma tiesību aktu kopumu, kurā ietilpst kopš Ekonomikas un monetārās savienības izveides paši vērienīgākie noteikumi ekonomiskās pārvaldības īstenošanai Eiropas Savienībā un eirozonā. Tā kā pašlaik spēkā esošajos tiesību aktos tika konstatētas nepilnības, ar šo pasākumu kopumu paredz paplašināt un pastiprināt ne tikai fiskālās politikas pārraudzību, bet arī makroekonomikas politikas un strukturālo reformu īstenošanu. Ir paredzēti jauni izpildes nodrošināšanas mehānismi, kurus piemēros dalībvalstīm, kas neievēro minētos noteikumus. Ar nesen pieņemto tā saukto „Eiropas pusgadu” visas pārskatītās un jaunieviestās uzraudzības procedūras tiks integrētas visaptverošā un iedarbīgā ekonomikas politikas satvarā.

Ar šodien iesniegtajiem priekšlikumiem vistiešākajā veidā tiesību aktu priekšlikumos tiek iestrādāti nesen, proti, 12. maijā un 30. jūnijā, pieņemtie Komisijas paziņojumi par ekonomisko pārvaldību (sk.  IP/10/561 un IP/10/859). Pēc intensīviem priekšdarbiem un apspriedēm ar visplašāko iesaistīto aprindu pārstāvjiem, tostarp Ekonomiskās pārvaldības darba grupu, kuru vada Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs, šie politikas priekšlikumi akcentē Komisijas apņēmību rūpīgi izvērst nepieciešamās reformas.

Visas šīs reformas atbilst spēkā esošajam Lisabonas līgumam, un tām būtu jānodrošina, ka ES un eirozonā ekonomikas politika tiek koordinēta efektīvi. Tām arī būtu jānodrošina ES un eirozonai tāda jauda un dinamika, kas nepieciešama, lai īstenotu stabilu ekonomikas politiku, tādējādi sekmējot ilgtspējīgāku izaugsmi un darba vietu radīšanu atbilstīgi stratēģijai „Eiropa 2010”.

Tiesību aktu kopumu veido seši tiesību akti: četri tiesību aktu priekšlikumi attiecas uz budžeta aspektiem, tostarp paredzot Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) padziļinātu reformu, kamēr divu pārējo tiesību aktu nolūks ir konstatēt un iedarbīgā veidā novērst makroekonomiskās nelīdzsvarotības risku ES un eirozonā.

Eirozonas dalībvalstīm šie jaunie mehānismi dos iespēju ieviest striktākas sankcijas, kuru piemērošana būs mazāk saudzīga. Citiem vārdiem izsakoties, SIP būs lielākā mērā „balstīts uz noteikumiem”, kā rezultātā sankcijas būs loģiskas un paredzamas sekas tām valstīm, kuras neievēros savas saistības.

1) Regula, ar ko groza Stabilitātes uz izaugsmes pakta preventīvās daļas tiesisko bāzi (Regula (EK) Nr. 1466/97)

SIP preventīvās daļas nolūks ir gādāt par to, lai ES dalībvalstis ievērotu piesardzīgu fiskālo politiku ekonomiskā uzplaukuma laikā, tādējādi veidojot nepieciešamo amortizāciju ekonomiski mazāk labvēlīgiem periodiem. Lai izslēgtu iespēju, ka valstis ekonomiskā uzplaukuma laikā ir pārāk bezrūpīgas, valsts finanšu uzraudzības pamatā tiks likta jauna koncepcija, proti, apdomīga fiskālās politikas veidošana, kurai vajadzētu nodrošināt konverģenci virzībā uz vidējā termiņa mērķi. Ja eirozonas dalībvalstis pārliekus novirzīsies no apdomīgās fiskālās politikas, Komisija vērsīsies pie tām ar brīdinājumu.

2) Regula, ar ko groza Stabilitātes uz izaugsmes pakta korektīvās daļas tiesisko bāzi (Regula (EK) Nr. 1467/97)

SIP korektīvās daļa ir izveidota, lai budžeta politikā netiktu pieļautas lielas kļūdas. Regulu groza tā, lai saistībā ar lēmumiem, kas attiecas uz pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrām, parāda dinamika tiktu stingri uzraudzīta un lai tai tiktu piešķirta tikpat liela nozīme kā deficīta dinamikai. Tām dalībvalstīm, kurās parāda attiecība pārsniedz 60 % no IKP, ir jāīsteno pasākumi, lai šo attiecību pietiekami strauji samazinātu, nosakot, ka šim samazinājumam jāatbilst 1/20 no starpības ar 60 % slieksni pēdējo trīs gadu laikā.

3) Regula par budžeta uzraudzības faktisku īstenošanu eirozonā

Izmaiņas gan SIP preventīvajā, gan tā korektīvajā daļā papildina jauns, eirozonas dalībvalstīm adresēts pakāpenisku finansiālo sankciju kopums. Ciktāl tas attiecas uz preventīvo daļu, procentus nesošs depozīts tiks noteikts tad, ja konstatēta būtiska novirzīšanās no apdomīgas fiskālās politikas. Korektīvajā daļā paredzēts, ka gadījumā, kad par kādu valsti tiek nolemts, ka tajā ir pārmērīgs budžeta deficīts, šai valstij tiks piemērots procentus nenesošs depozīts 0,2 % apmērā no IKP. Ja šī valsts nepanāks atbilstību ieteikumam par pārmērīgā budžeta deficīta novēršanu, minētais depozīts kļūs par soda naudu.

Nosakot minētās sankcijas, ir paredzēts „apvērstais balsošanas mehānisms”, lai nodrošinātu šo noteikumu izpildi. Proti, Komisijas priekšlikumu par sankcijām uzskatīs par pieņemtu, ja vien Padome to nenoraidīs ar kvalificētu balsu vairākumu. Depozīta un soda naudas nestos procentus izdalīs tām eirozonas dalībvalstīm, kurās nebūs nedz pārmērīga budžeta deficīta, nedz arī pārmērīgas nelīdzsvarotības.

Šīs pārmaiņas ir iecerētas tā, lai vienkāršotu iespējamo pāreju uz izpildes sistēmu, kas būtu saistīta ar ES budžetu, kā tas paredzēts Komisijas 30. jūnija paziņojumā.

4) Jauna direktīva, ar ko nosaka prasības dalībvalstu budžeta programmai

Tā kā fiskālās politikas veidošana notiek decentralizēti, ir svarīgi, lai SIP mērķi atspoguļotos nacionālajās budžeta programmās, t.i., to elementu kopumā, kas veido valsts fiskālo pārvaldību (uzskaites sistēmas, statistika, prognožu metodes, fiskālie noteikumi, budžeta procedūras un fiskālā saistība ar citām struktūrām, tādām kā vietējās vai reģionālās pašvaldības). Direktīvā izklāstīts prasību minimums, kas dalībvalstīm jāievēro.

5) Jauna regula par makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanu un korekciju

Pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra (PNNP) ir jauns ES ekonomikas sistēmas uzraudzības elements. Saskaņā ar šo procedūru ir paredzēts regulāri izvērtēt nelīdzsvarotības risku, analizējot ekonomiskos rādītājus. Uz šādas bāzes Komisija varēs veikt padziļinātu pārskatu par stāvokli tajās dalībvalstīs, kurās ir šāds risks, lai identificētu problēmas, kas to izraisījušas. Tām dalībvalstīm, kur pastāv būtiska makroekonomiskā nelīdzsvarotība vai tāda nelīdzsvarotība, kas apdraud EMS darbību, Padome varēs pieņemt ieteikumus un uzsākt „pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru (PNNP)”.

Dalībvalstij, kurai piemēros PNNP, būs jāiesniedz korektīvo pasākumu plāns, par kuru balsos Padome, vienlaikus arī nosakot korektīvo pasākumu izpildes termiņus. Ja kādai eirozonas dalībvalstij atkārtoti neizdosies izpildīt plānā paredzētos korektīvos pasākumus, tai tiks piemērotas sankcijas (sk. nākamo punktu).

6) Regula par pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanu eirozonā

Līdzīgi, kā tas ir saistībā ar budžetu, arī tad, ja kādai eirozonas dalībvalstij atkārtoti neizdodas rīkoties saskaņā ar Padomes PNNP ieteikumiem pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanai, tai būs jāmaksā ikgadēja soda nauda 0,1 % apmērā no attiecīgās valsts IKP. Šīs soda naudas maksājumu varēs apturēt vienīgi ar kvalificēta vairākuma balsojumu („apvērsto balsojumu”, sk. iepriekš), kurā piedalīsies tikai eirozonas dalībvalstis.

Turpmākā virzība

Ar šiem priekšlikumiem iepazīsies Padomes, Eiropas Parlaments un Ekonomikas un sociālo lietu komiteja. Komisija aicina visas iesaistītās puses sadarboties, lai šie priekšlikumi tiktu raiti pieņemti.

Sk.

MEMO/10/454 un MEMO/10/455

un

http://ec.europa.eu/economy_finance/articles/eu_economic_situation/2010-09-eu_economic_governance_proposals_en.htm


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site