Navigation path

Left navigation

Additional tools

IP/10/1188

Briselē, 2010. gada 28. septembrī

2009. gada finanšu pārskats – kam ES izlietoja savu budžetu?

2009. gada finanšu pārskats, kuru Komisija iesniedza šodien, liecina, ka tika izlietoti 97 % apropriāciju – līdzīga procentuālā daļa kā 2008. gadā (98 %). Kopējie izdevumi pārsniedza EUR 112 miljardus. Lielākā daļa no šīs summas tika iztērēta pasākumiem, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi, nodarbinātību, pētniecību un attīstību, kā arī lauksaimniecībai.

EUR 44 miljardi ieguldīti izaugsmē un konkurētspējā

ES 2009. gadā EUR 6,3 miljardus iztērēja Septītajai pētniecības un tehnoloģiju pamatprogrammai. Ar ES līdzekļiem tika atbalstīts vairāk nekā 1000 sadarbības projektu pētniecības jomā, piemēram, projekts „Fuel-Path” par efektīvu biodegvielas ražošanu; šā projekta mērķis ir rast iespējas, kā uzlabot biodegvielas ražošanu un līdz 2020. gadam palīdzēt nodrošināt ES enerģijas avotu struktūrā vismaz 14 % bioenerģijas.

Konkurētspējas un jauninājumu programmas ietvaros ES līdzekļi tika piešķirti vairāk nekā 34 000 mazo un vidējo uzņēmumu. Šie līdzekļi tiem palīdzēja saņemt aizdevumus EUR 2,9 miljardu apmērā par ES finansējumu EUR 295 miljonu apmērā. Tiek lēsts, ka no 2007. līdz 2008. gadam ar ES finansējumu tika izveidots vai saglabāts vairāk nekā 200 000 darbavietu. Turklāt Erasmus programmas ietvaros tika finansēts vairāk nekā 300 000 mobilitātes stipendiju 4000 universitātēs.

Budžetā joprojām nozīmīga bija kohēzijas politikas daļa. Maksājumi saskaņā ar 2007.-2013. gada shēmu sasniedza EUR 25,5 miljardus, kas vairāk nekā divreiz pārsniedz 2008. gada līmeni (EUR 11,5 miljardi). Ar kohēzijas politikas finansējumu 2000.-2006. gada laikposmā tika izveidots aptuveni 1 miljons darbavietu, palīdzēts uzbūvēt vai uzlabot 4000 km dzelzceļu un nodrošināta ūdensapgāde 14 miljoniem cilvēku. Daudzo 2009. gadā finansēto projektu vidū projekta „Baltic Master II” centrā ir uzlabot reaģēšanas spēju Baltijas jūras apgabalā naftas noplūdes gadījumā un veicināt jūras transporta radītā piesārņojuma novēršanu.

Vairāk nekā 30 % no 2009. gada budžeta tika atvēlēti ekonomikas atveseļošanai un izaugsmei, informē par budžetu atbildīgais ES komisārs Janušs Levandovskis. Katrs eiro, ko mēs ieguldām savos reģionos, var radīt divas vai trīs reizes vairāk ar „sviras efektu”. Šeit ES budžetam ir patiesa nozīme.

Vairāk nekā EUR 40 miljardi lauku apgabaliem, vairāk nekā 100 000 jauniešu iesaistīti projektos un apmaiņas programmās

Pēc gadiem ilgas ienākumu palielināšanās ES lauksaimnieku ieņēmumi samazinājās mainīgu tirgus apstākļu rezultātā. ES budžets viņiem palīdz tieša atbalsta un tirgus intervences veidā ar vairāk nekā EUR 40 miljardiem, kas veido gandrīz pusi no lauksaimnieku ienākumiem.

ES pilsoņu tiesību un iespēju attīstība un aizsardzība arvien vairāk ir ES budžeta centrā. 2009. gadā 110 000 jauniešu piedalījās projektos un apmaiņas programmās. ES palīdzēja arī piecām dalībvalstīm, kurām bija nepieciešams ugunsdzēsības inventārs, un nodrošināja pretvīrusu zāles Bulgārijai. Solidaritātes fonds piešķīra EUR 623 miljonus, lai mazinātu dabas katastrofu ietekmi, jo īpaši pēc zemestrīces Itālijas dienvidos.

Vairāk nekā EUR 10 miljardi iztērēti ārējiem darījumiem

ES 2009. gadā bija otrā lielākā attīstības palīdzības sniedzēja pasaulē, saistībām veidojot EUR 12 miljardus un sasniedzot aptuveni 140 jaunattīstības valstis. Tika izveidoti īpaši instrumenti, lai palīdzētu pasaules nabadzīgākajām valstīm pārvarēt trīskāršu – ekonomikas, pārtikas un vides – krīzi.

ES humāno un pārtikas palīdzību 2009. gadā saņēma vairāk nekā 150 miljoni cilvēku 70 valstīs. Turklāt kopējās ārpolitikas un drošības politikas ietvaros ES vadīja desmit misijas pasaules „karstajos punktos”, piemēram, Kosovā, Dienvidkaukāzā, Afganistānā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā. Īpašs finansējums ir paredzēts kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu sagatavošanai nosacījumu izpildei, lai pievienotos Eiropas Savienībai.

Viena no lielākajām ārējā atbalsta saņēmējām ir Sudāna (EUR 115 miljoni). 3,6 miljoni cilvēku saņēma pārtikas palīdzību Darfūrā un 436 000 – Dienvidsudānā, bet vairāk nekā 5 miljoniem cilvēku tika nodrošināta veselības aprūpe, un 1,3 miljoniem cilvēku bija paredzēti ūdens, sanitārijas un higiēnas nodrošināšanas pasākumi.

ES arvien vairāk tiek aicināta iesaistīties ārpus tās robežām – konfliktu vai dabas katastrofu gadījumā, informē Janušs Levandovskis. Pēdējos gados mums četras reizes bija jāveic finanšu shēmas pielāgojumi, kas iepriekšējo divdesmit gadu laikā nekad netika darīts. Tas liecina, ka ES budžetam nākotnē ir jābūt elastīgākam.

EUR 7,4 miljardi administrācijai

Administrācijas izmaksas visām iestādēm bija EUR 7,4 miljardi, 6,5 % no kopējiem izdevumiem – līdzīga procentuālā daļa kā 2008. gadā (6,2 %). 2009. gadā tāpat kā 2010. gadā Komisija ievēroja savu solījumu nepieprasīt jaunas amata vietas nākamajos gados, izņemot jaunu dalībvalstu pievienošanās gadījumā, apgalvo komisārs Levandovskis.

ES budžets finansēts galvenokārt ar dalībvalstu NKI iemaksām

Gandrīz 70 % ES budžeta tiek finansēti no dalībvalstu budžetiem atbilstīgi to attiecīgajam nacionālajam kopienākumam (NKI). Gadu gaitā finansējums no PVN turpina samazināties – 2009. gadā tas veidoja mazāk nekā 11 %, un tradicionālie pašu resursi (galvenokārt muitas nodokļi) veidoja mazliet vairāk par 12 %. Pārpalikums no iepriekšējā gada un citi ieņēmumi veido 7,5 %.

Finanšu pārskats:

http://ec.europa.eu/budget/documents/2009_en.htm?submenuheader=2&go=t3_2


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website