Navigation path

Left navigation

Additional tools

ĢMO/pētniecība: ziņojums par konkrētiem pasākumiem, kā izvairīties no ģenētiski modificētās un tradicionāli audzētās kukurūzas sajaukšanās

European Commission - IP/10/1181   27/09/2010

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

IP/10/1181

Briselē, 2010. gada 27. septembrī

ĢMO/pētniecība: ziņojums par konkrētiem pasākumiem, kā izvairīties no ģenētiski modificētās un tradicionāli audzētās kukurūzas sajaukšanās

Ziņojumā, ko Veselības un patērētāju politikas komisārs Džons Dalli šodien iesniedza Lauksaimniecības padomē, secināts, ka konkrēti pasākumi saistībā ar glabāšanu un izolācijas attāluma ievērošanu var ierobežot vai mazināt risku, ka ģenētiski modificēta (ĢM) kukurūza varētu sajaukties ar tradicionāli audzēto un bioloģiski audzēto kukurūzu. Labākās prakses dokumentā, ko sagatavojis Eiropas Līdzāspastāvēšanas birojs (ECoB) un publicējis Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs, minēts, ka sēklu pienācīga glabāšana un telpiskās izolācijas ievērošana ir labākie risinājumi, lai ierobežotu sajaukšanās vai izvairītos no tās. Dažās ES valstīs ar īpašiem klimatiskiem apstākļiem ir iespējama alternatīva prakse, kuras pamatā ir pagaidu izolācija (ģenētiski modificēto un ģenētiski nemodificēto kultūru dažādie ziedēšanas laiki).

Veselības un patērētāju politikas komisārs Džons Dalli, šodien iesniedzot ziņojumu Lauksaimniecības padomē, sacīja: „Šajā svarīgajā dokumentā ierosinātā prakse ir jāaplūko Komisijas jaunās jūlijā pieņemtās pieejas kontekstā saistībā ar līdzāspastāvēšanu un ĢMO audzēšanu. Minētā prakse pilnībā atbilst priekšlikuma būtībai un mērķiem, kas sniedz dalībvalstīm lielāku rīcības brīvību, lai organizētu ģenētiski modificēto, tradicionāli audzēto un bioloģiski audzēto kultūru līdzāspastāvēšanu.” Papildinot iepriekšminēto, Džons Dalli teica: „Šajā dokumentā uzskaitīti nesaistoši pasākumi, kuru mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm izstrādāt un pilnveidot nacionālās vai reģionālās pieejas saistībā ar līdzāspastāvēšanu”.

Labākā prakse

„Labākās prakses” dokumentā ir aptverts ģenētiski modificētās kukurūzas audzēšanas process līdz pat pirmajai tirdzniecības vietai. Tajā aplūkoti trīs produkcijas veidi: graudu kukurūza, silosa kukurūza un cukurkukurūza. Eiropas Līdzāspastāvēšanas birojs (ECoB) ir pārbaudījis iespējamos piejaukuma avotus un vienojies par labāko lauksaimniecisko praksi, kas nodrošinās līdzpastāvēšanu, vienlaikus saglabājot saimniecību ekonomisko un agronomisko efektivitāti.

Piemēram, kā vienu no pasākumiem ECoB piedāvā 15–50 m izolācijas attāluma ievērošanu, lai samazinātu svešapputi starp ģenētiski modificēto un ģenētiski nemodificēto kukurūzu un ierobežotu ĢMO saturu tradicionālajā pārtikā un barībā līdz līmenim, kas ir zemāks par 0,9 % (noteikumos paredzētā marķēšanas robežvērtība). Ja vajadzīgs vēl zemāks piejaukuma saturs (piemēram, 0,1 %, kas ir parastā kvantitatīvās noteikšanas robeža), tiek ierosināti lielāki attālumi, proti, 100–500 m.

Eiropas Līdzāspastāvēšanas birojs

Padome 2006. gadā aicināja Komisiju turpināt darbu līdzāspastāvēšanas jomā, lai apzinātu labāko praksi attiecībā uz tehniskajiem nošķiršanas pasākumiem un izstrādātu līdzāspastāvēšanas pamatnostādnes, kas vērstas uz konkrētām kultūrām. Komisija 2008. gadā izveidoja ECoB.

Birojā pārstāvēti ieinteresēto dalībvalstu ieceltie eksperti (patlaban piedalās 20 dalībvalstis) un zinātniskais sekretariāts, ko nodrošina Kopīgā pētniecības centra Perspektīvo tehnoloģisko pētījumu institūts.

Darbu pie „labākās prakses” dokumenta veica, cieši sadarbojoties ar ieinteresētajām personām, un rezultāts sniedz ES dalībvalstīm vajadzīgo rīcības brīvību, lai pielāgotu pasākumus konkrētiem reģionālajiem un vietējiem apstākļiem.

Fakti un skaitļi

Pasaulē 2009. gadā ģenētiski modificētās kultūras audzēja 134 milj. hektāru platībās. Lielākās audzētājvalstis: ASV (48 % no kopējām ĢMO platībām), Brazīlija (16 %) un Argentīna (16 %). Četras svarīgākās ĢM kultūras (izturīgas pret kaitēkļiem vai herbicīdiem): soja (77% sojas audzēšanas platību pasaulē), kokvilna (49 %  kokvilnas audzēšanas platību pasaulē), kukurūza (26 % kukurūzas audzēšanas platību pasaulē) un rapsis (21 % rapša audzēšanas platību pasaulē).

Eiropas Savienībā ir atļauts audzēt tikai trīs ģenētiski modificētas šķirnes:

  • divas ĢM kukurūzas šķirnes, no kurām Eiropas Savienībā audzē tikai Bt kukurūzu MON810 (izturīga pret kaitēkļiem);

  • viena ĢM kartupeļu šķirne (ĢM cietes kartupeļi; atļauja piešķirta 2010. gada martā).

Priekšvēsture

Komisija 13. jūlijā pieņēma visaptverošu priekšlikumu, kurā paredzēta dalībvalstu rīcības brīvība atļaut, ierobežot vai aizliegt ĢMO audzēšanu savā teritorijā, vienlaikus saglabājot ES ĢMO atļauju piešķiršanas sistēmu, kas balstīta uz zinātnes atziņām. Pieņemtajā paketē ietverts jauns priekšlikums ģenētiski modificēto kultūru līdzpastāvēšanai ar tradicionāli audzētām un/vai bioloģiski audzētām kultūrām un priekšlikums regulai, ar ko ierosina nelielas izmaiņas ĢMO tiesību aktos.

Priekšlikums par Direktīvas 2001/83/EK pārskatīšanu ir vērsts uz to, lai dalībvalstīm nodrošinātu tiesisko noteiktību, kad tās lemj par ĢMO audzēšanu, nepamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem. To pieņems Eiropas Parlaments un Padome koplēmuma procedūrā.

Lai lejupielādētu „labākās prakses” dokumentu, lūdzu, apmeklējiet šo tīmekļa vietni:

http://ecob.jrc.ec.europa.eu/documents.html

Sīkāku informāciju skatīt šeit:

http://ec.europa.eu/food/food/biotechnology/index_en.htm


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website