Navigation path

Left navigation

Additional tools

Komisija sāk diskusiju par zvejas iespējām 2010. gadam

European Commission - IP/09/747   12/05/2009

Other available languages: EN FR DE DA ES NL SV PT FI ET LT PL

IP/09/747

Briselē, 2009. gada 12. maijā

Komisija sāk diskusiju par zvejas iespējām 2010. gadam

Šodien Eiropas Komisija nāca klajā ar savu redzējumu par to, kā ES ūdeņos būtu nosakāmas zvejas iespējas 2010. gadam. Apspriešanās dokumentā izklāstīta pieeja, kuru Komisija iecerējusi izmantot kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un zvejas piepūles ierobežojumu noteikšanā nākamajam gadam. Komisija norāda, ka pēc kopējās zivsaimniecības politikas 2002. gada reformas krājumu atjaunošanās jomā lieli panākumi nav gūti. Viens no iemesliem ir tāds, ka pastāvīgi tiek noteiktas pārāk lielas zvejas iespējas, un zivju krājumi nepagūst atjaunoties. Rezultātā vairāk nekā 80 % ES krājumu tiek pārzvejoti, kamēr citur pasaulē tādu ir 28 %. No otras puses, ir sekmīgi īstenoti vairāki ilgtermiņa plāni un parādījušās zīmes, kas liecina par krājumu atjaunošanos. Tāpēc Komisija ierosina elastīgāku pieeju ikgadējām KPN izmaiņām, lai varētu noteikt efektīvākus atjaunošanās pasākumus pārmērīgi izmantotajiem krājumiem. Dalībvalstis un ieinteresētās aprindas tiek aicinātas līdz 31. jūlijam izteikt viedokli par Komisijas pieeju šim jautājumam. Rudenī Komisija iesniegs oficiālus tiesību aktu priekšlikumus, kuri Padomei būtu jāpieņem līdz gada beigām.

Komisārs Džo Borgs: “Pārzvejas radītā situācija ir nopietna, tomēr daudzgadu pārvaldības plāni dod rezultātus, un daži krājumi jau izrāda atjaunošanās pazīmes. Tas nozīmē, ka ilgtermiņa pieeja ir īstais ceļš un ka laba pārvaldība vienmēr būs efektīva. Es esmu pārliecināts, ka zvejniecībā vajadzīga pieeja, kuras pamatā ir ilgtermiņa plānošana, zinātniskie ieteikumi un dialogs ar nozares pārstāvjiem, jo šāda pieeja spēs atjaunot mūsu okeānu un jūru produktivitāti.”

Paziņojumā novērtēts ES zvejas resursu pašreizējais stāvoklis, un salīdzinājumā ar vairumu pārējo pasaules reģionu tie ir ļoti pārzvejoti. ES zvejniecības devums Eiropas ekonomikā un apgādē ar pārtiku šodien ir daudz mazāks nekā kādreiz. Vēl satraucošāk ir tas, ka (lielākoties neprecīzu nozvejas ziņojumu dēļ) zinātnieki nespēj novērtēt, kādā stāvoklī ir apmēram 59 % krājumu.

Šādā situācijā vajadzīga virkne izmaiņu. Pirmkārt, zvejas iespējas jānosaka tādā apjomā, lai zvejas izraisītā zivju mirstība netraucētu ilgtermiņā gūt lielāko iespējamo nozveju no attiecīgā krājuma. Ievērojami pārzvejotiem krājumiem ikgadējo KPN izmaiņu ierobežošana dod rezultātu, kas ir pretrunā ar nozares interesēm ilgākā laika posmā. Tāpēc attiecībā uz šādiem krājumiem Komisija ierosina elastīgāku pieeju ikgadējām KPN izmaiņām, pamatojoties uz Komisijas Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) ieteikumiem. Ierosināts, ka krājumiem ar zemu biomasu KPN gadā jāsamazina līdz 20 % apmērā, ja tas nepalielina zvejas izraisīto zivju mirstību. Krājumiem, kuri atjaunojušies vairāk nekā apjomā, kas nodrošina vislielāko ieguvi, KPN gadā varētu palielināt līdz 25 %. Turpretim, ja ZZTEK iesaka nulles nozveju, KPN jāsamazina vismaz par 25 %. Pieeja, kas izmantojama, ja krājuma analītisks novērtējums nav pieejams, patlaban kopīgi ar ieinteresētajām aprindām tiek pārskatīta atbilstoši jaunajiem zinātniskajiem ieteikumiem.

Dokumentā Komisija atkārtoti uzsver tās nodomu izskaust izmetumu praksi. Izmetumu problēma 2009. gadā tiek risināta ar vairākiem būtiskiem pasākumiem: Ziemeļjūrā un Skagerakā ir aizliegti atlasījumi (tirgus izmēra zivju izmešana, uz kuģa paturot lielāka izmēra vai vērtīgāku nozveju), daudzgadu plānu kontekstā vēl vairāk samazināta atļautā zvejas piepūle un uzsākti izmēģinājuma pētījumi par izmetumu apjoma turpmāku samazināšanu. Šo darbu paredzēts turpināt 2010. gadā.

KPN un kvotas turklāt jānosaka, ievērojot ES starptautiskās saistības un ilgtermiņa pārvaldības plānu noteikumus. Ar šodienas paziņojumu Komisija vēlas veicināt informētu diskusiju ar ieinteresētajām aprindām, lai apspriestu, pēc kādiem principiem būtu jāveido Komisijas priekšlikumi par zvejas iespējām nākamajam gadam.

KPN Baltijas jūrai, Melnajai jūrai un Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļai, ietverot Ziemeļjūru, nosaka vienam gadam. Dziļūdens sugu KPN nosaka diviem gadiem. Vidusjūras zvejniecību pārvaldībā nozvejas limitus neizmanto; izņēmums ir zilās tunzivis.

Plašāka informācija

http://ec.europa.eu/fisheries/press_corner/press_releases/2009/com09_28_en.htm


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website