IP/09/731

Briselē, 2009. gada 11. maijā

Komisija ierosina jaunu aviācijas drošības nodevu regulējumu

Eiropas Komisija šodien pieņēma priekšlikumu direktīvai par aviācijas drošības nodevām Eiropā. Priekšlikums turpina iestrādes, kas aizsāktas nesen sagatavotajā ziņojumā par aviācijas drošības finansējumu. Tā nolūks ir garantēt, lai, nosakot šo maksājumu apjomu, tiktu ievērota pārredzamība, lai nebūtu diskriminācijas, lai notiktu apspriešanās ar aviokompānijām, kā arī lai garantētu drošības nodevu saistību ar izmaksām. Tajā arī ietverts priekšlikums katrā dalībvalstī izveidot neatkarīgu pārraudzības iestādi.

Ieskicējot vispārējās sarežģītās ekonomiskās situācijas apstākļus, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Antonio Tajani sacīja: „Ir sperti nozīmīgi soļi, lai nodrošinātu ar gaisa transportu ceļojošo personu aizsardzību. Tas savukārt ir palielinājis pasažieriem izmaksas. Mums ir jārīkojas, lai drošības pakalpojumus varētu nodrošināt tādā veidā, kas izmaksu ziņā būtu visefektīvākais.”

Pašlaik aviācijas drošības izmaksu atgūšana tiek regulēta valstu līmenī. Tomēr pasažieriem sniegtā informācija par šīm izmaksām nereti nav atbilstoša, un ne visās ES lidostās notiek sistemātiska apspriešanās ar aviokompānijām. Šīs situācijas dēļ starp lidostām un gaisa pārvadātājiem nav patiesi līdzvērtīgas konkurences, kas ir ļoti nevēlams šajā laikā, kad visai aviācijas nozarei ir jārisina tik būtiskas problēmas.

Nesen pieņemtā Komisijas ziņojumā ir secināts, ka nediskriminējošas, kā arī tikai un vienīgi ar izmaksām saistītas drošības nodevas ir priekšnosacījums godīgai un netraucētai aviokompāniju un lidostu konkurencei^[1]. Tāpēc, iekasējot drošības nodevas Kopienas lidostās, Eiropas Komisija ierosina ievērot turpmākos kopējos principus:

1. Nediskriminācija: Drošības maksājumi nedrīkst radīt diskrimināciju starp pasažieriem vai aviokompānijām.

2. Apspriešanās: Jautājumā par drošības maksājumiem obligāti, regulāri, vismaz vienreiz gadā ir jārīko apspriešanās ar aviokompānijām. Pirms lēmumu pieņemšanas lidostām ir jāņem vērā aviokompāniju viedoklis un gadījumos, kad neizdodas vienoties, tas ir jāpamato.

3. Pārredzamība: Pārredzamība jānodrošina trīs atsevišķos līmeņos.

• Lidostu līmenī: Lidostām aviokompānijas jāinformē par faktoriem, uz kuru pamata nosaka drošības maksājumu līmeni (piemēram, par konkrētajām nodevām piedāvātie pakalpojumi un infrastruktūra, paredzamo ieguldījumu aprēķina metode).
• Aviokompāniju līmenī: Lai lidostām izdotos pareizi izvērtēt nepieciešamību pēc ieguldījumiem, kā arī lai sekmīgāk pielāgotu savu drošības infrastruktūru, aviokompānijām laikus ir jādara zināma tāda noderīga informācija kā, piemēram, satiksmes prognozes.
• Dalībvalstu līmenī: Ir jānodrošina pārredzamība attiecībā uz to valsts drošības pasākumu ekonomisko ietekmi, kas ir stingrāki par ES noteiktajām prasībām.

4. Saistība ar izmaksām: Drošības maksājumus drīkst izmantot tikai un vienīgi, lai segtu drošības izmaksas; šajā nolūkā ir jāņem vērā piešķīrumi un subsīdijas, ko piešķīrušas iestādes drošības nolūkos, kā arī aprīkojuma finansēšanas izmaksas un izmaksas par iekārtām un drošības pasākumiem.

5. Neatkarīga uzraudzības iestāde un konfliktu risināšana: Visās dalībvalstīs ir jāizveido neatkarīgas iestādes, kas nodrošinātu pareizu pasākumu izpildi, kā arī procedūru lidostu un to lietotāju konfliktu risināšanai.

^[1] Komisijas ziņojums par aviācijas drošības pasākumu finansēšanu, COM(2009) 30 galīgā redakcija, 2.2.2009.