Navigation path

Left navigation

Additional tools

IP/09/625

Briselē, 2009. gada 23. aprīlī

ES stiprina attiecības ar kaimiņvalstīm un turpina atbalstīt to reformas

Eiropas Komisija savos 2008. gada progresa ziņojumos ir apkopojusi situāciju par konkrētajām reformām, ko īstenojušas valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika (EKP), un norādījusi jomas, kurās darbs jāturpina. Politikas dokumentā par EKP īstenošanu, ar ko Komisija nāk klajā šodien, sniegts pārskats par attīstības tendencēm 12 valstīs, uz kurām attiecas EKP. Tajā aplūkota arī finanšu krīzes ietekme uz šīm valstīm un ierosināti dažādi varianti, kā ES varētu veicināt tautsaimniecības atveseļošanos. Kaut arī 2008. gads bijis sarežģīts, jo bija jārisina dažādas politiskas un ekonomiskas problēmas un kritās reformu īstenošanas temps — īpaši pārvaldības jomā —, partnervalstīs būtiskās sadarbības jomās konstatēta virkne panākumu, piemēram, ir izveidojušies ciešāki politiskie kontakti, palielinājušies tirdzniecības apjomi, padziļinājusies sadarbība zinātniskās pētniecības un inovāciju jomā, palielinājusies jauniešu mobilitāte utt. Attiecību stiprināšanos ievērojami sekmēja arī divas jaunas reģionālās struktūras, kas papildina dažāda līmeņa divpusējās attiecības: Vidusjūras reģiona valstu savienība un Austrumu partnerība. Minētajam politikas dokumentam ir pievienoti atsevišķi ziņojumi par katru valsti, kurā ir EKP rīcības plāns[1], kā arī nozaru ziņojums.

„2008. gads ir nepārprotami pierādījis, cik stratēģiski svarīga ir Eiropas kaimiņattiecību politika. Ekonomiskā un finanšu krīze, vardarbīgi konflikti kaimiņvalstīs un politiskā nestabilitāte — tas viss ietekmē ES iedzīvotāju drošību un labklājību. Tāpēc joprojām ir ārkārtīgi svarīgi, lai ES sniegtu taustāmu, mērķtiecīgu un lietderīgu atbalstu tās kaimiņvalstīm, tādā veidā sekmējot abpusēju drošību un labklājību,” teica par ārējām attiecībām un Eiropas kaimiņattiecību politiku atbildīgā komisāre Benita Ferrero-Valdnere.

Neraugoties uz sarežģītu vispārējo situāciju (pasaules ekonomiskā un finanšu krīze, Krievijas un Gruzijas konflikts 2008. gada augustā, Izraēlas iebrukumi Gazā 2008. gada decembrī un 2009. gada janvārī), ES attiecības ar tās kaimiņvalstīm 2008. gadā kļuva intensīvākas. Eiropas partneri ir panākuši virzību, ar modernizācijas pasākumu palīdzību reformējot tautsaimniecību un nodrošinot labākas iespējas saviem iedzīvotājiem.

Benita Ferrero-Valdnere atzina: „Neraugoties uz sarežģīto starptautisko situāciju 2008. gadā, EKP turpināja nest augļus, turklāt attiecības vēl padziļināja divas jaunas iniciatīvas: Vidusjūras reģiona valstu savienība un Austrumu partnerība. Mūsu partneri ir guvuši vērā ņemamus panākumus tādās būtiskās jomās kā tirdzniecība, nodokļi un uzņēmējdarbības vide, taču daudz lielākas pūles ir jāvelta īpaši politiskajām reformām, labai pārvaldībai un cilvēktiesībām. Tāpēc EKP joprojām būs svarīgs ES instruments reformu veicināšanai tuvākajās kaimiņvalstīs.”

Ciešāka politiskā sadarbība

  • Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija, Moldova un Ukraina pievienojās vairumam kopējās ārpolitikas un drošības politikas deklarāciju, kurām tās bija aicinātas pievienoties, tādējādi starptautiskajā arēnā paužot tādu pašu nostāju kā ES.
  • Eiropas Komisija bija viena no palestīniešu donoru konferences organizētājām (2008. gadā paredzēts piešķirt 400 miljonus eiro), un atbalsta politisko stabilizāciju un nacionālo izlīgumu (vēlēšanu reforma) Libānā.
  • ES bija izšķirīga loma pamiera panākšanā Gruzijā bruņotā konflikta laikā ar Krieviju. ES atbalstīja Gruzijas teritoriālo integritāti, ātri noorganizēja ES novērotāju nosūtīšanu uz konflikta vietu, nekavējoties sniedza humāno palīdzību valsts iekšienē pārvietotajām personām un sponsorēja Ženēvas sarunas par konflikta atrisināšanu. EK bija viena no Gruzijas donoru starptautiskās konferences organizētājām un 2008.–2010. gadā apņēmās piešķirt līdz pat 500 miljoniem eiro.

Aktīvāka ekonomiskā integrācija un tirdzniecība

  • Ukraina iestājās Pasaules Tirdzniecības organizācijā, un kopā ar ES risina sarunas par padziļinātu un vispusīgu brīvās tirdzniecības līgumu jaunā asociācijas nolīguma (pirmais šāda veida nolīgums ar austrumu kaimiņvalstīm) kontekstā.
  • Ir noslēgušies pētījumi par iespēju noslēgt padziļinātus un vispusīgus brīvās tirdzniecības līgumus ar Gruziju un Armēniju.
  • Tirdzniecības sarunas par lauksaimniecības un zivsaimniecības produktiem ir noslēgušās ar Ēģipti un Izraēlu un turpinās ar Maroku un Tunisiju. Sarunas par liberalizāciju pakalpojumu un uzņēmējdarbības jomā ir sāktas ar Ēģipti, Maroku un Tunisiju.
  • EKP valstīs ES ir galvenais tirdzniecības partneris. Ēģiptes, Jordānijas, Libānas un Ukrainas eksporta pieaugums uz ES 2008. gadā bija mērāms desmitos procentu.

Vīzu režīma atvieglošana un nelegālās imigrācijas apkarošana

  • Vīzu režīma atvieglošanas un atpakaļuzņemšanas nolīgumi ar Ukrainu un Moldovu stājās spēkā 2008. gada 1. janvārī.
  • Ar Ukrainu 2008. gada oktobrī tika sākts dialogs par vīzām ar mērķi tālākā nākotnē ieviest bezvīzu režīmu. Tika intensificēts dialogs ar Gruziju ar mērķi noslēgt vīzu režīma atvieglošanas un atpakaļuzņemšanas nolīgumus un izveidot mobilitātes partnerību, lai veicinātu legālo migrāciju, vienlaikus apkarojot nelegālo. Ar Moldovu šāda mobilitātes partnerība darbojas kopš 2008. gada vidus.
  • Ar Maroku tika padziļināts politiskais dialogs un sadarbība drošības jomā attiecībā uz nelegālās migrācijas apkarošanu.
  • Tunisija modernizēja tās aprīkojumu un infrastruktūru, lai nostiprinātu robežkontroli, un ieviesa jaunas biometriskās pases. Neraugoties uz to, nelegālā imigrācija no Tunisijas 2008. gadā ievērojami palielinājās.

Sadarbība tieslietu jomā

  • Palestīniešu tiesnešu un prokuroru apmācības apstākļi tika uzlaboti, izveidojot ES finansētu Palestīniešu tiesiskās apmācības institūtu. Libānā tiek gatavoti specializēti apmācības kursi tiesnešiem, juristiem un tiesas sekretāriem.
  • Komisija palestīniešu civilo policiju apgādāja ar transportlīdzekļiem, tādējādi ievērojami palielinot tās efektivitāti.
  • Gruzijā ievērojami panākumi bija vērojami korupcijas apkarošanā, ieslodzījuma apstākļu uzlabošanā un spīdzināšanas un ļaunprātīgas izturēšanās apkarošanā.
  • Armēnijā izstrādātas jaunas tiesību normas par bēgļiem un patvērumu, cenšoties tuvināties ES un starptautiskajiem standartiem.

Jauns posms sadarbībā enerģētikas jomā

  • Tika sāktas sarunas par Moldovas un Ukrainas pievienošanos Enerģētikas kopienas līgumam, kurā iestrādātas apņemšanās pakāpeniski pārņemt ES iekšējā enerģijas tirgus noteikumus.
  • ES finansējums ir ļoti svarīgs Ukrainas kodolenerģijas drošībai, proti, lai modernizētu padomju tipa reaktorus. EK turpina finansiāli palīdzēt Armēnijai, lai nodrošinātu obligāto drošības standartu ievērošanu Medzamoras atomelektrostacijā.
  • ES ir parakstījusi saprašanās memorandu par sadarbību enerģētikas jomā ar Ēģipti, kas ir nozīmīga enerģijas ražotāja. Azerbaidžāna ir stratēģisks ES partneris attiecībā uz Kaspijas jūras reģiona naftas un gāzes resursiem gan kā ražotāja, gan kā tranzītvalsts.
  • Izraēla, Palestīnas pašpārvalde un Eiropas Komisija atsāka trīspusējo enerģētikas sadarbības programmu „Saules enerģija — mieram”. Palestīnas pašpārvalde strādāja pie plāniem attiecībā uz saules enerģijas staciju Jērikā.
  • Vidusjūras reģiona valstu savienības sanāksmē 2008. gada 13. jūlijā Saules enerģijas izmantošanas plāns Vidusjūras reģionam tika atbalstīts kā prioritāra Vidusjūras reģiona valstu savienības iniciatīva Barselonas procesa ietvaros.

Transporta uzlabošanās

  • Pateicoties gaisa satiksmes nolīgumam ar Maroku, kopš 2007. gada pārvadājumu apjoms ir pieaudzis par 17 %, izveidoti 52 jauni maršruti un tirgū ienākušas 12 jaunas aviosabiedrības. Tas samazina pārvadājumu maksu un uzlabo tūristu izvēles iespējas, vienlaikus palīdzot attīstīt tūrisma nozari un nodrošināt darba vietas. Sarunas par līdzīgu nolīgumu ir sāktas Ukrainu un tiek plānotas ar Gruziju.
  • Horizontāli aviopārvadājumu nolīgumi ir noslēgti ar Armēniju, Izraēlu un Jordāniju, un ar pēdējām divām valstīm ir sāktas sarunas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumiem.
  • Dienvidkaukāzā ir sākta Erevānas-Tbilisi (Armēnija-Gruzija) dzelzceļa līnijas atjaunošana.
  • Kaimiņattiecību politikas ieguldījumu mehānisma finansējums ir piešķirts, lai atbalstītu tādus projektus kā tramvaju satiksmes izveidošana Rabātā un lauku ceļu izbūve Marokā un Kišiņevas lidostas modernizācija un ceļu atjaunošana Moldovā.

Turklāt...

  • EK finansiāli atbalsta NVO un vietējās iestādes Ēģiptē, Gruzijā, Jordānijā, Okupētajā Palestīnas teritorijā, Tunisijā un Ukrainā.
  • Marokai tiek sniegts finansiāls atbalsts izglītības sistēmas reformai, lai samazinātu analfabētismu (38 % no iedzīvotājiem, galvenokārt sievietes).
  • Jordānijā, Tunisijā un Ēģiptē turpināts uzlabot sieviešu stāvokli un viņu tiesību aizsardzību.
  • Pateicoties ES atbalstam, Marokā ieviesta obligātā veselības apdrošināšana, un šis atbalsts ir izšķirīgs faktors veselības aprūpes reformā Moldovā.
  • ES finansētā ūdensapgādes uzlabošana Jordānijā ir palīdzējusi nodrošināt Irākas bēgļu vajadzības Zarkas reģionā.
  • Kopienas civilās aizsardzības mehānisms 2008. gadā tika izmantots, lai palīdzētu Gruzijai pēc kara ar Krieviju un lai palīdzētu Ukrainai un Moldovai cīnīties ar postošu plūdu sekām.
  • Izraēla (kā asociētā valsts), Ēģipte, Jordānija un Maroka ir īpaši veiksmīgi piedalījušās pirmajos konkursos, kas izsludināti saskaņā ar Septīto pētniecības pamatprogrammu.
  • Ievērojami pieaudzis to jauniešu skaits no EKP valstīm, kas iesaistīti brīvprātīgo dienestu darbā ES programmas „Jaunatne rīcībā” ietvaros (+87,5 %), kā arī palielinājusies dalība jauniešu un jauno darbinieku apmaiņā (+23 %).

Pamatojoties uz Barselonas procesu, Vidusjūras reģiona valstu savienība ir devusi jaunu impulsu Eiropas Savienības attiecībām ar dienvidu kaimiņvalstīm. Eiropas Komisija ir ierosinājusi arī vērienīgu Austrumu partnerību ar Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovu un Ukrainu, piedāvājot plašu un tālejošu programmu ES attiecību padziļināšanai ar šīm valstīm.

2008. gadā arī ievērojami palielinājies ES sniegtās palīdzības apjoms EKP partneriem, proti, piešķirts 1,71 miljons eiro salīdzinājumā ar 1,67 miljoniem eiro 2007. gadā.

Pieejamie dokumenti

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas kaimiņattiecību politikas īstenošanu 2008. gadā (Brisele, 2009. gada 23. aprīlis) un atsevišķi ziņojumi par Armēniju, Azerbaidžānu, Ēģipti, Gruziju, Izraēlu, Jordāniju, Libānu, Maroku, Moldovu, Okupēto Palestīnas teritoriju, Tunisiju un Ukrainu un nozaru progresa ziņojums ir pieejami šajā tīmekļa vietnē:
http://ec.europa.eu/world/enp/documents_en.htm

Kopsavilkums par situāciju katrā valstī:
Armēnija MEMO/09/182
Azerbaidžāna MEMO/09/183
Ēģipte MEMO/09/179
Gruzija MEMO/09/184
Izraēla MEMO/09/185
Jordānija MEMO/09/186
Libāna MEMO/09/187
Maroka MEMO/09/188
Moldova MEMO/09/180
Okupētā Palestīnas teritorija MEMO/09/181
Tunisija MEMO/09/178
Ukraina MEMO/09/189

Sīkāka informācija par EKP: http://ec.europa.eu/world/enp/index_en.htm


[1] Armēnija, Azerbaidžāna, Ēģipte, Gruzija, Izraēla, Jordānija, Libāna, Maroka, Moldova, Okupētā Palestīnas teritorija, Tunisija un Ukraina.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website