Sélecteur de langues
Chemin de navigation
IP/09/609
Briselē, 2009. gada 21. aprīlī
„Robežu noteikšana apgabalos, kur ir nelabvēlīgi dabas apstākļi lauksaimniecībai, jāracionalizē, un atbalstam jābūt mērķtiecīgākam. Lauksaimnieku un mūsu visu citu interesēs ir izmantot šos apgabalus lauksaimniecībā, lai novērstu apdraudējumu videi,” teica Eiropas lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre Marianna Fišere Bola. „Mūsu iniciatīvas mērķis nav ne samazināt, ne palielināt mazāk labvēlīgos apgabalus, mūsu mērķis ir izveidot zemes robežu noteikšanas sistēmu, ņemot vērā tāda liela un daudzveidīga apgabala kā ES specifiku.”
Vienkāršāka un pārskatāma apgabala robežu noteikšana
Visā ES pašlaik pastāv vairāk nekā 100 dažādi valstu kritēriji, lai pieņemtu lēmumu par to, vai konkrētam apgabalam var piešķirt mazāk labvēlīgiem apgabaliem paredzētos maksājumus, vai nē. Revīzijas palāta ir uzsvērusi šo problēmu, norādot, ka tā varētu izraisīt nevienlīdzīgu attieksmi. Komisija ar zinātnes ekspertu palīdzību ir noteikusi astoņus augsnes un klimata kritērijus[1], kas varētu būt labs pamats objektīvai un skaidrai šādu apgabalu klasificēšanai.
Tomēr vēl jāizvērtē, vai jaunā robežu noteikšanas, sistēma, pamatojoties uz minētajiem kritērijiem, būs īsti piemērota; tas tiks darīts, izmantojot modelēšanu, kuru dalībvalstis veiks, pamatojoties uz valsts rīcībā esošajiem sīki izstrādātiem datiem.
Uzlabota mērķtiecība
Ilgtspējīgu lauku apsaimniekošanas sistēmu saglabāšana apgabalos, kur klimata apstākļi un augsnes īpatnības to apgrūtina, ir būtiska ainavu, dabisko dzīvotņu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, kā arī lai novērstu mežu ugunsgrēkus un uzlabotu ūdens un augsnes apsaimniekošanu.
ES subsīdijas lauksaimniecības saglabāšanai šādos rajonos ir jāatvēl tiem apgabaliem, kur dabas apstākļi ir īpaši nelabvēlīgi un tādējādi ietekmē lauksaimniecību. Atbalsta sadalīšana lauku saimniecībām minētajos apgabalos ir jāvirza tā, lai tas nonāktu saimniecībās, kur pastāv vislielākais risks atstāt zemi novārtā.
Intensīva sadarbība
Ir notikušas vairāk nekā 100 sanāksmes starp Komisijas un dalībvalstu pārstāvjiem, un pēc sabiedriskas apspriešanas, kas notika 2008. gada 22. maijā, tika saņemts 121 viedoklis. Izteiktie viedokļi ir apkopoti ietekmes novērtējuma ziņojumā, kas pievienots paziņojumam.
Šodien pieņemtais paziņojums turpina vienot ES institūcijas, reģionus un grupas, kas ieinteresētas lauksaimniecības zemes izmantošanā, kopējā analīzes procesā, lai izstrādātu jaunas apgabalu robežas.
Dalībvalstis tiek iesaistītas, veicot modelēšanu, kuras būs svarīgas Komisijas priekšlikuma izstrādē.
Ierobežota darbības joma
Pārskata veikšana pašlaik neietekmēs ne kalnu rajonus (kas jau ir klasificēti, pamatojoties uz objektīviem kopējiem kritērijiem), ne apgabalus, kuros ir īpaši nelabvēlīgi dabas apstākļi (piemēram, salas un piekrastes), ko klasificē, pamatojoties uz konkrētajiem nelabvēlīgajiem apstākļiem.
Turpmākie pasākumi
Valstu iestādēm līdz 2009. gada 21. oktobrim jānosūta Komisijai modelēšanas rezultāti. Visticamāk jaunā klasifikācijas sistēma stāsies spēkā 2014. gadā.
Papildu informācija
Komisijas tīmekļa vietnē par atbalstu lauksaimniekiem mazāk labvēlīgos apgabalos
http://ec.europa.eu/agriculture/rurdev/lfa/index_en.htm
Komisijas tīmekļa vietnē par lauku attīstības politiku (2007-2013)
http://ec.europa.eu/agriculture/rurdev/index_lv.htm
[1] Noteiktie 8 kritēriji ir šādi: zema temperatūra, karstuma radīts stress, augsnes drenāža un akmeņainība, iesakņošanās dziļums augsnē, augsnes ķīmiskās īpatnības, augsnes mitruma bilance un tās vertikalitāte.