IP/09/501
Briselē, 2009. gada 30. marts
Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, atbildīgais transporta politikas jautājumos Antonio Tajani paziņoja, ka „Eiropai ir vajadzīga tāda gaisa satiksmes pārvaldības sistēma, kas spētu stāties pretī nākotnes izaicinājumam — aviācijas satiksmes pieaugumam. Ceļotāji pieprasa augstu pakalpojumu kvalitāti. Šis pasākumu bloks uzlabos lidojumu drošību, atbilstību vides standartiem un izmaksu efektivitāti. Atbilstīgi pieaugošajām prasībām attiecībā uz vides aizsardzību gaisa kuģi varēs veikt lidojumus iespējami īsākā maršrutā. Pirmo reizi sistēmas stūrakmens būs gaisa telpas izmantotāju vajadzības. Tā kā arī gaisa pārvadājumu nozari ir skārusi pašreizējā krīze, šis ir vispiemērotākais brīdis, kad pieņemt šādu pasākumu bloku.”
Ar pirmo šā bloka pīlāru sākotnējos SES tiesību aktos tiek ieviesta virkne uzlabojumu (sk. IP/01/1398), tostarp aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem saistoši mērķi attiecībā uz funkcionalitāti, Eiropas tīkla pārvaldības funkcijas, lai nodrošinātu nacionālo tīklu konverģenci, kā arī galīgais datums, līdz kuram dalībvalstīm ir jāuzlabo savs sniegums, cita starpā izvēršot pastiprinātu sadarbību un vēl lielākā mērā integrējot aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējus, t.i., funkcionālos gaisa telpas blokus.
Tehnoloģiskais pīlārs ir orientēts uz modernu tehnoloģiju ieviešanu. SESAR programma apvieno visas aeronavigācijas nozarē iesaistītās personas, lai izstrādātu, validētu un izvērstu jaunas paaudzes gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu, kura darbosies visas Eiropas mērogā.
Drošuma pīlārs paredz paplašināt Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EASA) pienākumu jomu. Šādi ir paredzēts ieviest precīzi traktētus, vienotus un saistošus noteikumus lidostu darbības, gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī sekmīgi kontrolēt, kā notiek šo noteikumu īstenošana dalībvalstīs. Paplašinātā EASA kompetence dos aģentūrai pilnīgāku kontroli pār Eiropas aviācijas drošību un garantēs drošības noteiktumu piemērošanu visos lidojuma norises posmos, sākot no paša skrejceļa.
Visbeidzot, lidostu kapacitātes pīlārā tiek risinātas problēmas saistībā ar skrejceļu un lidostu iekārtu nepietiekamību, kas pašreizējā situācijā var kļūt par galveno problemātisko faktoru. Vispārējais šīs iniciatīvas nolūks ir ar gaisa satiksmes pārvaldības pasākumiem uzlabot to, kā lidostās notiek laika nišu piešķiršana lidmašīnu ekspluatantiem, kā arī izveidot lidostu kapacitātes pārraudzības iestādi, lai lidostas pilnībā integrētu aviācijas tīklā.
Ar šo jauno pasākumu bloku Eiropas vienotajā gaisa telpā
fundamentāla nozīme tiek piešķirta vides
apsvērumiem, un uzlabotās gaisa satiksmes pārvaldības
sistēmas mērķis ir samazināt aviācijas
radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Ir prognozēts,
ka izmešu samazinājuma apjoms katrā lidojumā būtu
līdz 10 %, kā rezultātā varētu ietaupīt 16
miljonus tonnu CO2 gadā, un gaisa telpas izmantotājiem
rastos izmaksu ietaupījumi 2,4 miljardu euro apmērā.
Pateicoties šiem pasākumiem, aviācijas nozare varēs
sekmīgi integrēties Eiropas Emisiju kvotu tirdzniecības
sistēmā.
Ņemot vērā, cik izšķiroša
nozīme aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanā ir
cilvēkfaktoram, Eiropas iestādes pieņēma arī
paziņojumu, kurā tās pauž vēlmi sadarboties, lai
šā aviācijas pasākumu kopuma īstenošanā
iesaistītu nozares pārstāvjus, nodrošinātu augstus
kompetences standartus visu to kategoriju darbiniekiem, kas garantē
drošību, kā arī veicinātu pārliecību par to
mehānismu derīgumu, kurus izmanto paziņošanai par
starpgadījumiem.
Plašākai informācijai sk. http://ec.europa.eu/transport/air/index_en.htm