Navigation path

Left navigation

Additional tools

Patēriņš — iepirkšanās tiešsaistē Eiropas Savienībā arvien populārāka, bet attīstību kavē pārrobežu tirdzniecības šķēršļi

European Commission - IP/09/354   05/03/2009

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

IP/09/354

Briselē, 2009. gada 5. martā

Patēriņš — iepirkšanās tiešsaistē Eiropas Savienībā arvien populārāka, bet attīstību kavē pārrobežu tirdzniecības šķēršļi

Šodien ES patērētāju tiesību aizsardzības komisāre Meglena Kuneva iepazīstināja ar jauno ziņojumu "E-komercijas šķēršļi", kurš atklāj, ka arvien lielāku piekrišanu gūst iepirkšanās tiešsaistē, un brīdina, ka pārrobežu tirdzniecības šķēršļi aizkavē izaugsmi. Šodien publicētajā ziņojumā tiek detalizēti analizētas aktuālās e-komercijas tendences visā ES, ieskaitot griezumā pa valstīm, tiešsaistē pirktākās preces un šķēršļus patērētājiem un uzņēmējiem tiešsaistē. No 2006. līdz 2008. gadam ES ir augusi (no 27 % līdz 33 %) to patērētāju daļa, kuri internetā iegādājušies vismaz vienu preci. Šie vidējie rādītāji neatklāj to, ka iepirkšanās tiešsaistē ir lielā cieņā Apvienotajā Karalistē, Francijā un Vācijā, kur pērn tiešsaistē iepirkušies vairāk nekā 50 % interneta lietotāju. Ziemeļvalstīs (Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā un Islandē) interneta lietotāju daļa, kuri tiešsaistē pirkuši preces un pakalpojumus, 2008. gadā bija 91 %. Arī Itālija un Spānija ir strauji augošs tirgus. Pretstatā šādam strauji augoša valsts tirgus modelim, pārrobežu iepirkumu apjoms tiešsaistē joprojām ir mazs — tikai 7 % 2008. gadā (salīdzinājumā ar 6 % 2006. gadā). Ziņojumā izskan brīdinājums, ka ir vairāki šķēršļi (valoda, praktiski un normatīvi šķēršļi, un ne mazāk svarīgais uzticēšanās jautājums), kas kavē iepirkšanās tiešsaistē attīstību Eiropas Savienībā.

Komisāre Kuneva sacīja: “Patērētājiem ir visas iespējas interneta izmantošanai. Internets paplašina tirgu, kurā patērētāji piedalās, un ļauj tiem piekļūt lielākam piegādātāju skaitam un paplašina izvēli. Internetā iespējams vēl neredzētā mērogā salīdzināt preces, piegādātājus un cenas. Interneta izmantošanai mazumtirdzniecībā kļūs arvien populārāka. Tiešsaistē iepērkas jau 150 miljoni patērētāju, lai gan tikai 30 miljoni tiešsaistē iepērkas ārvalstīs. Mums jāgādā par to, lai, pieņemot interneta platformu, tā netiktu lieki apgrūtināta, jo nav novērsti būtiski normatīvie šķēršļi vai nav atrisināti svarīgi patērētāju uzticēšanās jautājumi.”

Galvenie secinājumi

1. E-komercija darbojas labi

Kopumā patērētāji ir apmierināti ar iepirkšanos tiešsaistē. Caurmērā patērētāji ir apmierinātāki ar iepirkšanos internetā nekā ar mazumtirdzniecību kopumā saistībā ar sevišķi bieži pirktām preču grupām (IT preces, kā arī preces izklaidei un brīvā laika pavadīšanai).

  • Patērētāji sevišķi ir apmierināti par cenu salīdzināšanu, plašu piedāvājuma klāstu, preču finansiālu pieejamību un piegādātāju izvēli.
  • Patērētāji nav pārāk apmierināti ar tādiem jautājumiem kā skaidra informācija par preci, reklāma, personas datu aizsardzība, uzticēšanās un iespēja nosūtīt preci atpakaļ.

2. E-komercijai ir milzīgs potenciāls pārrobežu tirdzniecībā

  • Viena trešdaļa ES pilsoņu iegādātos internetā preci vai pakalpojumu citā dalībvalstī, jo tas ir lētāks vai labāks.
  • Viena trešdaļa patērētāju ES pauž gatavību pirkt preces un pakalpojumus citā valodā. Daudzkultūru Eiropā ir pieprasījums pēc plašākas izvēles un lielāka piedāvājumu klāsta, nekā var nodrošināt vietējie veikali vai globālie zīmoli.

3. Pārrobežu tirdzniecības potenciāls neīstenojas

Eiropas Savienībā no 2006. līdz 2008. gadam pircēju daļa tiešsaistē ir palielinājusies no 27 % līdz 33 % patērētāju, turpretim pārrobežu e-komercija palika nemainīga. Patlaban iepirkšanos tiešsaistē ārvalstīs izmanto 7 % patērētāju. Un šī starpība palielinās, nevis sarūk.

Lielākie šķēršļi

  • Ģeogrāfiska norobežošanās: Vairākumam tirgotāju tagad ir tīmekļa vietne, ko var apmeklēt jebkuras valsts patērētāji. Tomēr lielākā daļa mazumtirgotāju, šķiet, darbojas pieņemot, ka iekšējais tirgus ir nodalīts atbilstīgi valstu robežām. Iespēju ir milzum daudz, tomēr praksē patērētājiem ir liegta iespēja iepirkties vai tos novirza uz savu izcelsmes valsti.

Pie praktiskiem un normatīviem šķēršļiem minami

  • valodas šķēršļi, kas sagādā grūtības lielākajai daļai tirgotāju un patērētāju, lai gan nevajadzētu pārspīlēt to nozīmi; Piemēram, 60 % mazumtirgotāju jau ir gatavi veikt darījumus vairākās valodās.
  • loģistikas grūtības saistībā ar pasta un maksājumu sistēmu sadarbspēju un grūtības piekļūt platjoslas pakalpojumiem;
  • Patērētāji un uzņēmumi arvien biežāk uzskata, ka normatīvi šķēršļi ir nepamatoti; to skaitā, piemēram, ir likums par patērētāju tiesību aizsardzību, PVN noteikumi, noteikumi par selektīvu izplatīšanu, intelektuālā īpašuma aizsardzība, ES tiesību aktu atkritumu apglabāšanas jomā transponēšana valsts tiesību aktos.
  • Šķēršļi, kas grauj patērētāja uzticēšanos, konkrēti, labās gribas trūkums saistībā ar maksājumiem, piegādi, sūdzībām, garantijas noteikumu izpildi, kompensācijas pieprasījumiem (pakalpojums pēc pirkuma veikšanas), kā arī personas datu aizsardzības jautājumi. Pārrobežu darījumos grūtības ir padziļinājušās.

Turpmākie pasākumi

2009. gada septembrī komisāre Kuneva nāks klajā ar neatkarīgas anonīmas aptaujas rezultātiem (mystery shopping), lai noskaidrotu, kā un kur patērētājiem tiek liegta iepirkšanās tiešsaistē Eiropas Savienībā. Komisāre Kuneva kā vienu no Komisijas mazumtirdzniecības uzraudzības pasākumiem pērnā gada rudenī sāka Komisijas procedūru, lai apzinātu e-komercijas šķēršļus; Komisijas gala ziņojums par mazumtirdzniecības jomu gaidāms 2009. gada rudenī.

http://ec.europa.eu/consumers/strategy/docs/com_staff_wp2009_en.pdf


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website