IP/09/303

Briselē, 2009. gada 23. februārī

Komisija galveno uzmanību pievērš katastrofu novēršanai un riska mazināšanai ES un ārpus tās

Eiropas Komisija šodien pieņēma divus paziņojumus saistībā ar katastrofām — Kopienas pieeju dabas un cilvēka izraisītu katastrofu ietekmes mazināšanai ES un stratēģiju katastrofu draudu samazināšanas atbalstam jaunattīstības valstīs. Šie paziņojumi, kas pieņemti kā dokumentu kopums, ir pirmais mēģinājums izveidot stratēģiskāku pieeju, jo īpaši ņemot vērā paaugstināto risku, ko rada klimata pārmaiņas. Ierosinātajos Kopienas līmeņa pasākumos galvenā uzmanība ir pievērsta jomām, kur vienota pieeja ir efektīvāka par dažādām valstu pieejām, piemēram, zināšanu attīstīšanai, tirgus dalībnieku un politiku koordinēšanai, un esošo Kopienas katastrofu novēršanas instrumentu darbības uzlabošanai. Attiecībā uz jaunattīstības valstīm Komisija izstrādā ES stratēģiju, lai palīdzētu samazināt dabas katastrofu ietekmi valstīs, kurās pastāv augsts risks. Abi paziņojumi veicina pasaules konferencē par katastrofu mazināšanu pieņemtā Hjogo rīcības pamatplāna 2005.–2015. gadam īstenošanu.

Par vides jautājumiem atbildīgais Eiropas komisārs Stavross Dimass teica: „Dabas katastrofas aizvien vairāk apdraud ES dalībvalstis, un tiek prognozēts, ka klimata pārmaiņu ietekmes rezultātā tuvāko gadu laikā tās kļūs arvien biežākas un spēcīgākas. Ir jādara viss, lai mazinātu katastrofu ietekmi, sagatavojoties tām, cik labi vien iespējams. Šis paziņojums ir svarīgs solis, ar ko aizsākas ilgtermiņa process attiecībā uz Kopienas pasākumiem šajā jomā.”

Eiropas attīstības un humānās palīdzības komisārs Luī Mišels sacīja: „Cunami un viesuļvētras rada postījumus un sagrauj nabadzīgo iedzīvotāju dzīvi visā pasaulē. Mēs zinām, ka profilakse ir labāka par ārstēšanu. Ieguvumi, ieguldot līdzekļus riska mazināšanā pirms notiek katastrofa, ir daudz lielāki salīdzinājumā ar humānās palīdzības sniegšanu pēc tās. Un mēs zinām, ka klimata pārmaiņu dēļ situācija tikai pasliktināsies, tāpēc mums jārīkojas jau tagad. Esmu pārliecināts, ka katastrofu riska mazināšana palīdzēs glābt dzīvības un tā būs arī galvenais ierocis cīņā pret nabadzību visā pasaulē.”

Profilakses pasākumi — pievienotā vērtība ES līmenī

Paziņojumā par profilakses pasākumiem noteiktas jomas, kurās ES līmeņa pasākumi varētu sniegt pievienoto vērtību, proti, izveidot Kopienas līmeņa esošās informācijas un labākās prakses reģistru sistēmu; izstrādāt vadlīnijas par bīstamības un riska kartēšanu; koordinēt tirgus dalībniekus un politikas visā katastrofu pārvaldības ciklā, organizējot papildu apmācības un veicinot informētību; uzlabot pieeju agrās brīdināšanas sistēmām; un efektīvāk izmantot Kopienas fondus.

Katastrofu riska mazināšana — priekšnoteikums ilgtspējīgai nabadzības mazināšanai

Paziņojumā par katastrofu riska mazināšanu ir noteikti šādi prioritārie pasākumi:

• nostiprināt politisko dialogu ar jaunattīstības valstīm;
• integrēt katastrofu riska mazināšanu gan ES, gan jaunattīstības valstu politikā un pasākumos, tostarp ES atbalstu attiecībā uz valstu investīcijām riska mazināšanā;
• izveidot reģionālos plānus, sākot ar plāna izveidi Karību jūras valstīm; šādos rīcības plānos būtu ietverts, piemēram, atbalsts informētības veicināšanas kampaņu organizēšanai.

ES visus īpašos plānotos pasākumus izklāstīs īstenošanas plānā, ko paredzēts publicēt 2009. gada jūnijā.

Vispārēja informācija

Komisija 2008. gada martā pieņēma paziņojumu par Eiropas Savienības reaģēšanas spēju stiprināšanu katastrofu gadījumos (COM(2008)130). Paziņojumā atbalstīta integrēta pieeja, kas aptver visus katastrofu posmus (profilakses pasākumi, sagatavošanās, tūlītēja reaģēšana, seku novēršana), vērsta uz visiem katastrofu veidiem (ES vai ārpus tās, dabas vai cilvēka izraisītas), un aptver visus ES instrumentus, kā arī starpiestāžu koordināciju. Tajā iekļauts arī īpašs pielikums par mežu ugunsgrēkiem. Paziņojumā izvirzīti divi priekšlikumi — par profilakses pasākumiem un par ES stratēģiju katastrofu draudu samazināšanas atbalstam jaunattīstības valstīs. Turklāt Eiropas Parlaments un Padome aicināja rīkoties nekavējoties katastrofu novēršanas jomā.

Aprēķināts, ka no ekonomiskā viedokļa katastrofas Eiropā rada izmaksas 15 miljardu eiro apmērā.

Katastrofas visvairāk ietekmē jaunattīstības valstis, jo tās ir visneaizsargātākās un tām ir vismazāk pretošanās iespēju. Turklāt katastrofas vājina un apdraud ANO Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanu. Viens no astoņiem mērķiem ir līdz 2015. gadam uz pusi samazināt to iedzīvotāju daļu, kuru ienākumi ir mazāki par 1 ASV dolāru dienā, un panākt, lai ikviens bērns iegūtu pamatizglītību (http://www.un.org/millenniumgoals ).

Saskaņā ar 2005. gada Hjogo rīcības pamatplānu, kas ir starptautisks regulējums katastrofu riska mazināšanai, valstīm šā jautājuma risināšanā jāsadarbojas.

http://www.unisdr.org/eng/hfa/hfa.htm

Papildinformācija

Paziņojumi atrodami šeit:

Paziņojums par profilakses pasākumiem

http://ec.europa.eu/environment/civil/index.htm

Paziņojums par katastrofu riska mazināšanu

http://ec.europa.eu/development/policies/9interventionareas/environment_en.cfm