Navigation path

Left navigation

Additional tools

IP/09/300

Briselē, 2009. gada 20. februārī

Pieci gadi paplašinātā Eiropas Savienībā ir devuši ilgstošas priekšrocības, un Eiropa spēj daudz labāk pārvarēt pašreizējo krīzi

Eiropas Savienības nesenā paplašināšanās bija pavērsiena punkts Eiropas apvienošanas procesā un radīja priekšrocības iedzīvotajiem visā Eiropas Savienībā. Ekonomikas ziņā paplašināšanās rezultātā paaugstinājās dzīves līmenis jaunajās dalībvalstīs, vienlaikus paverot eksporta un ieguldījumu iespējas vecajām dalībvalstīm. Tā arī palīdzēja nostiprināt demokrātiju, stabilitāti un drošību mūsu kontinentā. Paplašinātai ES ir lielāka ietekme, risinot globālas nozīmes jautājumus – gan problēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, gan pasaules ekonomikas un tās pārvaldības jautājumus. Piecos gados ES ir kļuvusi ne tikai lielāka, bet arī spēcīgāka, dinamiskāka un kultūras ziņā bagātāka. Pašreizējā sarežģītajā globālajā situācijā vissvarīgākais uzdevums ir pretoties protekcionisma tendenču kārdinājumam, kas iznīcinātu milzīgās priekšrocības, ko pilsoņiem dod brīvs vienotais tirgus ar 500 miljoniem iedzīvotāju.

„Paplašināšanās, kas notika 2004. un 2007. gadā, bija milzīgs vēsturisks solis. Tās pielika punktu sadalītai Eiropai, palīdzēja nostiprināt demokrātiju un nodrošināja ekonomiskas priekšrocības visam ES valstīm – augtāku konkurētspēju, lielāku ekonomikas izaugsmi un vairāk jaunu darbavietu. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka krīze aizēno šos neapstrīdamos panākumus. Vienotībā mēs varam rast risinājumu tādiem globāliem jautājumiem kā klimata pārmaiņas vai jauna, starptautiska finanšu pārvaldība. Sašķelti mēs nesasniegsim neko”, sacīja ekonomikas un finanšu lietu komisārs Hoakins Almunja.

Paplašināšanās lietu komisārs Olli Rēns piebilda: „Paplašināšanās kalpoja par enkuru stabilitātei, tā veicināja demokrātiju un tiesiskumu Eiropā. Ekonomikas ziņā tā deva priekšrocības gan jaunajām, gan vecajām dalībvalstīm, kā arī ES kopumā. Tā paplašināja miera un labklājības zonu, aptverot gandrīz 500 miljonus cilvēku, un palielināja mūsu ietekmi pasaulē.”

Pagājuši pieci gadi, kopš ES uzņēma 10 jaunas dalībvalstis[1[1]] no Centrāleiropas un Austrumeiropas, ar to izbeidzot gadu desmitiem ilgušo dalījumu, ko radīja aukstais karš. Vēl divas valstis – Bulgārija un Rumānija – pievienojās 2007. gada. Paziņojumā „Paplašinātās ES piecu gadu jubileja” parādīts, ka paplašināšanās deva milzīgas ekonomiskas priekšrocības abām pusēm.

Paplašinātā ES tagad ir lielākā integrētā ekonomikas zona pasaulē, kas nodrošina vairāk nekā 30 % no pasaules IKP un vairāk nekā 17 % no pasaules tirdzniecības apgrozījuma. Tas piešķir ES izšķirošu lomu pasaules mērogā, un tai ir lielāka ietekme, virzot globalizāciju pilsoņu interesēs.

Ienākumi uz vienu iedzīvotāju jaunajās dalībvalstīs ir pieauguši no 40 % no veco dalībvalstu vidējā rādītāja 1999. gadā līdz 52 % 2008. gadā, un laikposmā no 2004. līdz 2008. gadam vidējie pieauguma tempi bija 5,5 % salīdzinājumā ar 3,5 % laikposmā no 1999. līdz 2003. gadam. Tomēr tas nenotika uz veco dalībvalstu rēķina, kuru pieauguma tempi laikposmā no 2004. līdz 2008. gadam bija aptuveni 2,2 % gadā, un laikposmā no 1999. līdz 2003. gadam šis rādītājs bija līdzīgs.

Paplašināšanās arī palielināja tirdzniecības iespējas. Gandrīz 80 % no jauno dalībvalstu eksporta 2007. gadā bija uz pārējam ES valstīm. Palielinājās arī veco dalībvalstu pārdošanas apjomi jaunajās dalībvalstīs – 2007. gadā tie bija aptuveni par 7,5 % no kopējā eksporta, bet pirms desmit gadiem tikai 4¾ %.

Bezdarbs jaunajās dalībvalstīs no bieži vien ļoti augsta līmeņa ir sarucis līdz pārējo ES valstu līmenim, un 2007. gadā tas bija 7 %. Veco dalībvalstu bažas par darbaspēka masveida migrāciju nav apstiprinājušās. Lielākajā daļā uzņēmēju dalībvalstu migrējošā darbaspēka skaits nepārsniedza 1 % no vietējo darbaspējīga vecuma iedzīvotāju skaita, un tas ļāva kompensēt darbaspēka trūkumu. Šim migrācijas veidam ir izteikts pagaidu raksturs – Apvienotajā Karalistē 50 % no pēdējā laika migrantiem ir atgriezušies savā izcelsmes valstī.

Pašreizējā pasaules mēroga krīze rada grūtības visām valstīm, arī Eiropas Savienībai, un bezdarbs palielinās visur.

Tomēr liela un vienota ES var labāk atrisināt gan šo, gan arī citas problēmas nekā dalībvalstis, rīkojoties atsevišķi. ES rīkojās saskaņoti, lai stabilizētu banku sistēmu un vecinātu ekonomikas atveseļošanu. Šie pasākumi apvienojumā ar tādiem, kuru vēl tiek gatavoti, lai jo īpaši atjaunotu ļoti nozīmīgo kredītu pieplūdumu ekonomikā, ļauj paredzēt pakāpenisku atgūšanos no krīzes, sākot no šā gada beigām.

Jaunajām dalībvalstīm, kurās pašlaik notiek pieauguma strauja samazināšanās, tiek sniegts atbalsts, piešķirot ievērojamus līdzekļus saskaņā ar ES kohēzijas politiku. Atbalsta mehānisms maksājumu bilances stabilizēšanai ļauj ES nākt talkā tām dalībvalstīm, kuras ir ārpus euro zonas un kurām uz laiku ir vajadzīga palīdzība.

Kopējie konkurences un valsts atbalsta noteikumi nodrošinās līdzvērtīgus darbības apstākļus uzņēmumiem.

Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģija ļauj apzināt tās reformas, kas palielinās mūsu tautsaimniecību izaugsmes potenciālu un padarīs tās noturīgākas pret globāliem satricinājumiem.

Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm pārplāno Eiropas Sociālā fonda līdzekļus, lai saglabātu nodarbinātību gan vecajās, gan jaunajās dalībvalstīs. Komisija arī strādā pie tā, lai samazinātu krīzes plašāku sociālo ietekmi, tostarp izmantojot arī Globalizācijas pielāgošanās fondu.

Pārskatītais Stabilitātes un izaugsmes pakts nodrošina stabilu sistēmu, kas ļauj veicināt pieprasījumu un darbavietu radīšanu īstermiņā, saglabājot virzību uz stabilitāti un ilgtspēju valsts finansēs vidējā laika posmā un ilgtermiņā.

Full Communication and analytical report available on:

http://ec.europa.eu/economy_finance/thematic_articles/article13913_en.htm

http://ec.europa.eu/enlargement/5years


[1] Čehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website