Navigation path

Left navigation

Additional tools

Valsts atbalsts — progresa ziņojums norāda uz ievērojamu valsts atbalsta pieaugumu finanšu krīzes pārvarēšanai, taču vienotajā tirgū traucējumi nav radušies

European Commission - IP/09/1884   07/12/2009

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

IP/09/ 1884

Briselē, 2009. gada 7. decembrī

Valsts atbalsts —   progresa ziņojums norāda uz ievērojamu valsts atbalsta pieaugumu finanšu krīzes pārvarēšanai, taču vienotajā tirgū traucējumi nav radušies

Eiropas Komisijas jaunākais Valsts atbalsta progresa ziņojums liecina, ka, reaģējot uz finanšu krīzi, valsts atbalsta kopapjoms 2008. gadā pieauga līdz 279,6 miljardiem eiro jeb 2,2 % no ES-27 IKP salīdzinājumā ar 66,5 miljardiem eiro jeb 0,52 % no IKP 2007. gadā. Ja atskaita krīzes pasākumus, atbalsta kopapjoms 2008. gadā bija 67,4 miljardi eiro jeb 0,54 % no IKP. Pateicoties dalībvalstu un Komisijas savlaicīgai un saskaņotai rīcībai, ir izdevies saglabāt finanšu stabilitāti. Viens no galvenajiem faktoriem, kas deva iespēju nodrošināt, ka šis kopumā sekmīgais glābšanas process notika saskaņoti, bija Eiropas Komisijas valsts atbalsta politika. Komisija deva atļauju nekavējoties īstenot līdz šim nepieredzēta mēroga atbalsta pasākumus, taču vienlaikus nodrošināja, ka vienotā tirgus darbība netiek traucēta pārmērīgu konkurences kropļojumu dēļ. Ar krīzi nesaistītā atbalsta apjoms lielā mērā saglabājās līdzšinējā līmenī un bija vērsts uz vispārējas nozīmes mērķiem.

Konkurences komisāre Nēlī Krusa to komentēja šādi: „Pēdējos 14 mēnešos īstenotie vērienīgie glābšanas pasākumi ir devuši Eiropas Savienībai iespēju stabilizēt finanšu tirgus un bruģēt ceļu uz ekonomikas atveseļošanos. Paātrināti izvērtējot šo atbalstu un stingri kontrolējot tā izlietojumu, esam nodrošinājuši, ka valsts atbalsts ir viens no faktoriem krīzes pārvarēšanā. Tagad banku sistēmā sākas pārstrukturēšanas posms, un ir jau pieņemti pirmie svarīgie lēmumi, piemēram, attiecībā uz KBC , ING , Lloyds , Fortis un Commerzbank . Turklāt 2009. gadā mēs esam apstiprinājuši arī papildu atbalstu reālajai tautsaimniecībai kredītresursu apsīkuma kontekstā. Es esmu ļoti gandarīta, ka, neraugoties uz grūtajiem laikiem, dalībvalstis ir saglabājušas disciplīnu valsts atbalsta jomā un ir turpinājušas novirzīt atbalstu tādiem vispārējas nozīmes horizontāliem mērķiem kā zinātniskās izpētes veicināšana. Ekonomikas atveseļošanā arī turpmāk svarīga loma būs mērķtiecīgam valsts atbalstam.”

Atbalsts finanšu krīzes pārvarēšanai

Dalībvalstīm un Komisijai darbojoties saskaņoti, kā arī ieviešot krīzes laika noteikumus, ir izdevies ātri īstenot tādas atbalsta shēmas un vienreizējus pasākumus, kas nav nelabvēlīgi ietekmējuši ES konkurences nosacījumus.

Kopumā 2008. gadā dalībvalstis krīzes pārvarēšanai atvēlēja (un Komisija apstiprināja) 3361 miljardu eiro. Dalībvalstu faktiski īstenotais atbalsts krīzes pārvarēšanai 2008. gadā bija daudz mazāks — nominālā summa bija 958 miljardi eiro. Saskaņā ar aplēsēm valsts atbalsta elements šajā summā veido 212,2 miljardus eiro, kas atbilst 1,7 % no ES-27 IKP. Atbalsta faktiskā summa ir ievērojami mazāka nekā nominālā, īpaši tāpēc, ka atbalsta elements valsts galvojumos parasti ir tikai neliela daļa no galvotajām summām. Turklāt reālie budžeta izdevumi rodas tikai tad, kad faktiski nepieciešams izmaksāt valsts galvojumu.

Dalībvalstis turpina novirzīt atbalstu horizontāliem mērķiem

Runājot par pārējiem, ar krīzes pārvarēšanu nesaistītiem pasākumiem, dalībvalstis sekmīgi turpināja strādāt pie tā, lai novirzītu atbalstu vispārējas nozīmes horizontāliem mērķiem. Pašlaik aptuveni 88 % no atbalsta, kas tiek sniegts rūpniecības un pakalpojumu nozarēm, ir vērsts uz vispārējas nozīmes horizontāliem mērķiem, savukārt ar krīzi nesaistītā glābšanas un pārstrukturēšanas atbalsta īpatsvars samazinās. Galvenais, ko Komisija ir secinājusi, ir tas, ka lielāks uzsvars tiek likts uz reģionālo atbalstu un atbalstu zinātniskajai izpētei, tehnoloģiju izstrādei un inovācijai, kas savukārt, kā paredzams, nākotnē veicinās nodarbinātības iespējas.

Vienkāršošana un elastīgums

Valsts atbalsta rīcības plānā 2005.–2008. gadam (skatīt IP/05/680 ) paredzētās reformas turpina nest augļus. Jauni atbrīvojumi no Komisijas iepriekšēja novērtējuma, pamatojoties vai nu uz de minimis regulu (skatīt IP/06/1765 ), vai uz nesen pieņemto vispārējo grupu atbrīvojuma regulu (skatīt IP/08/1110 ), samazina administratīvo slogu, neskarot konkurences nosacījumus. No atbalsta kopapjoma aptuveni 19 % atbalsta tiek piešķirti, pamatojoties uz grupu atbrīvojumiem. Aptuveni 76 % no valsts atbalsta Komisija vērtē, pamatojoties uz atbalsta shēmām. Šādas, Komisijas apstiprinātas shēmas vai programmas dalībvalstīm dod iespēju piešķirt atbalstu lielam skaitam atbalsta saņēmēju bez papildu Komisijas pārbaudēm. Pasākumi, kuriem piemēro individuālu novērtējumu konkrētā atbalsta saņēmēja līmenī, veido tikai 5 % no atbalsta kopapjoma. Tas nozīmē, ka dalībvalstis var izmantot ļoti elastīgu pieeju, taču vienlaikus vienotais tirgus tiek aizsargāts ar atbalsta saderības kritēriju piemērošanu.

Atbalsta atgūšana

Progresa ziņojumā secināts, ka tiek gūti labāki panākumi nelikumīga un ar noteikumiem nesaderīga atbalsta atgūšanā. Līdz 2009. gada jūnija beigām bija faktiski atgūti 9,4 miljardi eiro. Tikai 9 % prettiesiskā atbalsta vēl nav atgūti, kas nozīmē, ka attiecīgie atbalsta saņēmēji faktiski ir atmaksājuši 91 % no visa nelikumīgā un ar noteikumiem nesaderīgā atbalsta salīdzinājumā ar tikai 25 % 2004. gada beigās.

Progresa ziņojums un tā pielikums „Fakti un skaitļi par valsts atbalstu ES dalībvalstīs”, kā arī detalizētas statistikas datu tabulas un rādītāji par visām dalībvalstīm ir pieejami Europa tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/comm/competition/state_aid/studies_reports/studies_reports.html

Skatīt arī MEMO/09/540 .

Atbalsta kopsumma procentos no IKP (ES-27; dati, sākot no 1992. gada)

Figures and graphics available in PDF and WORD PROCESSED


Mazāks un mērķtiecīgāks atbalsts — galvenie rādītāji (atskaitot krīzes pasākumus)

 

Valsts atbalsts 2008. g., miljardos eiro

Valsts atbalsts 2008. g., % no IKP

Valsts atbalsta un IKP attiecības tendence 2003.–2008. g., procentpunktos no IKP(1)

Valsts atbalsta kopapjoms, atskaitot dzelzceļu

Atbalsta kopsumma rūpniecībai un pakalpojumiem (t.i., atskaitot lauksaimniecību, zivsaimniecību un transportu)

Valsts atbalsta kopapjoms, atskaitot dzelzceļu

Atbalsta kopsumma rūpniecībai un pakalpojumiem (t.i., atskaitot lauksaimniecību, zivsaimniecību un transportu)

Valsts atbalsta kopapjoms, atskaitot dzelzceļu

Atbalsta kopsumma rūpniecībai un pakalpojumiem

Horizontālo mērķu atbalsta īpatsvars procentos no kopējā rūpniecības un pakalpojumu jomas atbalsta 2008. g.

Horizontālo mērķu atbalsta un kopējā atbalsta attiecības tendence 2003.–2008. g., procentpunktos(1)

ES-27

67,4

52,9

0,54

0,42

-0,05

-0,05

88

10,8

ES-15

57,1

45,8

0,50

0,40

-0,03

-0,02

88

4,3

ES-12

10,3

7,1

1,05

0,72

-0,46

-0,50

87

48,1

Beļģija

1,6

1,2

0,46

0,36

0,08

0,09

99

-1,0

Bulgārija

0,4

0,0

1,30

0,12

0,60

-0,20

91

38,4

Čehija

1,4

1,2

0,97

0,78

-0,47

-0,51

94

65,3

Dānija

1,9

1,7

0,80

0,71

0,01

0,02

94

1,2

Vācija

15,7

14,2

0,63

0,57

-0,09

-0,08

87

7,5

Igaunija

0,0

0,0

0,29

0,09

0,00

-0,02

100

0,0

Īrija

1,9

0,7

1,05

0,38

0,30

0,06

84

11,4

Grieķija

1,0

0,8

0,42

0,33

-0,04

0,06

98

1,5

Spānija

5,2

4,4

0,48

0,40

-0,02

-0,04

79

8,1

Francija

10,3

7,6

0,53

0,39

-0,04

-0,01

96

18,7

Itālija

5,5

4,5

0,35

0,29

-0,07

-0,06

85

-10,4

Kipra

0,1

0,1

0,65

0,47

-1,12

-0,90

95

61,1

Latvija

0,2

0,0

0,88

0,20

0,32

0,03

100

10,1

Lietuva

0,3

0,2

0,82

0,53

0,18

0,10

100

54,2

Luksemburga

0,1

0,1

0,20

0,15

-0,11

-0,04

100

0,0

Ungārija

2,5

1,9

2,38

1,81

-0,10

0,21

81

19,0

Malta

0,1

0,1

2,00

1,74

-0,78

-0,86

2

-2,1

Nīderlande

2,2

1,5

0,36

0,25

-0,04

0,03

98

3,0

Austrija

1,3

1,1

0,46

0,38

0,06

0,07

99

-20,7

Polija

3,7

2,9

1,02

0,80

-0,84

-0,82

93

67,1

Portugāle

1,6

1,5

0,93

0,92

0,15

0,19

16

-3,5

Rumānija

0,9

0,3

0,64

0,18

-0,55

-0,99

53

15,6

Slovēnija

0,2

0,2

0,66

0,47

-0,10

-0,09

89

8,7

Slovākija

0,4

0,3

0,53

0,42

-0,04

-0,07

84

21,1

Somija

2,1

0,8

1,13

0,44

-0,13

0,02

98

-0,2

Zviedrija

3,0

2,7

0,92

0,82

0,15

0,16

100

-0,3

Apvienotā Karaliste

3,8

3,1

0,21

0,17

-0,04

-0,02

91

-4,8

Norvēģija

2,3

1,7

0,74

0,56

n.p. (2)

n.p.

n.p.

n.p.

Īslande

0,02

0,02

0,21

0,21

n.p.

n.p.

n.p.

n.p.

Lihtenšteina

0,001

0,001

0,03

0,03

n.p.

n.p.

n.p.

n.p.

Piezīme. Dati attiecas uz visiem dalībvalstu apstiprinātajiem un Komisijas novērtētajiem atbalsta pasākumiem saskaņā ar EK līguma 87. panta 1. punktu. EEZ līgumā nav ietverti Kopienas noteikumi par lauksaimniecības un zivsaimniecības politiku, līdz ar to attiecībā uz EBTA valstīm nav iekļauts atbalsts minētajām nozarēm. (1) 2003.–2005. gada un 2006.–2008. gada vidējo rādītāju izmaiņas procentpunktos. Avots: Konkurences, Enerģētikas un transporta, Lauksaimniecības un lauku attīstības, Jūrlietu un zivsaimniecības ĢD un EBTA Uzraudzības iestāde. (2) Dati nav pieejami.

Valsts atbalsts saistībā ar krīzes pasākumiem (2008. g., miljardos eiro)

 

2008. g. apstiprinātā atbalsta kopapjoms

1.1.2009.–31.3.2009. apstiprinātā atbalsta kopapjoms

2008.–31.3.2009. apstiprinātā atbalsta kopapjoms

1.4.2009.–11.11.2009. apstiprinātā atbalsta kopapjoms

2008.–11.11.2009. apstiprinātā atbalsta kopapjoms

Dotācijas

Līdzdalība kapitālā

Aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem

Galvojumi

Kopējais par 2008. g. paziņotais atbalsts krīzes pārvarēšanai

Kopējais piešķirtais atbalsts krīzes pārvarēšanai, % no IKP

Banku nozares īpatsvars kopējā tautsaimniecībā, %

Nominālvērtība

Piešķirtais atbalsts

Nominālvērtība

Piešķirtais atbalsts

Nominālvērtība

Piešķirtais atbalsts

Nominālvērtība

Piešķirtais atbalsts

%

%

Beļģija

255,15

7,80

262,95

25,36

288,31

 

16,40

11,70

 

 

30,40

6,08

46,80

17,78

5,17

5,4

Dānija

585,44

13,50

598,94

0,82

599,75

 

0,50

0,50

2,35

2,35

0,00

0,00

2,85

2,85

1,22

5,4

Vācija

545,23

20,00

565,23

23,90

589,13

8,86

11,20

11,20

23,78

3,17

137,10

27,90

180,94

51,14

2,05

3,6

Īrija

376,00

5,00

381,00

7,50

388,50

 

 

 

 

 

355,76

35,58

355,76

35,58

19,16

10,9

Grieķija

28,00

 

28,00

 

28,00

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4,0

Spānija

250,00

 

250,00

 

250,00

 

-

-

 

 

99,13

0,93 

99,13

0,93

0,09

5,1

Francija

341,25

4,70

345,95

 

345,95

 

11,50

11,50

 

 

31,40

4,98

42,90

16,48

0,85

4,7

Itālija

20,00

 

20,00

 

20,00

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4,8

Kipra

 

 

 

3,00

3,00

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7,8

Latvija

7,44

 

7,44

 

7,44

 

 

 

0,96

0,96

 

 

0,96

0,96

4,17

6,2

Luksemburga

7,00

 

7,00

0,26

7,26

 

2,50

2,50

 

 

1,50

0,30

4,00

2,80

7,64

29,1

Ungārija

 

5,99

5,99

0,04

6,03

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4,0

Nīderlande

217,75

22,79

240,54

 

240,54

 

10,75

10,75

3,00

3,00

3,34

0,33

17,09

14,08

2,37

5,6

Austrija

90,00

 

90,00

0,10

90,10

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5,6

Polija

 

 

 

10,00

10,00

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5,1

Portugāle

20,00

0,45

20,45

4,00

24,45

 

 

 

 

 

4,30

0,43

4,30

0,43

0,26

8,2

Slovēnija

12,00

 

12,00

 

12,00

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4,3

Somija

50,00

 

50,00

4,00

54,00

 

 

 

 

 

0,12

0,00

0,12

0,00

 

2,9

Zviedrija

150,52

4,80

155,32

 

155,32

 

0,25

0,25

0,00

0,00

1,14

0,11

1,39

0,36

0,11

3,6

Apvienotā Karaliste

405,15

11,25

416,40

95,77

512,17

5,02

46,47

46,47

2,86

0,43

146,93

16,83

201,28

68,75

3,79

7,6

Kopā ES-27

3360,92

96,28

3457,20

174,74

3631,94

13,89

99,57

94,87

32,95

9,92

811,12

93,48

957,52

212,15

1,70

-


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website